Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Pošiva Paulīna (dzim. Kaļva)

Raksta ID: 1267
Atjaunināts: 21 augusts, 2018
Audēja
Dzimusi 1919.gada 12.martā Rugāju pagasta „Lāptavā” piecu bērnu ģimenē. Mācījusies Upatnieku pamatskolā. Pēc tās pabeigšanas strādāja sākumā tēva, vēlāk savā saimniecībā. 1960.gadā Paulīna uzņēmās kolhoza jaunlopu kopējas pienākumus, no 1972.gada strādāja padomju saimniecībā "Nākotne" par laukkopi. Sasniedzot pensijas vecumu, strādāja savā saimniecībā.
Precējusies, ģimenē izaudzināti trīs bērni.
Paulīna Pošiva dzimusi rokdarbnieku ģimenē: māte Anete bija šuvēja, tēvs Kazimirs Kaļva - skroderis, māsas Anzelma un Antoņina - prasmīgas rokdarbnieces. Paulīna 1938.gadā kā audējas mācekle Rugāju pagasta "Upetnieku" ciemā pie Stabaušs Marijas apguva aušanas amata prasmes. Līdzās darbam saimniecībā, viņa visu mūžu ir audusi ļoti krāšņas segas, galdautus, palagus, dvieļus, vadmalas. Pati vērpusi linu dzijas, krāsojusi un veidojusi skaistus, saskanīgus krāsu, toņu, rakstu salikumus un katru darbu radījusi ar lielu mīlestību un prieku. Meistare vienmēr turējusi godā latviskos rakstus, kurus precīzi izauda uz P.Viļumsona stellēm.
1961.gada 12.aprīlī P.Pošivai tika piešķirts Tautas Daiļamata meistares goda nosaukums. Viņa piedalījusies izstādēs Latviešu biedības namā 1960.gadā un 1961.gadā, Tautas Daiļamata meistaru 25 gadu jubilejas izstādē Rīgā, Ķīpsalas keramiķu namiņā 1986.gadā. Apbrīnot meistares izcilos darbus varēja izstādē "Ziemeļlatgales deķi" Balvu novada muzejā un kultūrvēsturiskā mantojuma izstādē Kubulu novadā 2017.gadā. Paulīna Pošiva daiļamatniecības tradīcijas ir nodevusi nākamajām paaudzēm - bērniem, mazbērniem. Meistares un viņas dzimtas krāšņos, smalkos, tautiskos darbus varēja skatīt 2017.gadā izstādē "Dzimtas rakstu raksti" un 2018.gadā izstādē "100 gadi Latvijai" Rugāju novada muzejā.
Tautas Daiļamata meistares Paulīnas Pošivas dzimtas stāsts ir atspoguļots arī Latvijas valsts simtgades izstādē “Latvijas gadsimts” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un ir apskatāms no 2018.gada 4.maija līdz 2021.gada 1.janvārim. 2018.gada izdotajā grāmatā "Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei" P.Pošivas aušanas tehnika ir analīzēta kā izcils šī aroda piemērs.
Mirusi 1990.gada 6.janvārī. Apglabāta Rugāju pagasta Bolupes kapos.

  Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no I.Sviklānes personīgā arhīva: Paulīna Pošiva; Irēnas Paideres (dzimusi Pošiva) dzimtas izstāde Rugāju novada muzejā (2017); izstāde "Ziemeļlatgales deķi" Balvu novada muzejā (2017); Paulīnas darbi
Raksta ID: 1267
Atjaunināts: 21 augusts, 2018
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 314
Ievietots:: 21 augusts, 2018 by Ināra B.
Atjaunināts:: 21 augusts, 2018 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Baranovska Anna
b Berķe Dženija
b Blāķe Alīse
b Boldāne Jugita
b Borise Valērija
b Bratuškina Valentīna
b Bukša Sandra
b Daukste Valentīna
b Dupuža Izabella
b Gabrāne Iveta
b Gailuma Marta
b Jermacāne Marija
b Kaša Valentīna
b Kindzule Irēna
b Kraina Astrīda
b Kukurāne Marija
b Ločmele Aina
b Līmanāne Anzelma
b Maderniece Irīda
b Mičule Leonīda
b Pabērza Antonija
b Pakalnīte Skaidrīte
b Pitkeviča Stefānija
b Pundure Anna
b Pundure Irīna
b Pundure Leontīna
b Romka Malvīne
b Slišāne Annele
b Socka Austra
b Spridzāne Ligita
b Strupka Anna (dz. Aleksāne)
b Studente Ārija
b Zelča Irēna
b Šumska Anna