Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Uļanovska Stefānija

Raksta ID: 1242
Atjaunināts: 06 aprīlis, 2018
Etnogrāfe, folkloras vācēja
Daudzus Eiropas vēsturniekus ieinteresējusi ar mūsu pusi saistītās slavenās poļu etnogrāfes Stefānijas Uļanovskas (Stefania Ulanowska) dzīve un darbība. Viņas dzīve tiešām ir noslēpumaina un par dažiem viņas dzīves posmiem ir zināms maz.
Stefānija, iespējams, dzima Marienhauzenas (Viļakas) draudzē 1839.gadā Edmunda un Jozefas Bolevsku ģimenē. Ļoti maz zināms arī par Stefānijas bērnību un jaunības gadiem. 1860.gada 3.jūnijā pēc trīskāršas uzsaukšanas Marienhauzenas (Viļakas) Romas katoļu baznīcā šīs baznīcas administrators Borkovskis salaulāja Stefāniju ar Liepnas, Kūdupes un Škilbanu muižu īpašnieka Marcina un Marijas Uļanovsku dēlu Vladislavu (Wladyslaw Ulanowski), kas bija no poļu dizciltīgo kārtas Sulima ģērboņa. Uļanovski bija radi Marienhauzenas (Viļakas) īpašnieku Lippe-Lipsku un Zabello dzimtām. Jozefa Zabello māte bija no Uļanovsku dzimtas. Marienhauzenas (Viļakas) Romas katoļu baznīcas Stefānijas un Vladislava laulību metrikā minēts, ka Stefānija bija šīs baznīcas draudzes locekle. Stefānijai tajā laikā bija tikai 21 gads, bet viņas līgavainim 28 gadi. Laulību ceremonijā piedalījās arī Marienhauzenas (Viļakas) muižas īpašnieks Jans Lippe-Lipskis un daudzi dižciltīgi viesi.
1861.gada 3.jūnijā Baltinovas muižā piedzima Stefānijas un Vladislava pirmdzimtais dēls Ādams. Viņu  nokristīja Baltinovas Romas katoļu baznīcā Aiz-Ludzas dekanāta vicedekāns Volodjko.
Stefānijas vīrs Vladislavs pirms laulībām bija studējis Tartu universitātē un piedalījies studentu korporācijas ‘’Konwent Polonia’’ darbībā. Sākumā Vladislavs studējis tieslietas, bet vēlāk pievērsies medicīnai. Tartu universitātē studēja arī Vladislava brālis Ignats (Ignacy Ulanowski). Tēvs Vladislavam bija nopircis Škilbanu (Szkielbany,Šķilbēni) muižu. Vladislavs un viņa brālis Ignats bija dzimuši tieši tur - Škilbanu muižā. Vladislavam bija vēl brāļi un māsa, bet par viņiem ir maz informācijas.
Stefānijas vīratēvs Marcins (Marcin Ulanowski) ar dēliem Igantu un Vladislavu iesaistījās Marienhauzenas (Viļakas) poļu dumpja sagatavošanā. Marcins ar Vladislavu bija poļu dumpja kasieri. Pēc tam, kad Marienhauzenas poļu dumpis cieta neveiksmi, Vladislavam un viņa tēvam bija jāpārdod savi īpašumi divu gadu laikā un viņi paši tika izsūtīti uz Sibīriju. Stefānijas vīrs Vladislavs izcieta izsūtījumu Permas apgabalā, Kunguras pilsētā. Vislielāko sodu saņēma Vladislava brālis Ignats, kurš tika nosūtīts katorgā uz 12 gadiem Irkutskas sāls rakstuvēs. 1871.gadā Vladislavam ar tēvu ļāva atgriezties. Stefānija un Vladislavs atkal bija kopā. Vladislavs ar Stefāniju un dēlu Ādamu devās uz  Krakovu. Tur Vladislavs gribēja iegūt medicīnas doktora grādu un tāpēc uzsāka stažēties Krakovas slimnīcās, taču saslima ar holēru un mira 1872.gada 1.septembrī tikai 40 gadu vecumā. Stefānija kļuva par atraitni un viņai vienai bija jārūpējās par dēla audzināšanu.
Stefānijas un Vladislava dēls Ādams kļuva par ievērojamu zoologu. Viņš vācis augu, kukaiņu un putnu kolekcijas. Kādu laiku viņš bija zooloģijas katedras asistents Ļvovā, dzīvojis arī Pēterburgā un arī daudz kur citur. 1885.gadā Ādama Uļanovska ornitoloģijas kolekcija ieguva zelta balvu.
Stefānija Uļanovska kļuva par aizrautīgu etnogrāfi un visaptverošu publikāciju autori. Viņas vākums tika iespiests Krakovas zinatņu akadēmijas izdevumā ‘’Ziņu krājumā par  novada antropoloģiju’’ XV, XVI un XVIII sējumā. Tas bija Stefānijas darbs par latviešu -latgaliešu dzīvi Poļu Livonijā, kurā viņa apkopoja informāciju par apģērbiem, valodu, ēšanas paradumiem, ticību, rituāliem un burvestībām.
Stefāniju interesēja arī arheoloģija. 1879.gadā Zinātņu akadēmijas muzejā Krakovā Stefānija Uļanovska nodeva kapakmeņus no Marienhauzenas (Viļakas). Stefānija krājusi un arī tulkojusi latviešu - latgaliešu tautas dziesmas un pasakas poļu valodā. Šo pasaku un teiku tulkojums tika publicēts 1895.gadā Krakovas zinātnu akadēmijas izdevumā (Antropoloģisko rakstu krājums XVIII krājums)
Stefānija Uļanovska labi pārzināja arī Škilbanu pusi, iespējams pat bija dzīvojusi ar vīru kādu laiku Škilbanu muižā, jo viņa 19.gadsimta otrajā pusē uzrakstījusi ļoti interesantu materiālu par Škilbanu pusi savā darbā ‘’Co to jest Rekawka?’’ (Kas ir Rekawka?). Viņa raksta: Poļu Inflantijā, Ludzas novadā, Vitebskas guberņā, ir vieta mežā, kas pieder Škilbanu muižai, kur tauta joprojām nes ziedojumus ozolam. Pie tam tie apmeklē katoļu baznīcu, jo viņi ir Romas katoļi, taču viņi zem ozola liek olas, vasku, ogles, melnu vilnas dziju, un tas viss no bailēm, ka kas slikts varētu notikt, ja viņi no šīs ziedošanas atteiktos.
Populārākais Stefānijas Uļanovskas darbs ir etnogrāfiskais tēlojums ’’Poļu Inflantijas latvieši un īpaši Rēzeknes apriņķa Viļānu pagasta’’. 2012.gada 21.februārī tika prezentēts ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdotais šī etnografiskā tēlojuma faksimilizdevums, bet 2017.gadā šis tēlojums tika publicēts grāmatā ‘’Poļu Inflantijas latvieši’’.
20.gadsimta sākumā Stefānija Uļanovska dzīvoja Donas kazaku apgabalā un strādāja Novočerkasskas Mariinskas Donas meiteņu institutā, kur bija ‘’klases dāma’’(tāds nosaukums bija audzinātājām meiteņu ģimnāzijās pirmsrevolūcijas Krievijā). Pēc 1912.gada viņa pārtrauca darbu šajā ģimnāzijā.
Stefānijas Uļanovskas miršanas gads un vieta nav zināma.
                                                                                  Informāciju sagatavoja Francis Slišāns

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no F.Slišāna arhīva: Stefānija Uļanovska un viņas vīrs - ārsts un Škilbanu muižas kārdreizējais īpašnieks Vladislavs Uļanovskis
Raksta ID: 1242
Atjaunināts: 06 aprīlis, 2018
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 594
Ievietots:: 04 aprīlis, 2018 by Ināra B.
Atjaunināts:: 06 aprīlis, 2018 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Aleksandrova Devgasija
b Annuškāne Eugenija
b Baranova Rūta
b Bukša Marija
b Bukšs Vilis
b Cibule Ruta
b Cunska Evģēnija
b Dreimanis Vitolds
b France Inga
b Gabrāne Iveta
b Garijone Agnese
b Grahoļska Valentīna
b Griestiņa Anna (dzim.Prole)
b Grigāne Gunta
b Igovena Valentīna
b Irbīte Ingūna
b Jevstigņejeva Akvilīna
b Korkla Aina
b Kriviša Anna
b Krišjāne Erna
b Laicāne Maija
b Ločmele Anastasija
b Ločmele Anita
b Lāpāns Māris
b Matīsa Alīna
b Menca Amālija
b Mežale Zita
b Milaševiča Antoņina
b Nelsone Irēna
b Oplucāne Ilga
b Ozoliņš Kārlis
b Polfanders Henrihs
b Puķītis Ernests
b Sallinene Inta
b Salmanis Egons
b Seņka Jāzeps
b Sležis Ilmārs
b Slišāne Emīlija
b Slišāns Imants
b Sokirka Ināra
b Sudarovs Pēteris
b Useniece Iveta
b Vaskinovičs Juris
b Veikšāne Austra
b Veismanis Agris
b Vītola Linda
b Zdanoviča Natālija
b Šaicāne Irēna
b Ūsele Veneranda
b Čudarāne Regīna