Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Šķilbēnu katoļu baznīca

Raksta ID: 121
Atjaunināts: 04 decembris, 2019

Šķilbēnu draudzi 1921.gadā nodibina Viļakas prāvests P.Apšinieks. Tās loceklis Vincents Ločmelis jaunajai draudzei uzdāvina kādreizējās muižas bijušo klēti. 1924.gadā par pirmo Šķilbēnu draudzes prāvestu iecēla Staņislavu Šikur-Kalvānu. Viņa darbības laikā pie šīs celtnes piebūvēja divus 8 m augstus mūra torņus. Ar torņu piebūvi izveidojās priekštelpa baznīcai un tā kļuva garāka, ēkas otrā galā piebūvēja koka sakristeju. Baznīca bija 18 m gara un 9 m plata.

Visu šo laiku baznīcas vajadzībām tika izmantota pielāgotā kādreizējā klēts. Baznīcā bija koka dēļu altāris, virs kura Dievmātes septiņu sāpju glezna. Altāra daļu atdalīja koka dievgalds. Soli, biktskrēsli, kancele, griesti no koka, izmantojot kokgriezuma elementus. 2006.gada aprīlī te svinīgi iesvētīja jauno altāri, ko gatavojis galdniecības meistars A.Rudzišs. Apkārt vecajai baznīcai bija neliels dārzs, ko iežogoja zems netāla žogs.Tagad bijušajā baznīcā tiks iekārtota izstāžu zāle.

1934.gadā Šķilbēnos prāvests L.Štagars uzsāka celt jaunu mūra baznīcu – 33 m garu un 16 m platu. To cēla no betona ķieģeļiem. Mūrus uzcēla jau līdz logu augstumam, bija divas sakristejas ar apaļu loka eju gar presbitērija sienu. Šai ejai un sakristejai uzlika skārda jumtu. Lai prāvestam darbdienās nebūtu jāiet garais ceļš no dzīvokļa uz baznīcu, darbdienās Svēto Misi noturēja šajā sakristejā. Tādā stāvoklī, 1940.gadā baznīcu atsavināja un vēlāk pārbūvēja par ceļu daļas remontdarbnīcu. Atpakaļ baznīcai šo ēku atdeva tikai 1993.gadā.

2006.gadā toreizējais Šķilbēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs vērsās pie bīskapa Jāņa Buļa ar lūgumu atļaut atjaunot šo ēku kā kultūras namu. Taču bīskaps pēc izdemolētās ēkas apskates nolēma, ka reiz iesāktā baznīcas ēka jāatjauno kā baznīca, kā tas bija iecerēts sākotnēji. Tā 2006.gada rudenī tika uzsākti vecās baznīcas atjaunošanas (celtniecības) darbi.

Jaunuzcelto Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcu konsekrēja (iesvētīja) Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis 2009.gada 16.augustā. No 2011.gada vasaras baznīcā tika atvērta garīgās literatūras bibliotēka un skatāma pastāvīga liturģisko lietu ekspozīcija. To izveidot ierosināja priesteris Sergejs Ivanovs, jo vecās baznīcas jeb agrākās klēts telpās viņš atrada daudzus vērtīgus priekšmetus, ko vēlējās, lai tos apskata arī citi.

 Šķilbēnu draudzē ir bijuši prāvesti: S.Šikur-Kalvāns, P.Jankovskis, D.Makejonoks, L.Štagars, P.Vaivods, P.Liepnieks, P.Beķeris, J.Svilāns, A.Budže, I.Babris, S.Ivanovs, no 2012.gada - Staņislavs Prikulis
 
2008.gada septembrī Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudze atskatījās uz savu 85 gadu pastāvēšanu un darbību. Par godu jubilejai izdota brošūra, kur atrodama gan vēsturiska informācija par draudzes dibināšanu, baznīcu un tajā kalpojušajiem prāvestiem, gan pēdējo gadu aktualitātes. Vairāk kā desmit gadus aktīvi darbojas baznīcas koris, ko vada Anastasija Ločmele.

Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Šķilbēnu pagasta Rekavā
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto – A.Kokoreviča

Raksta ID: 121
Atjaunināts: 04 decembris, 2019
Atjauninājumu skaits:: 3
Skatījumi:: 2321
Ievietots:: 26 novembris, 2007 by Ināra B.
Atjaunināts:: 04 decembris, 2019 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Augustovas katoļu baznīca
b Baltinavas katoļu baznīca
b Baltinavas pareizticīgo baznīca
b Balvu katoļu baznīca
b Balvu luterāņu baznīca
b Balvu pareizticīgo baznīca
b Bēržu katoļu baznīca
b Krišjāņu katoļu baznīca
b Kupravas katoļu baznīca
b Rugāju katoļu baznīca
b Rugāju pareizticīgo baznīca
b Sinagoga Baltinavā
b Sinagoga Balvos
b Sinagoga Viļakā
b Sprogu katoļu baznīca
b Tilžas baptistu lūgšanu nams
b Tilžas katoļu baznīca
b Tilžas luterāņu baznīca
b Tilžas pareizticīgo baznīca
b Viļakas katoļu baznīca
b Viļakas luterāņu baznīca
b Viļakas pareizticīgo baznīca
b Vīksnas pareizticīgo baznīca
b Šķilbēnu pareizticīgo baznīca