Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Bērzpils ambulances un slimnīcas vēsture

Raksta ID: 1152
Atjaunināts: 13 novembris, 2015
No Valdas Putniņas atmiņām:
Par ārstiem, kas strādāja Bērzpils ambulancē.
Dakteris Spalviņš, kurš ambulancē strādāja Latvijas laikā, nomira Bērzpilī, bet sievu 1949. gadā izveda.
Ap 1964. gadu – 2 gadus strādāja ārsts Ēriks Purvmalis, bija liels dzērājs.
Ārsts Haralds Cars strādāja vēl ap 1966. gadu, pirms Valdas Putniņas. Viņš ambulancē strādājis vairākkārt, bijis tāds kā dakteru aizvietotājs.
Pirms Ē. Purvmaļa apmēram 50.gadu beigās strādāja ārsts Dzenītis, kurš bija gudrs feldšeris. Viņš strādāja ātrajā palīdzībā.
Vēl pirms Dzenīša ap 1954. gadu strādāja daktere Olga Jursone. Ap 1958. gadu viņa aizgāja uz Balviem.
Skatoties pacientu kartītēs, redzams, ka 1962. gadā pēc Medicīnas institūta beigšanas kādus mēnešus Bērzpils ambulancē strādājusi daktere Parisa. No 1962. gada līdz 1964. gada janvārim strādājis Dzenītis. Pēc tam 1964. gada novembrī parādās jau daktera H. Cara ieraksti slimnieku kartītēs, iespējams, ka Cars aizvieto Dzenīti. 1967. gadā H. Cars vēl strādājis, kad 1967. gadā strādāt uz Bērzpili atnākusi daktere Valda Putniņa.
Valda atceras, ka darbs viņas laikā 60.- 90. gados bijis kvalitatīvs, kaut arī nebija tādu tehnoloģiju un iespēju kā šodien. Darbs gan bija nemierīgs, jo medicīna bija bezmaksas, ārstu varēja izsaukt kaut nakts vidū.
Bērzpils lauku slimnīcā, kas ambulances ēkā pastāvēja no 1950.- 1973. gadam, skaitījās 25 gultas, bet reizēm uzņēma arī vairāk slimnieku. Pamatā ārstēja vieglākas slimības, smagos slimniekus veda uz Balviem, lai gan slimnīca diez ko negribēja ņemt viņus pretī. Ambulancē slimniekiem divas palātas atradās 1. stāvā un 3 palātas – 2. stāvā. Zināms, ka 1951. – 1964. gadā Bērzpils slimnīcā darbojās Dzemdību nodaļa, ap 1965. – 1966. gadu šīs nodaļas vairs nebija.
Slimnīcā bija ļoti liels darbinieku kolektīvs – 21. Strādāja vecākā māsa Ivanova Marta, par medmāsām strādāja Anastasija Gļauda ( pēc slimnīcas likvidēšanas 1973. gadā viņa aizgāja strādāt uz skolu), Agnese Gaspažiņa, Anna Taube. 5 sanitāres bija. Atceros, ka par sanitārēm slimnīcā strādāja Ģertrūde Pliča, Veronika Kindzule, Lucija Rakstiņa, Broņislava Kozure.
Saimniecības pārzinis bija Jānis Rakstiņš. Strādāja pavāres – Marija Rakstiņa ( Gžibovska ) un Marija Kaļva, vēlāk nomainījās. Veļas mazgātāji bija, pārzine Broņislava Gaspažiņa, vēlāk nomainījās
Strādāja apskates kabinets – vecmāte Ņina Tiltiņa. Reģistratūrā strādāja Veronika Gutāne, oficiāli viņa skaitījās sanitāre. Strādāja patronāžas māsas – Rakstiņa Austra, pēc tam Anna Taube. Bērnu patronāžas māsas braukāja pa mājām pie bērniem. Tā Austrai Rakstiņai bija uzticēti vecākie bērni, bet Anitai Celmiņai – jaunākie bērni. Anita uz Bērzpili strādāt atnāca vienā laikā ar Valdu Putniņu 1967. gadā un nostrādāja šeit 3 gadus.
No 1973. gada, kad likvidēja slimnīcu, līdz 1992. gadam strādāja laborante Ārija Raciborska. Pēc tam viņa vēl strādāja ambulancē un veica citus pienākumus līdz pat 2002. gada septembrim.
No 1983. – 1992. gadam ambulancē strādāja medmāsa Inta Raciborska, no 1981. – 1998.gadam – medmāsa Ludmila Jarema.
Velta Nagle par zobārstu ambulancē iesāka strādāt 1963. gada 1. augustā. Līdz Veltai Naglei par zobārstu strādāja Mirdza Kažus, īpatnēja pēc rakstura, braukāja piektdienās uz Rīgu un pirmdienas vakaros atgriezās. Stāstīja, ka vīrs jūrā braucot. Viņa nostrādāja Bērzpilī pāris gadus. Pirms Mirdzas Kažus par zobārstu strādāja Pēteris Gabrāns.

Par ambulances ēku.
Pamati mājai ir bēdīgā stāvoklī, drūp laukā, lai gan fasāde mājai ir skaista.  Vairākkārt mājai taisīti remonti. Tā 1988. gadā taisīts liels remonts mājai, nokrāsota visa māja.
Noteikti lielāki remonti notika, kad vilka ūdeni mājā. Kad pastāvēja slimnīca, ūdens pa krānu tecēja, bet nebija vanna ielikta. Vannu sagatavojām, bet ar slimnīcas likvidāciju tā nemaz tā arī netika ielikta.
90. gados veikts kosmētiskais iekšējais remonts. Lielāks remonts veikts 2003. gadā, kad strādāt sāka Līga Lupkina. Sakārtoja pieņemšanas telpu, tualeti, jaunu jumtu uzlika.

No medmāsas Marijas Švekeres stāstītā:
Strādāju Bērzpils ambulancē no 1988.gada līdz 1989. gadam, ar pārtraukumu darbu atsāku 1992. gadā, un tā līdz pat šodienai strādāju ambulancē. Reģistrēju pacientus, veicu procedūras – potes, analīzes, pārsiešanu u.c., ar dakteri bieži braucu mājas vizītēs pie slimniekiem.
 No 2002. gada septembra sāk strādāt daktere Līga Lupkina. Līdz 2003. gadam esam pie pagasta, bet jau ar 2003. gada janvāri atdalāmies kā ģimenes ārsta prakse. Mainās mūsu statuss no pašnodarbinātas personas uz nodarbināto. Algas visu laiku maksā Veselības Norēķinu centrs (Slimo kase).  Telpas īrējam no pagasta. Uz 2013. gada augustu mums ir reģistrēti apmēram 1030 pacienti.

No Ārijas Raciborskas stāstītā:
Dakteris Dzenītis (neatceros vārdu) 1963. gadā strādāja, kad es un Velta Nagle reizē sākām strādāt Bērzpils slimnīcā 1963. gada 1. augustā. Dakteri pirms Valdas vairākkārt mainījušies. Tā pa mēnešiem strādājušas dakteres Briede, Stīpniece. Dakteris H. Cars vairākkārt dakterus aizvietojis. Līdz O. Jursonei arī mainījušies vairāki feldšeri.
Nostrādāju ambulancē līdz 2002. gada septembrim. Esmu dzimusi 1943. gadā Lizumā, Valda Putniņa dzimusi 1936. gadā Lubānā un Velta Nagle – 1942. gadā – Kārsavā.

No bijušās zobārstes Veltas Nagles stāstītā:
Bērzpils ambulancē strādāju no 1963. gada 1. augusta līdz 1966. gada augustam, tad līdz 1972. gadam strādāju Ludzas rajonā. Atgriezos Bērzpilī 1972. gadā, un tā līdz šodienai – 2010. gada beigām strādāju par zobārsti. Par zobārsti nostrādāti 47 gadi.
Pirms manis strādāja zobārsts Berkšmits. Pa to vidu, kamēr strādāju Ludzas pusē, pēc manis par zobārstu strādāja Pēteris Gabrāns, pēc viņa Mirdza Kažus. 1972. gada novembrī M. Kažus aizgāja projām un atnācu atkal strādāt es.
Tajā laikā, kad ambulances ēkā atradās slimnīca, lejā skaitījās ambulance, augšā – slimnīca. Lejā bija 2 palātas, arī Dzemdību nodaļa lejā atradās. Vecmātes kabinets un zobārsta kabineti darbojās lejā. Par vecmāti strādāja Ņina Tiltiņa, kādu laiku Apskates kabinetā strādāja arī Velta Gļauda.
Zobārsta instrumenti laika gaitā nemainījās, bet kvalitāte, anestēzija, aizejot padomju laikiem, ļoti mainījās. Kļuva ļoti labi strādāt, bet uzradās birokrātija – nenormālas prasības, neatbilstošas lauku vajadzībām. Laukiem vajadzētu citu pieeju, citus kritērijus. Tagad, piemēram, plombu kasti varēju pati nopirkt un atvērt, cik tas bija labi, nevis skatīties, kas ko iedod. Padomju laikā viss bija uz centrālās sadales, kaut ko jau iedeva, bet ļoti minimāli. No 1994. gada zobārstniecība pārgāja uz maksas pakalpojumiem. Drīz sākās arī zobārsta kabinetu sertifikācija, ko atcēla apmēram 2010. gadā. Zobārstam ir sava atsevišķa sertifikācija, kas jāiziet. 120 jautājumi, kur visam jābūt plusos. Tas, manuprāt, ir pilnīgi neatbilstoši lauku apstākļiem. Man apnika ar to cīnīties un aizgāju no darba, kaut arī vēl varētu strādāt.
Padomju laikos cilvēki vairāk rūpējās par saviem zobiem, jo ārstēšana bija bezmaksas. Skolā mēs vienkārši piespiedām bērnus iet pie zobārsta salabot zobus. Tai laikā vismaz 85% skolēnu zobi bija saārstēti, tagad labi, ja apmēram 35% skolēnu zobi ir veseli. Mūsdienās lauku cilvēks par saviem zobiem uztraucas tikai tad, kad zobi sāp, kad tie jau iet bojā.

Par Bērzpils slimnīcu.

No Bēržu draudzes Kristību reģistriem redzams, ka Bērzpils slimnīcā dzimuši bērni, sākot ar 1954. gada 27. novembri, turpinot ar 1959. gada jūliju, un pēdējais ieraksts ir 1967. gada 28. augustā. Pēc tam kā dzimšanas vieta tiek norādīta Balvu /rajona/ slimnīca.
Dzimšanas reģistri no 1951.-1953. gadam nav saglabājušies.
Iepriekšējos Dzimšanas reģistros kā dzimšanas vieta ir norādīta dzīves vieta. Iespējams, daļa bērnu ir dzimuši arī mājās.
Bēržu draudzes Mirušo reģistrā 1964. gadā lasāms, ka Bērzpils slimnīca saukta par Bērzpils lauku slimnīcu.

                                                                                            Informāciju pierakstīja un apkopoja Anna Griestiņa 2013.gada augustā
                                                                                                                               
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no V.Nagles arhīva: Bērzpils ambulances - slimnīcas kolektīvs 1964.gada augustā : 1.rindā no kreisās puses - G.Pliča (sanitāre), V.Dzenītis (dakteris), S.Locāne (sanitāre) un viņas meita, A.Tiltiņa (vecmāte), J.Tiltiņš (dezinfektors), viņiem pa vidu meita Gunta. 2.rindā - V.Gutāne (reģistratore), M.Gžibovska (pavāre), V.Nagle (zobārste), J.Rakstiņš (saimniecības daļas vad.), Ā.Melberga (Raciborska) (medmāsa), A.Šustere (sanitāre), T.Tūmiņa (veļas mazgātāja - sanitāre); ambulances ēkas fonā stāv laborante V.Jovkova, sanitāre A.Locāne, zobārste V.Nagle un medmāsa A.Ziemele (1964); sēž no kreisās puses: A.Tiltiņa ar meitu Guntu, V.Nagle, B.Purvmale, stāv: M.Gžibovska un A.Ziemele (1964); pie ambulances stāv: feldšere V.Sausiņa, daktere V.Putniņa, zobārste V.Nagle (1978)
Raksta ID: 1152
Atjaunināts: 13 novembris, 2015
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1522
Ievietots:: 13 novembris, 2015 by Ināra B.
Atjaunināts:: 13 novembris, 2015 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Balvu aptieka
b Balvu Ātrās palīdzības vēsturiskā attīstība
b Bākarovas ciems
b Fakti par Balvu slimnīcu
b Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) darbība Latvijas brīvvalsts laikā (1918-1940) un 2. pasaules kara laikā
b Rekovas - Baltinavas - Šķilbēnu lauksaimniecības skola
b Rekovas krājaizdevumu sabiedrība
b Tuberkulozes apkarošanas vēsture Balvu rajonā
b Ārstniecības iestādes un medicīnas darbinieki Šķilbēnu pagastā
b Čilipīne