Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Balvu aptieka

Raksta ID: 1231
Atjaunināts: 04 decembris, 2017
Balvu aptieka dibināta 1898.gadā. Pirmais aptiekārs Pāvels Lavrinovičs bija ienācējs no Vidzemes, jo pirms tam bija strādājis Vējavā (pie Ērgļiem). Viņš, mainoties aptiekāra palīgiem Heinriham Meieram, Gustavam Hermanim, Zīmelim Aizenštatam un Feigai Zaharinai, aptieku vadīja līdz Pirmā pasaules kara laikam.
Uzplaukums sekoja pirmās Latvijas Republikas laikā - 1928.gadā Balvi kļuva par pilsētu, gadu vēlāk ierīkoja slimnīcu, bet aptieku skaits pieauga līdz trim. Vecā aptieka, kuras toreizējā adrese bija Rīgas iela 8, piederēja aptiekāra palīgam Viktoram Hodackim. Jauno aptieku Rīgas ielā 10 1935.gadā atvēra Žanis Neibergs, kas to iznomāja Teodoram Okrutšilo ( pārvaldnieces bija aptiekāra palīdze Elfrīda Auzena un privizore Ženija Magidsone; no 1937.gada īpašniece bija Ella Rubule un pārvaldnieces - farmācijas maģistre Ļusja Trupina un farmācijas kandidāte Zāra Zukovska; šo aptieku slēdza 1939.gadā, atņemot koncesiju). Pilsētas aptieku Rīgas ielā 6 1936.gadā ierīkoja pilsētas pašvaldība, pārvaldnieki bija farmācijas kandidāti Zelma Stuķēna un Eduards Krakops. Aptiekas bija nelielas, tajās strādāja pāris darbinieku. Interesanti, ka tās atradās vienā ielā viena otrai pretī un trešai blakus. Tātad sīva konkurence, bet pacientiem - iespēja izvēlēties un salīdzināt.
Padomju varas laikā 1940.gadā aptiekas tika nacionalizētas un pakļautas Galvenai aptieku pārvaldei (GAP), vācu varas laikā - Farmācijas pārvaldei. 1943.gadā Veco aptieku vadīja V.Hodackis un tajā strādāja pieci darbinieki. Pilsētas aptieku - E.Krakops un trīs darbinieki.
Pēc Otrā pasaules kara pilsētā palika viena aptieka. 1945.gada 1.jūlijā Balvos pārvaldnieka Borisa Štāla vadībā sāka darboties GAP aptieka nr.224 (no 1952.gada - 18.kārtas numurs), kas bija iekārtota atsevišķā ēkā, kuru piemēroja aptiekas vajadzībām. Aptiekas trauki un mēbeles neatšķīrās no 60.gados lietotiem, tikai nevienā darba vietā nebija iespējams strādāt sēdot. Ļoti bieži tika gatavotas emulsijas, kurās par emulgatoru izmantoja Gummi Arabicum, bieži bija jāgatavo uzlējumi, novārījumi. Sterilās zāļu formas gatavoja reti. To sortiments bija atšķirīgs no tagadējā (piemēram, bija jāgatavo sterils ihtiola vai kalcija hlorīda šķīdums). Sterilizācijas metode bija vārīšana katlā ar ūdeni. Gatavoto zāļu kontroles praktiski nebija - šaubu gadījumā zāles tika pagaršotas. Rakstveida kontroles arī nebija. Preces tika vestas ceļasomā no Daugavpils ar vilcienu caur Abreni. Vilcieni kursēja reti, un šāds ceļojums bija ne vien ilgstošs, bet arī bīstams.
Darbības atsākums bija grūts. Strādāja pieci cilvēki - pārvaldnieks, receptāre, divas asistentes un sanitāre. Ūdensvada un kanalizācijas nebija. Ūdeni smēla no akas, destilēja uz plīts, malku gādāja paši darbinieki. Sapostītās iekārtas vietā atveda citu no kādas slēgtas Rīgas aptiekas.
50.gados darba apjoms pieauga, telpas bija par šauru, un 60.gados sākās jaunas aptiekas projektēšana. Ar toreizējās aptiekas vadītājas Annas Jančevskas neatlaidību un uzņēmību aptieka tika uzbūvēta. 1974.gadā aptieku no telpām Partizānu ielā 19 pārcēla uz jaunu namu Bērzpils ielā 12.
No 1975.gada 1.augusta aptiekas pārvaldniece jeb vadītāja bija Margarita Sleža. Vīņa stāsta, ka tolaik bija jāstrādā stingrā GAP Daugavpils nodaļas pakļautībā, jāievēro dažādas instrukcijas, pavēles, jāraksta desmitiem pārskatu. Arī tai laikā aptiekas prestižs bija augsts un aptiekas darbu atzinīgi vērtēja iedzīvotāji. 80.gados Latgalē Balvu rajons bija vienīgais, kur bija 13 provizoru. Balvu aptiekā vienu brīdi strādāja pat septiņi provizori. Kopējais speciālistu skaits bija ap 20.
Aptieka nr.18 Balvos bija centrālā rajona aptieka, kuras pakļautībā strādāja 9 aptiekas. Zāles aptiekai piegādāja 1-2 reizes mēnesī lielā daudzumā no GAP Daugavpils centrālās aptieku noliktavas. Zāļu piegāde bija plānota pa ceturkšņiem, bija sadale, deficīts, rezerves kara veterāniem utt. Tā laika vadošais laikraksts "Cīņa" 1977.gadā raksta - "Galvenās aptieku pārvaldes Daugavpils nodaļas centrālo rajona aptieku grupā ilgus gadus viena no labākajām ir Balvu aptieka. Ikviens tās trīsdesmit cilvēku lielā kolektīva loceklis strādā apzinīgi, rūpīgi, precīzi".
Atmodas laikā arī aptiekas tiecās pēc patstāvības. Aptieka nr.18 Balvos kļuva par LAVU aptieku nr.18, bet atsevišķu valsts uzņēmumu izveidot neļāva. Sākās pēckara periodam līdzīgs laiks, kad zāles bija jāved pašiem somās no Rīgas, Daugavpils. Taču drīz sāka veidoties zāļu lieltirgotavu tīkls. 1997.gada jūlijā valsts uzņēmums beidza pastāvēt un tika nodibināts SIA Balvu aptieka, un par aptiekas vadītāju sāka strādāt Rita Pennere. Ar 1999.gada 1.janvāri viņa atver savu privātaptieku, un tā kā aptiekā nav darbinieku ar augstāko profesionālo izglītību, par vadītāju atkal nākas strādāt Margaritai Sležai. 2007.gadā farmaceita diplomu iegūst Līvija Burmistre un Margarita aptiekas vadību nodeva viņai.
No 2013.gada 8.jūlija Balvu aptieka turpina darbu kā AS "Sentor Farm Aptiekas" Mēness aptieka Nr.35
Balvu aptiekā strādājuši provizori - farmaceiti: Margarita Sleža, Regīna Ščerba, Rita Pennere, Ņina Frolova, Anita Zelča, Dzintra Zeltkalne, Silvija Zilgme, Līvija Burmistre, Daina Bondare, Janīna Kušnere, Ieva Salmane, Alla Smirnova, Aija Useniece
Provizoru palīgi - farmaceitu asistenti: Antoņina Bragina, Elizabeta Kļaviņa, Elga Pauliņa, Ludmila Suhova, Veneranda Šaicāne, Tamāra Saviča, Mārīte Poriete, Elza Galeja, Veneranda Līduma, Svetlana Dzene, Alla Bērziņa, Lidija Dvinska, Inga Petrova, Anna Šedj, Ausma Memmēna
Ilgstoši strādājušas kā praktikantes: Gita Seržante (no 1945.gada), Ārija Romāne (no 1946.gada), Anna Štāls (no 1947.gada), Ārija Budeviča
                                                                     /sagatavots pēc ilggadējās aptiekas vadītājas M.Sležas informācijas/



Balvu aptieka (no izdevuma "Latvijas aptiekas 1357 - 2002")


Dibināta 1898.gadā, atklāta 1899.gadā kā lauku aptieku, kopš 1926.gada 1.maija - normālaptieka. Pēc II Pasaules kara atklāta 1945.gada 1.aprīlī
Agrākie nosaukumi. Balvu (Bolowsk, Bolvu) aptieka (1899 - 1937); Balvu Vecā aptieka (1937 - 1940); GAP (Galvenās aptieku pārvaldes) 446.aptieka (1941); Balvu Vecā aptieka (1941 - 1944); GAP 224.aptieka (1945 - 1952); GAP 18.aptieka (1953 - 1989); r/a "Farmācija" DTU 18.aptieka (1989 - 1991); LAVU privatizējamā 18.aptieka Balvos (1996 - 1997); Balvu rajona Centrālā aptieka (1960 - 1997); Balvu aptieka (1997 - )
Adrese. Bērzpils ielā 5 (? - 1933), Rīgas ielā 8 (1933 - 1944),Balvos, Abrenes apriņķis; Partizānu ielā 19 (1945 - 1974), Bērzpils (bij. Revolūcijas) ielā 12 (kopš 1974), Balvos
Īpašnieki. Provizors Pāvels Lavrinovičs (1898 - 1915?), aptiekāra palīgs Viktors Hodackis (1916 - 1940), GAP (1940 - 1941), Farmācijas pārvalde (1941 - 1944), aptiekāra palīgs Viktors Hodackis (1944), GAP (1945 - 1989), r/a "Farmācija" (1990 - 1991), LAVU (1991 - 1996), privatizējamais LAVU (1996 - 1997), SIA "Balvu aptieka" (1997 - )
Pārvaldnieki/ Vadītāji. Provizors Pāvels Lavrinovičs (1899 - 1911), aptiekāra palīgs Heinrihs Meiers (1911 - 1912), aptiekāra palīgs Gustavs Hermanis (1912 - 1913), aptiekāra palīgs Zimels Aizenštats (1913 - 1915), aptiekāra palīgs Feiga Zaharina (1915), aptiekāra palīgs Viktors Hodackis (1916 - 1926), provizors Fricis Kleins (1926 - 1928), aptiekāra palīgs Viktors Hodackis (1928 - 1930), provizors Benno Štilbahs (1930 - 1931), aptiekāra palīgs Viktors Hodackis (1931 - 1936), farmācijas kandidāts Ošers Kacens (1936 - 1937), aptiekāra palīgs Viktors Hodackis (1937), farmācijas kandidāts Lusja Trupina (1937 - 1938), aptiekāra palīgs Viktors Hodackis (1938), provizors Leopolds Gotlībs (1938 - 1939), provizors Aleksandrs Lippe (1939), aptiekāra palīgs (1939 - 1944), aptiekāra palīgs Boriss Štāls (1945 - 1947),  farmaceita palīgs Pēteris Grīnbergs (1947 - 1949), provizors Joaniki Suks (1949 - 1956), provizora palīgs Anna Jančevska (1956 - 1975), provizore Margarita Sleža (1975 - 1997), provizore Rita Pennere (1997 - 1999), provizore Margarita Sleža (1999 )

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no M.Sležas foto arhīva: aptiekas kolektīvs ilggadējās aptiekas farmaceites Antoņinas Braginas (sēž vidū) jubilejā 70.gadu beigās; aptiekas vadītāja M.Sleža 80.gadu sākumā; aptiekas vadītājas vietnieces Rita Pennere un Regīna Ščerba un Centrālās rajona aptiekas galvenā provizore Anita Zelča (vidū) 80.gadu sākumā; daļa no aptiekas kolektīva (no kreisās puses) - farmaceita asistente Ludmila Suhova, vadītājas vietniece Regīna Ščerba, farmaceite Ņina Frolova, farmaceita asistente Tatjana Dzene, farmaceita asistente Tamāra Saviča un farmaceite Līvija Burmistre 70.gadu beigās; Darba veterānu godināšana (pirmajā rindā no kreisās puses - Rugāju aptiekas vadītāja Braina Fogele, ilggadēja Balvu aptiekas darbiniece Anna Štāls (strādāja kopš 1947.gada), Tilžas aptiekas vadītāja Lūcija Novika, Balvu aptiekas sanitāre Marija Andrejeva un farmaceite Antoņina Bragina; Balvu aptiekas kolektīvs 80.gados; sveicot kolēģi jubilejā
Raksta ID: 1231
Atjaunināts: 04 decembris, 2017
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1003
Ievietots:: 04 decembris, 2017 by Ināra B.
Atjaunināts:: 04 decembris, 2017 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Balvu Ātrās palīdzības vēsturiskā attīstība
b Bākarovas ciems
b Bērzpils ambulances un slimnīcas vēsture
b Fakti par Balvu slimnīcu
b Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) darbība Latvijas brīvvalsts laikā (1918-1940) un 2. pasaules kara laikā
b Rekovas - Baltinavas - Šķilbēnu lauksaimniecības skola
b Rekovas krājaizdevumu sabiedrība
b Tuberkulozes apkarošanas vēsture Balvu rajonā
b Ārstniecības iestādes un medicīnas darbinieki Šķilbēnu pagastā
b Čilipīne