| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 1211
Atjaunināts: 21 novembris, 2017
Maizes cepēja
Dzimusi 1960.gada 26.aprīlī Gulbenes rajona Tirzā. Vispirms divus gadus mācījusies Virānes pamatskolā, pēc tam līdz 7.klasei - Druvienas astoņgadīgajā skolā. Tālāk sekoja pa vienam mācību gadam Meirānu astoņgadīgajā skolā un Lubānas vidusskolā. Un visbeidzot vidusskolas pēdējās klases pabeidza Gulbenē. Aijas ģimenes daudzās pārcelšanās bija saistītas ar patēva darbu, kurš strādāja par mežsaimnieku. Vēl mācoties Gulbenē, Aija neklātienē mācījās arī Aizupes meža tehnikumā, tāpēc viņa agri uzsāka darba gaitas. Sāka strādāt Gulbenes rajona Dūres mežniecībā kā palīgstrādnieks uguns novērošanas tornī, pēc pusgada - par tehniķi mežkopi. 1980.gadā ģimene pārnāca uz Katlešu mežniecību, bet tā kā radi aicināja viņus uz Šķilbēnu pagasta Siševu, tad pārcēlās te. Aija Rekavas vidusskolā strādāja ķīmijas un bioloģijas kabinetā par laboranti un pasniedza arī šos mācību priekšmetus 7. un 8. klasēm.
1983.gadā Aija aizbrauca uz Lubānas MRS par iecirkņa meistaru. Vēlāk te viņa strādāja par mājražotāju - adīja zeķes un cimdus. Māja Lubānā atradās 10 km no skolas, skolā nebija arī internāta un bērniem bija problemātiski tajā nokļūt. Tāpēc ģimene atgriezās Siševā, tagad dzīvo turpat blakus -Vilkovā.
No 1995.gada Aija Pumpure septiņpadsmit gadus nostrādāja par pastnieci. 2007.gadā viņa saņēma "Latvijas Pasta" Atzinības rakstu "Pasta darbinieks 2006". Tad slodzi pastā samazināja līdz minimumam, ka nebija izdevīgi braukāt. Tagad Aija noteiktas stundas mazgā drēbes Rekavas vidusskolā.
Būdama bezdarbniece Aija beidza piedāvātos konditoru kursus un apguva daudzos mīklu veidus. Cept maizi viņa sākusi jau dzīvojot Lubānā. Mājā bija maizes krāsns, uz istabas atrada arī abru un lizi. Un tā kā kaimiņos bija labas saimnieces, tad Aija ātri arī apguva šo prasmi. Aijas meita Dace vienreiz bija aizbraukusi pie radinieces - godu saimnieces Gulbenes rajonā un mājās atvedusi ieraugu un recepti. Aija sāka cept maizi priekš sevis, vēlāk aiznesa arī uz skolu un pastu, un viņai sāka prasīt to pārdot. Viņa cep pamatā saldskābmaizi (ar un bez sēklām, ar aprikozēm, plūmēm utt.), baltmaizi, cepumus, bulciņas , tortes.
2015.gadā bērni Aiju Pumpuri iedrošināja rakstīt projektu Viļakas novada pašvaldības izsludinātajā projektu konkursā uzņēmējiem. Rezultātā viņa saņēma divus tūkstošus eiro profesionālas konditorejas krāsns iegādei. Aija gan sapņo par īstu, mūrētu maizes krāsni, kur varētu cept gardu maizīti uz kļavu lapām.
Aijas cepto maizi, pīrādziņus, griežamās tortes visbiežāk var iegādāties Viļakas mājražotāju tirdziņā, tagad katru sestdienu arī Baltinavas tirdziņā. Ar savu produkciju viņa bijusi arī Balvos un Kārsavā. Kādu laiku Aijas produkcija tika realizēta I.Matisānes veikaliņā Rēzeknē. Tagad daudz maizes tiek cepts pēc pasūtījumiem
Izaudzināti četri bērni - Jānis, Dace, Linda un Līga
Foto no A.Pumpures personīgā arhīva: Aija (2009. un 1975.gadā); ar bērniem Daci, Jāni un Lindu (2009); ar pašcepto maizīti (foto no "Vaduguns" arhīva)
Dzimusi 1960.gada 26.aprīlī Gulbenes rajona Tirzā. Vispirms divus gadus mācījusies Virānes pamatskolā, pēc tam līdz 7.klasei - Druvienas astoņgadīgajā skolā. Tālāk sekoja pa vienam mācību gadam Meirānu astoņgadīgajā skolā un Lubānas vidusskolā. Un visbeidzot vidusskolas pēdējās klases pabeidza Gulbenē. Aijas ģimenes daudzās pārcelšanās bija saistītas ar patēva darbu, kurš strādāja par mežsaimnieku. Vēl mācoties Gulbenē, Aija neklātienē mācījās arī Aizupes meža tehnikumā, tāpēc viņa agri uzsāka darba gaitas. Sāka strādāt Gulbenes rajona Dūres mežniecībā kā palīgstrādnieks uguns novērošanas tornī, pēc pusgada - par tehniķi mežkopi. 1980.gadā ģimene pārnāca uz Katlešu mežniecību, bet tā kā radi aicināja viņus uz Šķilbēnu pagasta Siševu, tad pārcēlās te. Aija Rekavas vidusskolā strādāja ķīmijas un bioloģijas kabinetā par laboranti un pasniedza arī šos mācību priekšmetus 7. un 8. klasēm.
1983.gadā Aija aizbrauca uz Lubānas MRS par iecirkņa meistaru. Vēlāk te viņa strādāja par mājražotāju - adīja zeķes un cimdus. Māja Lubānā atradās 10 km no skolas, skolā nebija arī internāta un bērniem bija problemātiski tajā nokļūt. Tāpēc ģimene atgriezās Siševā, tagad dzīvo turpat blakus -Vilkovā.
No 1995.gada Aija Pumpure septiņpadsmit gadus nostrādāja par pastnieci. 2007.gadā viņa saņēma "Latvijas Pasta" Atzinības rakstu "Pasta darbinieks 2006". Tad slodzi pastā samazināja līdz minimumam, ka nebija izdevīgi braukāt. Tagad Aija noteiktas stundas mazgā drēbes Rekavas vidusskolā.
Būdama bezdarbniece Aija beidza piedāvātos konditoru kursus un apguva daudzos mīklu veidus. Cept maizi viņa sākusi jau dzīvojot Lubānā. Mājā bija maizes krāsns, uz istabas atrada arī abru un lizi. Un tā kā kaimiņos bija labas saimnieces, tad Aija ātri arī apguva šo prasmi. Aijas meita Dace vienreiz bija aizbraukusi pie radinieces - godu saimnieces Gulbenes rajonā un mājās atvedusi ieraugu un recepti. Aija sāka cept maizi priekš sevis, vēlāk aiznesa arī uz skolu un pastu, un viņai sāka prasīt to pārdot. Viņa cep pamatā saldskābmaizi (ar un bez sēklām, ar aprikozēm, plūmēm utt.), baltmaizi, cepumus, bulciņas , tortes.
2015.gadā bērni Aiju Pumpuri iedrošināja rakstīt projektu Viļakas novada pašvaldības izsludinātajā projektu konkursā uzņēmējiem. Rezultātā viņa saņēma divus tūkstošus eiro profesionālas konditorejas krāsns iegādei. Aija gan sapņo par īstu, mūrētu maizes krāsni, kur varētu cept gardu maizīti uz kļavu lapām.
Aijas cepto maizi, pīrādziņus, griežamās tortes visbiežāk var iegādāties Viļakas mājražotāju tirdziņā, tagad katru sestdienu arī Baltinavas tirdziņā. Ar savu produkciju viņa bijusi arī Balvos un Kārsavā. Kādu laiku Aijas produkcija tika realizēta I.Matisānes veikaliņā Rēzeknē. Tagad daudz maizes tiek cepts pēc pasūtījumiem
Izaudzināti četri bērni - Jānis, Dace, Linda un Līga
Foto no A.Pumpures personīgā arhīva: Aija (2009. un 1975.gadā); ar bērniem Daci, Jāni un Lindu (2009); ar pašcepto maizīti (foto no "Vaduguns" arhīva)
Raksta ID: 1211
Atjaunināts: 21 novembris, 2017
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 699
Ievietots:: 30 maijs, 2017 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 21 novembris, 2017 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)