| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 1279
Atjaunināts: 07 februāris, 2019
Balvu 1.bērnudārzs, Balvu Mākslas skola, Balvu novada muzejs, Bērnu un jauniešu iniciatīvu centrs
1972.gada 1.jūnija “Vadugunī” rajona TIN pirmskolas iestāžu inspektore A.Nagle raksta, ka “pēdējos gados paplašinājies pirmskolas iestāžu tīkls: atvērti bērnudārzi Vecumu padomju saimniecībā, sovhozā “Liesma”, Balvu pilsētas 1.bērnudārzs mazbērnu novietne.”
1972.gada 31.augustā par ‘krievu dārziņa’ vadītāju kļūst Ludmila Jevstafjeva, kura ir pabeigusi Pleskavas pedagogu skolu un uz Balviem pārcēlusies 1958.gada sākumā. Strādājusi kopā ar Zentu Punduri, Mariju Kacēnu, Broņu Keišu (Ludboržu), Veru Šmiti. 1979.gada 7.jūnija laikraksts “Vaduguns” raksta, ka Balvu 1.bērnudārza vadība lepojas ar muzikālo audzinātāju Ņinu Žukovsku. Audzinātājām Jeļenai Lapsai un Ļubai Bistrovai ir “liels darba stāžs, speciālā izglītība. Viņu grupa šogad vecākā, izlaiduma grupa. Tajā četrdesmit bērni. Viņi labi sagatavoti skolai.”
1993.gada 12.martā Balvu pilsētas TDP pieņem lēmumu likvidēt Balvu pilsētas 1.bērnudārzu. Pieņemtais lēmums izsauc neapmierinātību vecāku un darbinieku vidū, jo bērnudārza audzēkņu grupas taisās pārcelt uz attālo “Dzintariņu” (tag. “Pīlādzīti”). Jautājums iegūst arī nacionālu pieskaņu, tāpēc deputāti nolemj likvidēt visus pilsētā esošos bērnudārzus un izveidot vienu. Tālāk tiek lemts par piemērotu telpu atrašanu. Neziņa turpinās līdz 1993.gada 20.jūnijam, kad tiek pieņemts lēmums visus bērnus izvietot bērnudārza “Dzintariņš” telpās. Šī gada ziemā vienā no sākumskolas klasēm nokrīt griestu apmetums, tāpēc skolas audzēkņi tiek izvietoti gan Balvu pilsētas 1.bērnudārza (Brīvības 48), Skolēnu namā (Teātra 2) un mūzikas skolā (Partizānu 18). Pa šo laiku 60 1.bērnudārza audzēkņi tiek pārcelti uz bērnudārzu “Dzintariņš”.
1996.gada 1.septembrī Balvu Mākslas skola rod patstāvīgas telpas Brīvības ielā 48. Kur pārceļas no ēkas Bērzpils ielā 2a (šeit atradās laikā no 12.10.1994 līdz 01.09.1996; pirms tam Balvu kultūras nama 2 telpās no 01.09.1994 līdz 12.10.1994).
“Balvu Bērnu mākslas skola pārceļas uz jaunām telpām Brīvības 48, kādreizējā krievu plūsmas bērnudārza 1.stāvā. Pašlaik telpās notiek remontdarbi. (..) Šogad mākslas skolā būs 1., 2., 3. klase, bet nākamajā mācību gadā būs jau 4.klase. šogad skolā strādās 4 pedagogi. Pirmo gadu skolā strādās Anita Putniņa. Skola ir iegādājusies virpu, tāpēc būs iespēja traukus virpot, kā arī tos apgleznot. Bērni varēs apgleznot arī flīzītes.” (Vaduguns, Nr.9, 1996, 28.aug., 2.lpp.).
Pēc vairāk nekā 13 gadiem atkal pārcelšanās. Šoreiz uz palikšanu. 2010.gada 1. janvārī Mākslas skolas kolektīvs uzsāk darbu ēkā Teātra ielā 2, kur aktīvi darbojas līdz pat šim brīdim. Kopš pašiem pirmsākumiem skolā darbojas Elita Teilāne (skolas direktore kopš tās dibināšanas 1994.gadā) un Olga Reče. Vēl Mākslas skolā ir strādājuši vai strādā: Elita Eglīte, Anita Kairiša, Rudīte Liepiņa, Līga Podkovirina, Jāzeps Laganovskis, Dzintars Putniņš, grāmatvede-lietvede Rita Kikuste, saimnieks Antons Kikusts, apkopēja Domna Kaša u.c.
Balvu novada muzejs
1996.gadā Balvu pilsētas dome pārņem savā pārziņā Balvu vēstures un mākslas muzeju (dibināts 1989. gada 1.janvārī) un maina tā nosaukumu uz Balvu novada muzejs. Ierāda arī citas telpas – Brīvības ielā 48, kuras bija jāpiemēro muzeja vajadzībām. Uz tagadējām telpām, rekonstruēto muižas klēti, Brīvības ielā 46, Balvu Novada muzejs pārceļas 2010. gada jūnijā. Laika gaitā muzeju ir vadījuši Imants Zeltiņš (1989), Maruta Paidere (1989-1999), kopš 2000.gada Iveta Supe. Kā vienu no kuriozākajiem gadījumiem Balvu Mākslas skolas direktore Elita Teilāne min atgadījumu, kad kāds no muzeja darbiniekiem, lāča tērpā, gribot ātrāk nokļūt pie Balvu ozola, krēslainajā gaitenī esot netīšām pamatīgi pārbiedējis apkopēju.
Vairāk par Balvu novada muzeju skatīt šeit
Bērnu un jauniešu iniciatīvu centrs
2010.gada septembrī Balvu jauniešu iniciatīvu centrs pārvācas no 3 mazām pagrabstāva telpām Kultūras un atpūtas centrā uz ēku Brīvības 48. 2010.gada 13.oktobra laikrakstā “Vaduguns” raksta: “Pēc pagrabtelpu šaurības jaunajā mājvietā ir kur izvērsties. Pie atsevišķa biroja beidzot ir tikuši jauniešu organizācijas “Raibais kaķis” dalībnieki. Jauniešiem būs pieejama plaša spēļu zāle, info-telpa ar trim datoriem un konferenču zāle. Atsevišķas noliktavas telpas iedalītas Oskara Ambarova jauniešu komandai, bet divās no istabām iecerēts izveidot mājīgu virtuvi.” Kā aktīvākie jaunieši un centra darbinieki tiek minēti Inga Kataja-Paegle, Agrita Leišavniece, Miķelis Pirksts, Laura Macāne, Artūrs Morozs, Edgars Oplucāns u.c.
2011.gada 26.maijā tiek pieņemts lēmums izveidot Balvu novada pašvaldības izglītības iestādi “Balvu Bērnu un jauniešu centrs”, kas darbu sāk 2011.gada 1.jūnijā. Direktore no 2011.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 29.augustam ir Lelde Leja. Darbinieki: Ināra Frolova (speciālists jaunatnes politikas jautājumos), Inga Kataja-Paegle (lietvede), Alise Matule (brīvā laika organizators), Maruta Laicāne (sociālais pedagogs), Natālija Aņisimova (tehniskais darbinieks), Jānis Supe (saimnieks). No 2012.gada 30.augusta direktore – Olita Loseva. Līdz 2013.gadam centrā strādā Alise Matule – (brīvā laika organizators, lietvede). Līdz 2016.gadam: Ināra Frolova (speciālists jaunatnes politikas jautājumos) un Natālija Aņisimova (tehniskais darbinieks).
2016.gada 14.oktobrī pēc pamatīgām ēkas pārvērtībām svinīgi tiek atklāts jaunizveidotais jaunatnes iniciatīvu centrs “Dinamīts”. Tagad ēka ir rekonstruēta un nosiltināta, kā arī izveidota tehniskās jaunrades laboratorija ar jauniem robotikas un elektronikas piederumiem, iekārtota skaņas un gaismas laboratorija, kustību un veselības laboratorija, iegādāti mūzikas instrumenti, audio tehnika, kas joprojām gaida Balvu bērnus un jauniešus aizraujoši un saturīgi pavadīt savu brīvo laiku. Darbinieki un interešu izglītības skolotāji kopš 2016.gada ir: Agnese Puļča (jaunatnes lietu darbinieks, lietvede), Dita Nipere (interešu izglītības metodiķe, interešu izglītības skolotāja), Gunita Prokofjeva (speciālists jaunatnes politikas jautājumos), Lauris Logins (saimnieciskās nodaļas vadītājs), Antoņina Šamoņina (tehniskais darbinieks), Santa Komane (projektu administratīvā vadītāja), kā arī interešu izglītības skolotāji: Inta Ozola, Jānis Ikstens, Viktorija Kokorēviča, Līga Ikstena, Aiga Jansone, Inese Hmara.
Avotu saraksts par Bērnu un jauniešu centru
No 197x līdz 1993. gadam ēkā darbojas Balvu 1.bērnudārzs;
No 1996. līdz 1999. gadam ēkas 1.stāvā - Balvu Mākslas skola;
No 1996. līdz 2010. gadam ēkas 2.stāvā izvietojies Balvu novada muzejs;
Kopš 2010.g. septembra - Bērnu un jauniešu iniciatīvu centrs.
20.gs. 70.gadu sākumā uzceļ ēku Brīvības 48 dārziņa vajadzībām, uz kuru pārceļas 1. Balvu bērnudārza krievu grupas, kas iepriekš darbojās ēkā Brīvības 50.No 1996. līdz 1999. gadam ēkas 1.stāvā - Balvu Mākslas skola;
No 1996. līdz 2010. gadam ēkas 2.stāvā izvietojies Balvu novada muzejs;
Kopš 2010.g. septembra - Bērnu un jauniešu iniciatīvu centrs.
Balvu 1.bērnudārzs
1972.gada 1.jūnija “Vadugunī” rajona TIN pirmskolas iestāžu inspektore A.Nagle raksta, ka “pēdējos gados paplašinājies pirmskolas iestāžu tīkls: atvērti bērnudārzi Vecumu padomju saimniecībā, sovhozā “Liesma”, Balvu pilsētas 1.bērnudārzs mazbērnu novietne.”
1972.gada 31.augustā par ‘krievu dārziņa’ vadītāju kļūst Ludmila Jevstafjeva, kura ir pabeigusi Pleskavas pedagogu skolu un uz Balviem pārcēlusies 1958.gada sākumā. Strādājusi kopā ar Zentu Punduri, Mariju Kacēnu, Broņu Keišu (Ludboržu), Veru Šmiti. 1979.gada 7.jūnija laikraksts “Vaduguns” raksta, ka Balvu 1.bērnudārza vadība lepojas ar muzikālo audzinātāju Ņinu Žukovsku. Audzinātājām Jeļenai Lapsai un Ļubai Bistrovai ir “liels darba stāžs, speciālā izglītība. Viņu grupa šogad vecākā, izlaiduma grupa. Tajā četrdesmit bērni. Viņi labi sagatavoti skolai.”
1993.gada 12.martā Balvu pilsētas TDP pieņem lēmumu likvidēt Balvu pilsētas 1.bērnudārzu. Pieņemtais lēmums izsauc neapmierinātību vecāku un darbinieku vidū, jo bērnudārza audzēkņu grupas taisās pārcelt uz attālo “Dzintariņu” (tag. “Pīlādzīti”). Jautājums iegūst arī nacionālu pieskaņu, tāpēc deputāti nolemj likvidēt visus pilsētā esošos bērnudārzus un izveidot vienu. Tālāk tiek lemts par piemērotu telpu atrašanu. Neziņa turpinās līdz 1993.gada 20.jūnijam, kad tiek pieņemts lēmums visus bērnus izvietot bērnudārza “Dzintariņš” telpās. Šī gada ziemā vienā no sākumskolas klasēm nokrīt griestu apmetums, tāpēc skolas audzēkņi tiek izvietoti gan Balvu pilsētas 1.bērnudārza (Brīvības 48), Skolēnu namā (Teātra 2) un mūzikas skolā (Partizānu 18). Pa šo laiku 60 1.bērnudārza audzēkņi tiek pārcelti uz bērnudārzu “Dzintariņš”.
No L.Jevstafjevas personīgā arhīva
Balvu Mākslas skola1996.gada 1.septembrī Balvu Mākslas skola rod patstāvīgas telpas Brīvības ielā 48. Kur pārceļas no ēkas Bērzpils ielā 2a (šeit atradās laikā no 12.10.1994 līdz 01.09.1996; pirms tam Balvu kultūras nama 2 telpās no 01.09.1994 līdz 12.10.1994).
“Balvu Bērnu mākslas skola pārceļas uz jaunām telpām Brīvības 48, kādreizējā krievu plūsmas bērnudārza 1.stāvā. Pašlaik telpās notiek remontdarbi. (..) Šogad mākslas skolā būs 1., 2., 3. klase, bet nākamajā mācību gadā būs jau 4.klase. šogad skolā strādās 4 pedagogi. Pirmo gadu skolā strādās Anita Putniņa. Skola ir iegādājusies virpu, tāpēc būs iespēja traukus virpot, kā arī tos apgleznot. Bērni varēs apgleznot arī flīzītes.” (Vaduguns, Nr.9, 1996, 28.aug., 2.lpp.).
Pēc vairāk nekā 13 gadiem atkal pārcelšanās. Šoreiz uz palikšanu. 2010.gada 1. janvārī Mākslas skolas kolektīvs uzsāk darbu ēkā Teātra ielā 2, kur aktīvi darbojas līdz pat šim brīdim. Kopš pašiem pirmsākumiem skolā darbojas Elita Teilāne (skolas direktore kopš tās dibināšanas 1994.gadā) un Olga Reče. Vēl Mākslas skolā ir strādājuši vai strādā: Elita Eglīte, Anita Kairiša, Rudīte Liepiņa, Līga Podkovirina, Jāzeps Laganovskis, Dzintars Putniņš, grāmatvede-lietvede Rita Kikuste, saimnieks Antons Kikusts, apkopēja Domna Kaša u.c.
Interesanti, ka kādu brīdi Mākslas skolai bija arī neparasts mājputns - pieradināta vārna, kas iemūžināta ne vienā vien fotogrāfijā.
Vairāk par Balvu Mākslas skolu skatīt šeitBalvu novada muzejs
1996.gadā Balvu pilsētas dome pārņem savā pārziņā Balvu vēstures un mākslas muzeju (dibināts 1989. gada 1.janvārī) un maina tā nosaukumu uz Balvu novada muzejs. Ierāda arī citas telpas – Brīvības ielā 48, kuras bija jāpiemēro muzeja vajadzībām. Uz tagadējām telpām, rekonstruēto muižas klēti, Brīvības ielā 46, Balvu Novada muzejs pārceļas 2010. gada jūnijā. Laika gaitā muzeju ir vadījuši Imants Zeltiņš (1989), Maruta Paidere (1989-1999), kopš 2000.gada Iveta Supe. Kā vienu no kuriozākajiem gadījumiem Balvu Mākslas skolas direktore Elita Teilāne min atgadījumu, kad kāds no muzeja darbiniekiem, lāča tērpā, gribot ātrāk nokļūt pie Balvu ozola, krēslainajā gaitenī esot netīšām pamatīgi pārbiedējis apkopēju.
Vairāk par Balvu novada muzeju skatīt šeit
Bērnu un jauniešu iniciatīvu centrs
2010.gada septembrī Balvu jauniešu iniciatīvu centrs pārvācas no 3 mazām pagrabstāva telpām Kultūras un atpūtas centrā uz ēku Brīvības 48. 2010.gada 13.oktobra laikrakstā “Vaduguns” raksta: “Pēc pagrabtelpu šaurības jaunajā mājvietā ir kur izvērsties. Pie atsevišķa biroja beidzot ir tikuši jauniešu organizācijas “Raibais kaķis” dalībnieki. Jauniešiem būs pieejama plaša spēļu zāle, info-telpa ar trim datoriem un konferenču zāle. Atsevišķas noliktavas telpas iedalītas Oskara Ambarova jauniešu komandai, bet divās no istabām iecerēts izveidot mājīgu virtuvi.” Kā aktīvākie jaunieši un centra darbinieki tiek minēti Inga Kataja-Paegle, Agrita Leišavniece, Miķelis Pirksts, Laura Macāne, Artūrs Morozs, Edgars Oplucāns u.c.
2011.gada 26.maijā tiek pieņemts lēmums izveidot Balvu novada pašvaldības izglītības iestādi “Balvu Bērnu un jauniešu centrs”, kas darbu sāk 2011.gada 1.jūnijā. Direktore no 2011.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 29.augustam ir Lelde Leja. Darbinieki: Ināra Frolova (speciālists jaunatnes politikas jautājumos), Inga Kataja-Paegle (lietvede), Alise Matule (brīvā laika organizators), Maruta Laicāne (sociālais pedagogs), Natālija Aņisimova (tehniskais darbinieks), Jānis Supe (saimnieks). No 2012.gada 30.augusta direktore – Olita Loseva. Līdz 2013.gadam centrā strādā Alise Matule – (brīvā laika organizators, lietvede). Līdz 2016.gadam: Ināra Frolova (speciālists jaunatnes politikas jautājumos) un Natālija Aņisimova (tehniskais darbinieks).
2016.gada 14.oktobrī pēc pamatīgām ēkas pārvērtībām svinīgi tiek atklāts jaunizveidotais jaunatnes iniciatīvu centrs “Dinamīts”. Tagad ēka ir rekonstruēta un nosiltināta, kā arī izveidota tehniskās jaunrades laboratorija ar jauniem robotikas un elektronikas piederumiem, iekārtota skaņas un gaismas laboratorija, kustību un veselības laboratorija, iegādāti mūzikas instrumenti, audio tehnika, kas joprojām gaida Balvu bērnus un jauniešus aizraujoši un saturīgi pavadīt savu brīvo laiku. Darbinieki un interešu izglītības skolotāji kopš 2016.gada ir: Agnese Puļča (jaunatnes lietu darbinieks, lietvede), Dita Nipere (interešu izglītības metodiķe, interešu izglītības skolotāja), Gunita Prokofjeva (speciālists jaunatnes politikas jautājumos), Lauris Logins (saimnieciskās nodaļas vadītājs), Antoņina Šamoņina (tehniskais darbinieks), Santa Komane (projektu administratīvā vadītāja), kā arī interešu izglītības skolotāji: Inta Ozola, Jānis Ikstens, Viktorija Kokorēviča, Līga Ikstena, Aiga Jansone, Inese Hmara.
Avotu saraksts par Bērnu un jauniešu centru
Raksta ID: 1279
Atjaunināts: 07 februāris, 2019
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 814
Ievietots:: 12 decembris, 2018 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 07 februāris, 2019 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)