Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Ārstniecības iestādes un medicīnas darbinieki Šķilbēnu pagastā

Raksta ID: 1157
Atjaunināts: 06 janvāris, 2016
1930.gadā, nodibinoties Šķilbēnu pagastam, uzņēmējs un dzirnavnieks Ludvigs Polfanders uzdāvināja vienu hektāru zemes ārstniecības iestādes būvei. 20.gadsimta 30.gadu sākumā tika uzsākti ambulances un saimniecisko ēku būvdarbi.
Daudzus gadus par feldšeri Šķilbēnu pagasta Rekovas ambulancē strādāja Pirmās Atmodas sabiedriskais darbinieks, rakstnieks un dzejnieks Aloizs Kikučs (1886.-1944.).
 Aloizs Kikučs bija dzimis Marienhauzenas (Viļakas) pagasta Goršānu ciemā. 1944.gadā, būdams medicīnas darbinieks, Aloizs Kikučs palīdzējis vairākiem jauniešiem izvairīties no iesaukšanas vācu armijā, par ko uzzinājušas vācu varas iestādes. Aloizs Kikučs izdarījis pašnāvību.
Par Šķilbēnu rajona ārsti 20. gadsimta 30. gadu beigās strādājusi Milda Pulkstene (dzimusi Sedleniece). Milda Pulkstene dzimusi Mazsalacas Pirtsmežu mājās. Pēc Valmieras vidusskolas beigšanas 1930. gadā viņa studējusi Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē. Milda Pulkstene par ārsti strādājusi Rīgas bērnu slimnīcā, Kalupē, Mārcienā. Viņa vadījusi aizsargu pulka sanitāros kursus un bijusi 19. Abrenes aizsargu pulka štāba rotas ārste. Milda Pulkstene tikusi apbalvota ar Kārļa Ulmaņa atzinības rakstu. 2. Pasaules kara beigās Milda Pulkstene kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās. Sākumā viņa strādājusi Kēnigsfeldas-Streitbergas slimnīcā Vācijā. Vēlāk Milda Pulkstene ar ģimeni devusies uz ASV, kur viņa strādājusi Ņujorkā, Presbiteriāņu un Lenokshilas(Lenoxhill) slimnīcās. Pēc aiziešanas pensijā dzīvojusi savās lauku mājās Konektikutā. Milda Pulkstene mirusi 1984.gada 20.decembrī.
2. Pasaules kara laikā Šķilbēnu Rekovas ambulancē kā praktizējošā ārste strādājusi Klaudija Kuzajeva.
Pēc 2. Pasaules kara Rekovā uzsākuši darbu - ārste Nadežda Supe-Kazakeviča (07.09.1918-.2.09.2003) un feldšeris Ivans Pančuks (08.05.1919-24.03.1996) Viņi nenogurstoši darbojušies Rekovas ambulancē un slimnīcā gandrīz pus gadsimtu. Ar Ivana Pančuka gādību tika iestādīts slimnīcas ābeļdārzs.
1957. gadā triju apkārtējo kolhozu iedzīvotaji ierosinajuši uzcelt starpkolhozu slimnīcu Rekovas ciemā. Kozhoznieku kopsapulcē nolēmuši, ka katrs kolhozs no saviem nedalāmajiem fondiem došot slimnīcas būvei 10 līdz 15 tūkstošus rubļu. Starpkolhozu padome apstiprinājusi celtniecības projektu, un Abrenes būvkantoris uzsācis būvdarbus.
Līdz 1959. gada pavasarim Šķilbēnu pagastā bijušas vien 10 slimnieku gultasvietas. Uzceļot slimnīcu tajā bijušas jau 30 - 35 slimnieku gultasvietas . Katru gadu slimnīcā ārstējušies apmēram no 300 līdz 500 pacientu.
1961. gadā apkārtējie kolhozi iedalījuši slimnīcas vajadzībām 3 hektārus zemes, zirgu un sivēnus. Kolhozi un Šķilbēnu RTS devuši transportu būvmateriālu pievešsanai. Vēl 20. gadsimta 90. gadu sākumā Šķilbēnu slimnīcā bijis ātrās palīdzības zirgs Zorka. Rudens lietavās un pavasaros plūdos un arī dziļā ziemā ar zirgu nācies braukt pie pacientiem, kuri dzīvojuši tālu no galvenajiem ceļiem, kur tehnikai iebraukt nebija iespējams. Rekovas slimnīca tika slēgta 1992. gadā, bet jau nākošajā dienā pēc tās slēgšanas tajā tikusi ierīkota sociālā aprūpes māja. Rekovas slimnīcas ēka atrodas Rekovas ielā 23.
Par ārstiem 20. gadsimta 80. gadu sākumā Šķilbēnu pagastā strādājuši J.Štokmanis, Vegners.
No 1986. gada par galveno ārstu slimnīcā un ambulancē sācis strādāt Andris Spridzāns. Andris Spridzāns 1980. gadā beidzis Rekavas vidusskolu. Studējis Rīgas Medicīnas Institūta Ārstniecības fakultātē. Viņš ir Šķilbēnu, Briežuciema un Lazdulejas pagastu ģimenes ārsts. 2012.gadā Andris Spridzāns ieguvis Gada Balvu Medicīnā nominācijā ‘’Gada ārsts’’ .   
20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā Šķilbēnu pagasta Rekovas ambulancē darbojās doktorāts. Mūsdienās Rekovas ambulances ēka ir kultūrvēstures piemineklis. Tajā joprojām darbojas Vijas Milaknes zobārstniecības prakse un Pīlādžu aptieka. Rekovas ambulances ēka atrodas Rekovas ielā 25.
Andra Spridzāna ģimenes ārsta prakses vieta no 2003.gada 15.maija ir Bērzu ielā 4-14.
Šķilbenu pagastā darbojas arī Upītes feldšeru un vecmāšu punkts Upītes ciemā.
                                                                                                                  /Informāciju sagatavoja Francis Slišāns/


Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no F.Slišāna arhīva: Rekovas slimnīcas kolektīvs 20.gadsimta 70.gados; Milda Pulkstene; feldšeris Ivans Pančuks, slimnīcas saimniecības daļas vadītāja Domicella Putnanova un slimnīcas zirgs Zozjka ar kumeļu; Rekovas slimnīcas un ambulances ēkas; Andris Spridzāns saņemot "Gada ārsts"balvu (2012)
Raksta ID: 1157
Atjaunināts: 06 janvāris, 2016
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1528
Ievietots:: 10 decembris, 2015 by Ināra B.
Atjaunināts:: 06 janvāris, 2016 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Balvu aptieka
b Balvu Ātrās palīdzības vēsturiskā attīstība
b Bākarovas ciems
b Bērzpils ambulances un slimnīcas vēsture
b Fakti par Balvu slimnīcu
b Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) darbība Latvijas brīvvalsts laikā (1918-1940) un 2. pasaules kara laikā
b Rekovas - Baltinavas - Šķilbēnu lauksaimniecības skola
b Rekovas krājaizdevumu sabiedrība
b Tuberkulozes apkarošanas vēsture Balvu rajonā
b Čilipīne