| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 1161
Atjaunināts: 06 aprīlis, 2016
Mediķe
Dzimusi 1937.gada 22.septembrī Rīgā. Viss jaunības laiks pagājis Dubultos, kur vienā pusē bija Lielupe, bet otrā pusē - jūra. Līdz ceturtajai klasei Daina mācījās Pumpuru pamatskolā, pēc tam - Rīgas 9.pamatskolā, tālāk mācības turpināja Rīgas 2.vidusskolā un 1956.gadā, izturējusi lielu konkursu, iestājās Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. 1962.gadā augstskolu beidzot, jauno speciālisti nosūtīja darbā uz Balvu rajona Bērzpils iecirkņa slimnīcu. Bet pēc divām nedēļām Balvu slimnīcas galvenā ārste Marija Vasiļjeva pārveda Dainu uz Viļakas zonālo slimnīcu. Tolaik Viļakas slimnīca bija slimnīca ar 100 gultas vietām, ar terapijas, dzemdību, ķirurģijas (kur bija arī 5 ginekoloģiskās gultas), bērnu un infekcijas nodaļām. Slimnīcā strādāja 11-12 ārsti speciālisti. Daina Parisa atceras, ka te kā terapeite bez viņas vēl strādāja Grantskalne, galvenais ārsts bija Mikus Krūmiņš, bet drīz viņš aizgāja uz Siguldu. Viņa sieva bija okuliste Krūmiņa ar augstāko kategoriju, kura uz vietas veica visa veida acu operācijas. Pēc Krūmiņa par galveno ārstu strādāja Romualds Lapsa - ginekologs akušieris. Ķirurģijas nodaļā strādāja dakteris Delmanis (arī kā ausu, deguna, kakla ārsts), ķirurgs bija Juris Tikiņš. Viņa sieva Zaiga Tikiņa bija stomatoloģe, par zobtehniķi strādāja arī Freibergs. Rentgenelogs Viļakas slimnīcā bija Eidemanis, bet viņš bija arī galvenais ārsts Viļakas tuberkulozes slimnīcā (arī Parisa kādu laiku te strādāja uz pusslodzi). 1964.gadā dakteri Lapsa un Grantskalne, nostrādājuši obligātos trīs gadus, aizgāja uz Rīgu. Kā galvenais ārsts atnāca rentgenologs Jānis Eglītis, bet diemžēl atkal drīz atstāja Viļaku un pārcēlās uz Cēsīm. Tālāk galvenais ārsts bija Aleksandrs Homuļenko, kurš te nostrādāja līdz 1986.gadam.
Daina Parisa Viļakā sāka strādāt reizē ar medmāsu N.Zondaku, kura beigusi medicīnas skolu, sāka strādāt par medicīnas māsiņu terapijas nodaļā. 1963.gadā Zondaka reizē ar dakteriem Freibergiem iestājās Medicīnas institūtā un pēc tā beigšanas visi trīs uzsāka darbu Balvos. Daina Viļakā sākumā bija iecirkņa terapeite, vēlāk terapijas nodaļas vadītāja un galvenā ārsta vietniece medicīnas jautājumos.
1973.gada 1.februārī Daina Parisa sāka strādāt par Balvu slimnīcas galveno ārsti. Viņa gan ilgi nepiekrita, bet beidzot tomēr pierunāja. Tolaik rajonā bija sešas lauku iecirkņa slimnīcas (Bērzpils, Rugāju, Žīguru, Baltinavas, Šķilbēnu un Tilžas), septiņas ambulances un 14 feldšeru-vecmāšu punkti. Vēl bija veselības punkts Balvu Gaļas kombinātā un vēlāk arī Kupravas rūpnīcā. Balvu rajona slimnīcā bija 215 gultas vietas un visas nodaļas - terapijas, bērnu, infekcijas, dzemdību, ginekoloģiskā, ķirurģijas nodaļa, un vēl izveidoja traumatoloģijas nodaļu.
Galvenā ārsta vietnieki tolaik bija - daktere Antoņina Dūda (vietniece organizatoriski metodiskajā darbā, kura atbildēja par lauku ārstnieciskajām iestādēm), daktere Sofija Graudumniece (vietniece medicīnas jautājumos), Tadeušs Taturs (vietnieks saimnieciskajos jautājumos). Kā ļoti izdarīgu Parisa min Taturu, kurš izdarīja lielu darbu jaunuzceltās poliklīnikas iekārtošanā. Par vidējo un jaunāko medicīnisko personālu atbildēja slimnīcas vecākā māsa Antoņina Dunska. Kad viņa aizgāja uz poliklīniku par vecāko māsu, par slimnīcas vecāko māsu sāka strādāt Dzintra Bratuškina - jauna meitene, bet ļoti enerģiska un izdarīga. Parisa ļoti pārdzīvoja, kad viņa 1985.gadā aizbrauca uz Ogri. Dakteres Parisas galvenās ārstes darbības laikā sadarbībā ar Kupravas rūpnīcu atvēra Kupravas ambulanci ar aptieku blakus. Daudz pūļu prasīja pabeigt Viļakas poliklīnikas celtniecību, jo sākumā cēla par vietējiem līdzekļiem, un daudz bija jācīnās līdz to dabūja valsts plānā. Balvos atvēra optikas un medicīnas tehnikas veikalu, izveidoja piena virtuvi, kur gatavoja maisījumus bērniem līdz gada vecumam,izveidoja intensīvās terapijas jeb reaminācijas nodaļu Balvu slimnīcā. Tajā laikā aktualizējās jautājums par ķirurģijas nodaļas celtniecību, jo vecā galīgi neatbilda prasībām. Daina Parisa jau dabūja atļaujas projektēšanai, kad notika smaga auto avārija, pēc kuras viņa uzrakstīja atlūgumu, lai ar 1986.gada 1.februāri atbrīvo no galvenās ārstes pienākumiem. Protams, viņu sauca uz pārrunām gan ministrijā, gan rajona partijas komitejā. Beidzot Staņislavs Dūda apsolīja atlaist tikai tad, kad tiks uzsākta ķirurģiskās nodaļas celtniecība. Tas notika vēl 1986.gadā. Viņas vietā par galveno ārstu sāka strādāt dakteris Aleksandrs Homuļenko, bet Daina Parisa - par iecirkņa terapeiti un uz pusslodzi terapijas nodaļā. Tagad bija darbs, kas patika, un ko darīja ar prieku. Slimnīcā Daina nostrādāja līdz 1998.gadam. Pēc tam vēl desmit gadus līdz 2008.gadam viņa divreiz nedēļā pieņeēma cilvēkus (pensionārus un maznodrošinātos) "Dienas centrā".
1963.gadā Daina Parisa apprecējās ar Vecumu puisi Voldemāru Kokoreviču, ar kuru sapazinās spēlējot teātri Viļakā. 1965.gadā piedzima meita Dace, 1968.gadā - dēls Agris. Ir divas mazmeitas un mazdēls. Mazmeita Daira ir Radio 1 ziņu vadītāja un šobrīd lasa laika ziņas LTV, otra mazmeita Viktorija mācās RTU Ekonomikas fakultātes maģistratūrā un mazdēls Roberts strādā Drošības policijā.
Liela daļa balveniešu Dainu Parisu atceras kā Balvu tautas teātra aktrisi. Daina stāsta, ka ar teātri esot dulla jau no bērnības. Ja vien 1956.gadā, kad viņa beidza vidusskolu, būtu bijusi uzņemšana Konservatorijas Teātra fakultātē, viņa būtu stājusies tur.
Kad jaunā daktere strādāja jau Viļakā, Velga Jaunzeme 1962.gada rudenī sāka iestudēt lugu "Jaunākā brāļa vasara", kur Dainai uzticēja Žaklīnas lomu. Izrādē spēlēt bija uzaicināts arī Voldemārs Kokorevičs ar brālēnu Viktoru Slucki. Tā arī saspēlējās, līdz Daina un Voldemārs nodibināja ģimeni.
Savukārt, jau dzīvojot Balvos, teātri vispirms sāka spēlēt Dainas meita Dace. Viņa režisorei Vairai Resnei vienreiz ieminējusies, ka Viļakā teātri spēlējusi arī mamma. Tā režisore uzaicinājusi arī Dainu Parisu. Pirmā izrāde, kurā viņa piedalījās bija "Parastais brīnums" (ap 1982.gadu). Tālāk jau piedalījusies daudzās izrādēs - "Trīnes grēki", "Precības", "Dullais barons Bundulis", "Septiņas mīlošas sievietes", "Laimes lācī", "Pūt, vējiņi" u.c. Teātrī Daina Parisa darbojās līdz 1996.gadam.
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no D.Parisas personīgā arhīva: Daina Parisa 1987.gadā; beidzot augstskolu (1962); Viļakas poliklīnikā (1968); slēpošanas sacensībās; ar Balvu slimnīcas Terapijas nodaļas kolektīvu 80.gados; ar ģimeni (1976); pirmā galma dāma izrādē "Parastais brīnums"; izrādēs "Precības" un "Trīnes grēki".
Dzimusi 1937.gada 22.septembrī Rīgā. Viss jaunības laiks pagājis Dubultos, kur vienā pusē bija Lielupe, bet otrā pusē - jūra. Līdz ceturtajai klasei Daina mācījās Pumpuru pamatskolā, pēc tam - Rīgas 9.pamatskolā, tālāk mācības turpināja Rīgas 2.vidusskolā un 1956.gadā, izturējusi lielu konkursu, iestājās Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. 1962.gadā augstskolu beidzot, jauno speciālisti nosūtīja darbā uz Balvu rajona Bērzpils iecirkņa slimnīcu. Bet pēc divām nedēļām Balvu slimnīcas galvenā ārste Marija Vasiļjeva pārveda Dainu uz Viļakas zonālo slimnīcu. Tolaik Viļakas slimnīca bija slimnīca ar 100 gultas vietām, ar terapijas, dzemdību, ķirurģijas (kur bija arī 5 ginekoloģiskās gultas), bērnu un infekcijas nodaļām. Slimnīcā strādāja 11-12 ārsti speciālisti. Daina Parisa atceras, ka te kā terapeite bez viņas vēl strādāja Grantskalne, galvenais ārsts bija Mikus Krūmiņš, bet drīz viņš aizgāja uz Siguldu. Viņa sieva bija okuliste Krūmiņa ar augstāko kategoriju, kura uz vietas veica visa veida acu operācijas. Pēc Krūmiņa par galveno ārstu strādāja Romualds Lapsa - ginekologs akušieris. Ķirurģijas nodaļā strādāja dakteris Delmanis (arī kā ausu, deguna, kakla ārsts), ķirurgs bija Juris Tikiņš. Viņa sieva Zaiga Tikiņa bija stomatoloģe, par zobtehniķi strādāja arī Freibergs. Rentgenelogs Viļakas slimnīcā bija Eidemanis, bet viņš bija arī galvenais ārsts Viļakas tuberkulozes slimnīcā (arī Parisa kādu laiku te strādāja uz pusslodzi). 1964.gadā dakteri Lapsa un Grantskalne, nostrādājuši obligātos trīs gadus, aizgāja uz Rīgu. Kā galvenais ārsts atnāca rentgenologs Jānis Eglītis, bet diemžēl atkal drīz atstāja Viļaku un pārcēlās uz Cēsīm. Tālāk galvenais ārsts bija Aleksandrs Homuļenko, kurš te nostrādāja līdz 1986.gadam.
Daina Parisa Viļakā sāka strādāt reizē ar medmāsu N.Zondaku, kura beigusi medicīnas skolu, sāka strādāt par medicīnas māsiņu terapijas nodaļā. 1963.gadā Zondaka reizē ar dakteriem Freibergiem iestājās Medicīnas institūtā un pēc tā beigšanas visi trīs uzsāka darbu Balvos. Daina Viļakā sākumā bija iecirkņa terapeite, vēlāk terapijas nodaļas vadītāja un galvenā ārsta vietniece medicīnas jautājumos.
1973.gada 1.februārī Daina Parisa sāka strādāt par Balvu slimnīcas galveno ārsti. Viņa gan ilgi nepiekrita, bet beidzot tomēr pierunāja. Tolaik rajonā bija sešas lauku iecirkņa slimnīcas (Bērzpils, Rugāju, Žīguru, Baltinavas, Šķilbēnu un Tilžas), septiņas ambulances un 14 feldšeru-vecmāšu punkti. Vēl bija veselības punkts Balvu Gaļas kombinātā un vēlāk arī Kupravas rūpnīcā. Balvu rajona slimnīcā bija 215 gultas vietas un visas nodaļas - terapijas, bērnu, infekcijas, dzemdību, ginekoloģiskā, ķirurģijas nodaļa, un vēl izveidoja traumatoloģijas nodaļu.
Galvenā ārsta vietnieki tolaik bija - daktere Antoņina Dūda (vietniece organizatoriski metodiskajā darbā, kura atbildēja par lauku ārstnieciskajām iestādēm), daktere Sofija Graudumniece (vietniece medicīnas jautājumos), Tadeušs Taturs (vietnieks saimnieciskajos jautājumos). Kā ļoti izdarīgu Parisa min Taturu, kurš izdarīja lielu darbu jaunuzceltās poliklīnikas iekārtošanā. Par vidējo un jaunāko medicīnisko personālu atbildēja slimnīcas vecākā māsa Antoņina Dunska. Kad viņa aizgāja uz poliklīniku par vecāko māsu, par slimnīcas vecāko māsu sāka strādāt Dzintra Bratuškina - jauna meitene, bet ļoti enerģiska un izdarīga. Parisa ļoti pārdzīvoja, kad viņa 1985.gadā aizbrauca uz Ogri. Dakteres Parisas galvenās ārstes darbības laikā sadarbībā ar Kupravas rūpnīcu atvēra Kupravas ambulanci ar aptieku blakus. Daudz pūļu prasīja pabeigt Viļakas poliklīnikas celtniecību, jo sākumā cēla par vietējiem līdzekļiem, un daudz bija jācīnās līdz to dabūja valsts plānā. Balvos atvēra optikas un medicīnas tehnikas veikalu, izveidoja piena virtuvi, kur gatavoja maisījumus bērniem līdz gada vecumam,izveidoja intensīvās terapijas jeb reaminācijas nodaļu Balvu slimnīcā. Tajā laikā aktualizējās jautājums par ķirurģijas nodaļas celtniecību, jo vecā galīgi neatbilda prasībām. Daina Parisa jau dabūja atļaujas projektēšanai, kad notika smaga auto avārija, pēc kuras viņa uzrakstīja atlūgumu, lai ar 1986.gada 1.februāri atbrīvo no galvenās ārstes pienākumiem. Protams, viņu sauca uz pārrunām gan ministrijā, gan rajona partijas komitejā. Beidzot Staņislavs Dūda apsolīja atlaist tikai tad, kad tiks uzsākta ķirurģiskās nodaļas celtniecība. Tas notika vēl 1986.gadā. Viņas vietā par galveno ārstu sāka strādāt dakteris Aleksandrs Homuļenko, bet Daina Parisa - par iecirkņa terapeiti un uz pusslodzi terapijas nodaļā. Tagad bija darbs, kas patika, un ko darīja ar prieku. Slimnīcā Daina nostrādāja līdz 1998.gadam. Pēc tam vēl desmit gadus līdz 2008.gadam viņa divreiz nedēļā pieņeēma cilvēkus (pensionārus un maznodrošinātos) "Dienas centrā".
1963.gadā Daina Parisa apprecējās ar Vecumu puisi Voldemāru Kokoreviču, ar kuru sapazinās spēlējot teātri Viļakā. 1965.gadā piedzima meita Dace, 1968.gadā - dēls Agris. Ir divas mazmeitas un mazdēls. Mazmeita Daira ir Radio 1 ziņu vadītāja un šobrīd lasa laika ziņas LTV, otra mazmeita Viktorija mācās RTU Ekonomikas fakultātes maģistratūrā un mazdēls Roberts strādā Drošības policijā.
Liela daļa balveniešu Dainu Parisu atceras kā Balvu tautas teātra aktrisi. Daina stāsta, ka ar teātri esot dulla jau no bērnības. Ja vien 1956.gadā, kad viņa beidza vidusskolu, būtu bijusi uzņemšana Konservatorijas Teātra fakultātē, viņa būtu stājusies tur.
Kad jaunā daktere strādāja jau Viļakā, Velga Jaunzeme 1962.gada rudenī sāka iestudēt lugu "Jaunākā brāļa vasara", kur Dainai uzticēja Žaklīnas lomu. Izrādē spēlēt bija uzaicināts arī Voldemārs Kokorevičs ar brālēnu Viktoru Slucki. Tā arī saspēlējās, līdz Daina un Voldemārs nodibināja ģimeni.
Savukārt, jau dzīvojot Balvos, teātri vispirms sāka spēlēt Dainas meita Dace. Viņa režisorei Vairai Resnei vienreiz ieminējusies, ka Viļakā teātri spēlējusi arī mamma. Tā režisore uzaicinājusi arī Dainu Parisu. Pirmā izrāde, kurā viņa piedalījās bija "Parastais brīnums" (ap 1982.gadu). Tālāk jau piedalījusies daudzās izrādēs - "Trīnes grēki", "Precības", "Dullais barons Bundulis", "Septiņas mīlošas sievietes", "Laimes lācī", "Pūt, vējiņi" u.c. Teātrī Daina Parisa darbojās līdz 1996.gadam.
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no D.Parisas personīgā arhīva: Daina Parisa 1987.gadā; beidzot augstskolu (1962); Viļakas poliklīnikā (1968); slēpošanas sacensībās; ar Balvu slimnīcas Terapijas nodaļas kolektīvu 80.gados; ar ģimeni (1976); pirmā galma dāma izrādē "Parastais brīnums"; izrādēs "Precības" un "Trīnes grēki".
Raksta ID: 1161
Atjaunināts: 06 aprīlis, 2016
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1624
Ievietots:: 20 janvāris, 2016 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 06 aprīlis, 2016 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)