| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 1282
Atjaunināts: 07 februāris, 2019
Balvu 2.bērnudārzs, bērnudārzs “Auseklītis”, bērnudārzs “Sienāzītis”
Ēka nodota ekspluatācijai 1968.gada 20. novembrī.
No 1993. līdz 2008.gadam te atradās Balvu pilsētas Bērnu bibliotēka.
Sākotnējais iestādes nosaukums bija Balvu 2.bērnudārzs – mazbērnu novietne, kas tika nodota ekspluatācijā 1968.gada 20.novembrī. Atbilstoši tā laika normatīviem paredzēta 146 bērniem. Bērnudārza pirmā vadītāja bija Tija Silkāne (no 1968. līdz 1979.g.). Šajā bērnudārzā sākotnēji darbojās 2 mazbērnu novietnes un 4 bērnudārza grupas. 3 latviešu un 3 krievu grupas. Latviešu grupās audzinātājas bija Sofija Laizāne, Marija Kacēna, Eleonora Grīberga, Irēna Čakāne, medmāsa Rita Ziemele, Irēna Baranovska, Olga Jankovska. Krievu grupās strādāja audzinātājas Valentīna Daņilova, Jeļena Lapsa, Ņina Sipčenko, Elza Kalvāne. Muzikālais audzinātājs bija Valērijs Kacēns.
1979.g. par bērnudārza vadītāju sāk strādāt Marija Kacēna, bijusī bērnudārza metodiķe un audzinātāja. Šajā gadā Balvu 2.bērnudārzu pabeidz 11.izlaiduma grupa (40 bērni).
Balvu 2.bērnudārza 11.izlaiduma grupa (audzinātājas Nora Apīne, Vera Dika, Broņislava Keiša, Marta Bētere) - foto no M.Kacēnas personīgā arhīva
Bērnudārza vadītāja Marija Kacēna, medmāsa Rita Ziemele, audzinātājas Ināra Ezergaile, Irēna Leišavniece, Anna Bikaviņa un auklīte Biruta Limane 20.gs. 70.gados 2.bērnudārza spēļu laukumā - foto no M.Kacēnas personīgā arhīva
No 1978. līdz 1980.gadam tiek aktīvi vākta latviešu tautas folklora. Notiek vakarēšanas: adīšana, tamborēšana, pīšana, dzijas šķetināšana, kuru papildina mīklu minēšana, tautasdziesmu un sakāmvārdu skandēšana.
80.gados bērnudārza pedagogi daudz strādājuši pie bērnu izglītošanas ceļu satiksmes noteikumos. Kopā ar vecākiem tiek iekārtoti satiksmes noteikumu apmācības laukumi un mācību līdzekļi. Šis darbs tiek atzinīgi novērtēts un vecāko grupu nodarbības ierodas uzņemt televīzija. Aktīvi tiek apgūti arī ugunsdrošības noteikumi, sagatavota bagātīga materiālu bāze. Neizpaliek arī panākumi – Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības padomes rīkotajos kursos 2.vieta Balvu rajona pirmsskolas iestāžu vidū. Tie ir arī gadi, kad pieaug dzimstība, līdz ar to arī bērnu skaits, kas apmeklē bērnudārzu. Balvu rajonā 1985.gadā 1316 bērni apmeklē 21 bērnudārzu (no tiem Balvos darbojas 5 pirmsskolas iestādes), 1988.gadā jau 1560 bērni.
1980./81.gada Balvu 2.bērnudārza atskaitē redzams, ka bērnudārzu, kas plānots 146 vietām, apmeklē 161 bērns, darbojas 6 grupas: 2 mazbērnu novietņu un 4 bērnudārza grupas, ir diennakts grupiņa. Strādā 12 audzinātājas.
1988.g. 27.oktobra “Vadugunī” ir informācija, ka iestādi pārsauc par “Auseklīti”.
1993.gadā sākas Balvu pilsētas “bērnudārzu krīze”. Tiek pieņemts lēmums visus bērnudārzus likvidēt un izveidot vienu, izsauc neapmierinātību vecāku vidū. Neskatoties uz to, ka “Auseklīša” telpās tikko bija veikts kapitālais remonts, izlēma, ka bērnus izvietos “Dzintariņā” (“Pīlādzīša”), jo telpas tur bija plašākas. Tiek rakstītas vēstules ar lūgumiem pārskatīt lēmumu. Toreizējā bērnudārza vadītāja Marija Kacēna griežas Balvu pilsētas pašvaldībā ar lūgumu piešķirt bezmaksas nomā telpas privātā bērnudārza atvēršanai. Uz gadu tiek izīrētas telpas SIA “Sienāzītis”. Marija Kacēna atceras: “Pilsētas dome atļāva privatizēt, bet kā to izdarīt, kādi dokumenti jāgatavo, nebija skaidrs ar ko sākt. Līdz 1.septembrim bija atlikusi nedēļa. Situāciju sarežģīja arī tas, ka bija izvestas mēbeles, veļa, trauki, pat rotaļlietas. Bija palikusi metodiskā literatūra, pāris lielie katli virtuvē. Rotaļlaukumi izdemolēti, kaut arī visu vasaru ēku apsargāja municipālpolicija.” Tomēr neskatoties ne uz ko 1993.gada 1.septembrī tiek atvērts SIA bērnudārzs “Sienāzītis” likvidētā bērnudārza “Auseklītis” telpās. Ir rajona skolu valdes pārziņā un saņem no valsts budžeta līdzekļus darbinieku algām. Saimniecisko budžetu veido tikai vecāku iemaksas un sponsoru piešķirtie līdzekļi. Vadītāja Iveta Kacēna. Sākumā bērnudārzu apmeklē tikai 22 audzēkņi, darbojas 2 grupas un strādā 4 audzinātājas Anna Bikaviņa, bijusī vadītāja Marija Kacēna, Iveta Barinska, Irēna Leišavniece, auklīte Mārīte Usāne un auklīte – pavāre Anna Kokoreviča. Muzikālā audzinātāja ir Iveta Gariņina, angļu valodu māca skolotāja Gaida Fengāne. Vēlāk pievienojas Anna Razgale, Elita Zelča, Irēna Leišavniece, Maija Popovičenko, Nadežda Ivanova, Matrjona Bleile, muzikālā audzinātāja Iluta Tihomirova. 1994.gadā par pirmsskolas mācību iestādes vadītāju kļūst Iveta Barinska. Darbu šeit uzsāk audzinātājas Līga Dārziņa, Anda Pušpure un Ieva Grundmane. Darbojas jau piecas grupas.
Darbinieku sastāvs nemainās līdz 1999.gadam, kad likvidē krievu grupiņu. Šajā gadā darbu uzsāk audzinātājas Velga Lielbārde un Zenta Irbīte.
1993.gada nogalē bērnu bibliotēka pārceļas uz šo ēku. 1994. gada 3. janvārī bibliotēka atsāk darbu ar lasītājiem. 1994.g. 1.augustā bibliotēkas vadītāja Cirēnija Pipcāne aiziet pensijā un Ligita Pušpure kļūst par vadītāju viņas vietā. 2008.g. Balvu pilsētas bērnu bibliotēka pārceļas uz telpām Tirgus ielā 7.
2010.g. bērnudārza teritorijā uzstādīti divi jauni daudzfunkcionāli rotaļu laukumi. Kā “Vadugunij” 2010.gada 12.jūnija avīzes numurā atzīst bērnudārza vadītāja Iveta Barinska: “Izņemot smilšu kastes, laukumi nebija labiekārtoti kopš 1968.gada.” Jaunajos rotaļu laukumos ir gan slidkalniņi, rāpšanās sienas, nošļūcamais stienis, gan šūpoles uz atsperēm un arī karuseļi.
2012.gadā ēka piedzīvo acīmredzamas pārmaiņas. “Šovasar jaunu izskatu ieguva viena no grupiņu telpām. Kapitālais remonts tika veikts vismazāko apmeklētāju grupiņā. Remontdarbu laikā ir nomainītas griestu sijas un to segumi, līdzinātas sienas, piestiprināti piekaramie griesti, veikta instalācijas nomaiņa, veidots interjers, iegādātas jaunas mēbeles (..)” (“Balvu Novada Ziņas”, 2012.gada 31.okt.)
Balvu pirmsskolas izglītības iestāde “Sienāzītis” - foto no Balvu novada muzeja arhīva
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Ēka nodota ekspluatācijai 1968.gada 20. novembrī.
No 1993. līdz 2008.gadam te atradās Balvu pilsētas Bērnu bibliotēka.
Sākotnējais iestādes nosaukums bija Balvu 2.bērnudārzs – mazbērnu novietne, kas tika nodota ekspluatācijā 1968.gada 20.novembrī. Atbilstoši tā laika normatīviem paredzēta 146 bērniem. Bērnudārza pirmā vadītāja bija Tija Silkāne (no 1968. līdz 1979.g.). Šajā bērnudārzā sākotnēji darbojās 2 mazbērnu novietnes un 4 bērnudārza grupas. 3 latviešu un 3 krievu grupas. Latviešu grupās audzinātājas bija Sofija Laizāne, Marija Kacēna, Eleonora Grīberga, Irēna Čakāne, medmāsa Rita Ziemele, Irēna Baranovska, Olga Jankovska. Krievu grupās strādāja audzinātājas Valentīna Daņilova, Jeļena Lapsa, Ņina Sipčenko, Elza Kalvāne. Muzikālais audzinātājs bija Valērijs Kacēns.
1979.g. par bērnudārza vadītāju sāk strādāt Marija Kacēna, bijusī bērnudārza metodiķe un audzinātāja. Šajā gadā Balvu 2.bērnudārzu pabeidz 11.izlaiduma grupa (40 bērni).
Balvu 2.bērnudārza 11.izlaiduma grupa (audzinātājas Nora Apīne, Vera Dika, Broņislava Keiša, Marta Bētere) - foto no M.Kacēnas personīgā arhīva
Bērnudārza vadītāja Marija Kacēna, medmāsa Rita Ziemele, audzinātājas Ināra Ezergaile, Irēna Leišavniece, Anna Bikaviņa un auklīte Biruta Limane 20.gs. 70.gados 2.bērnudārza spēļu laukumā - foto no M.Kacēnas personīgā arhīva
80.gados bērnudārza pedagogi daudz strādājuši pie bērnu izglītošanas ceļu satiksmes noteikumos. Kopā ar vecākiem tiek iekārtoti satiksmes noteikumu apmācības laukumi un mācību līdzekļi. Šis darbs tiek atzinīgi novērtēts un vecāko grupu nodarbības ierodas uzņemt televīzija. Aktīvi tiek apgūti arī ugunsdrošības noteikumi, sagatavota bagātīga materiālu bāze. Neizpaliek arī panākumi – Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības padomes rīkotajos kursos 2.vieta Balvu rajona pirmsskolas iestāžu vidū. Tie ir arī gadi, kad pieaug dzimstība, līdz ar to arī bērnu skaits, kas apmeklē bērnudārzu. Balvu rajonā 1985.gadā 1316 bērni apmeklē 21 bērnudārzu (no tiem Balvos darbojas 5 pirmsskolas iestādes), 1988.gadā jau 1560 bērni.
1980./81.gada Balvu 2.bērnudārza atskaitē redzams, ka bērnudārzu, kas plānots 146 vietām, apmeklē 161 bērns, darbojas 6 grupas: 2 mazbērnu novietņu un 4 bērnudārza grupas, ir diennakts grupiņa. Strādā 12 audzinātājas.
1988.g. 27.oktobra “Vadugunī” ir informācija, ka iestādi pārsauc par “Auseklīti”.
1993.gadā sākas Balvu pilsētas “bērnudārzu krīze”. Tiek pieņemts lēmums visus bērnudārzus likvidēt un izveidot vienu, izsauc neapmierinātību vecāku vidū. Neskatoties uz to, ka “Auseklīša” telpās tikko bija veikts kapitālais remonts, izlēma, ka bērnus izvietos “Dzintariņā” (“Pīlādzīša”), jo telpas tur bija plašākas. Tiek rakstītas vēstules ar lūgumiem pārskatīt lēmumu. Toreizējā bērnudārza vadītāja Marija Kacēna griežas Balvu pilsētas pašvaldībā ar lūgumu piešķirt bezmaksas nomā telpas privātā bērnudārza atvēršanai. Uz gadu tiek izīrētas telpas SIA “Sienāzītis”. Marija Kacēna atceras: “Pilsētas dome atļāva privatizēt, bet kā to izdarīt, kādi dokumenti jāgatavo, nebija skaidrs ar ko sākt. Līdz 1.septembrim bija atlikusi nedēļa. Situāciju sarežģīja arī tas, ka bija izvestas mēbeles, veļa, trauki, pat rotaļlietas. Bija palikusi metodiskā literatūra, pāris lielie katli virtuvē. Rotaļlaukumi izdemolēti, kaut arī visu vasaru ēku apsargāja municipālpolicija.” Tomēr neskatoties ne uz ko 1993.gada 1.septembrī tiek atvērts SIA bērnudārzs “Sienāzītis” likvidētā bērnudārza “Auseklītis” telpās. Ir rajona skolu valdes pārziņā un saņem no valsts budžeta līdzekļus darbinieku algām. Saimniecisko budžetu veido tikai vecāku iemaksas un sponsoru piešķirtie līdzekļi. Vadītāja Iveta Kacēna. Sākumā bērnudārzu apmeklē tikai 22 audzēkņi, darbojas 2 grupas un strādā 4 audzinātājas Anna Bikaviņa, bijusī vadītāja Marija Kacēna, Iveta Barinska, Irēna Leišavniece, auklīte Mārīte Usāne un auklīte – pavāre Anna Kokoreviča. Muzikālā audzinātāja ir Iveta Gariņina, angļu valodu māca skolotāja Gaida Fengāne. Vēlāk pievienojas Anna Razgale, Elita Zelča, Irēna Leišavniece, Maija Popovičenko, Nadežda Ivanova, Matrjona Bleile, muzikālā audzinātāja Iluta Tihomirova. 1994.gadā par pirmsskolas mācību iestādes vadītāju kļūst Iveta Barinska. Darbu šeit uzsāk audzinātājas Līga Dārziņa, Anda Pušpure un Ieva Grundmane. Darbojas jau piecas grupas.
Darbinieku sastāvs nemainās līdz 1999.gadam, kad likvidē krievu grupiņu. Šajā gadā darbu uzsāk audzinātājas Velga Lielbārde un Zenta Irbīte.
1993.gada nogalē bērnu bibliotēka pārceļas uz šo ēku. 1994. gada 3. janvārī bibliotēka atsāk darbu ar lasītājiem. 1994.g. 1.augustā bibliotēkas vadītāja Cirēnija Pipcāne aiziet pensijā un Ligita Pušpure kļūst par vadītāju viņas vietā. 2008.g. Balvu pilsētas bērnu bibliotēka pārceļas uz telpām Tirgus ielā 7.
2010.g. bērnudārza teritorijā uzstādīti divi jauni daudzfunkcionāli rotaļu laukumi. Kā “Vadugunij” 2010.gada 12.jūnija avīzes numurā atzīst bērnudārza vadītāja Iveta Barinska: “Izņemot smilšu kastes, laukumi nebija labiekārtoti kopš 1968.gada.” Jaunajos rotaļu laukumos ir gan slidkalniņi, rāpšanās sienas, nošļūcamais stienis, gan šūpoles uz atsperēm un arī karuseļi.
2012.gadā ēka piedzīvo acīmredzamas pārmaiņas. “Šovasar jaunu izskatu ieguva viena no grupiņu telpām. Kapitālais remonts tika veikts vismazāko apmeklētāju grupiņā. Remontdarbu laikā ir nomainītas griestu sijas un to segumi, līdzinātas sienas, piestiprināti piekaramie griesti, veikta instalācijas nomaiņa, veidots interjers, iegādātas jaunas mēbeles (..)” (“Balvu Novada Ziņas”, 2012.gada 31.okt.)
Balvu pirmsskolas izglītības iestāde “Sienāzītis” - foto no Balvu novada muzeja arhīva
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Raksta ID: 1282
Atjaunināts: 07 februāris, 2019
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1071
Ievietots:: 15 decembris, 2018 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 07 februāris, 2019 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)