Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Balvu Ātrās palīdzības vēsturiskā attīstība

Raksta ID: 1151
Atjaunināts: 05 novembris, 2015
Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas studentes Nadīnas Ķikustes kvalifikācijas darbs

http://www.freakart.lv/wp-content/uploads/2011/11/RSU-SKMK-Logo.png

 

RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽA

 

Studiju programma”ĀRSTNIECIBA” (41 721)

 

 

 

 

 

BALVU ĀTRĀS PALĪDZĪBAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA

KVALIFIKĀCIJAS DARBS

 

 

 

 

 

 

Darba autore – Nadīna Ķikuste – ĀP III. – 5.grupa

Darba vadītāja – Jolanta Līcīte

 

 

 

 

 

 

 

Rīga, 2015

 

ANOTĀCIJA

 

 

Balvu Ātrās Palīdzības vēsturiskā attīstība.

Nadīna Ķikuste

Pētnieciskā darba vadītājs: Jolanta Līcīte

Darba apjoms: 34. lpp., 13 attēli, 15 pielikumi

Pētījuma mērķis: Izpētīt Balvu ātrās palīdzības vēsturisko attīstību laika gaitā

Pētījuma objekts: Balvu NMP punkts

Pētījuma priekšmets: Balvu NMP punkts, tā struktūra un attīstība gadu gājumā

Pētījuma uzdevumi:

1.      Teorētisko materiālu apkopošana, analizējot NMPD attīstību Balvu novadā

2.      Izstrādāt interviju un intervēt cilvēkus par to atmiņām kā tika organizēta NMP darbība Balvu novadā

3.      Apstrādāt iegūtās intervijas un veikt to analīzi.

4.      Izdarīt secinājumus par NMP organizāciju Balvu novadā

Pētījuma hipotēze: NMP dienesta palīdzības siegšana un darbība ir ievērojami, kvalitatīvi attīstījusies

Pētījuma metode: Kvalitatīvā pētniecības metode (anketēšana)

Pētījuma bāze: Ātrās palīdzības darbinieki, kuriem strādājot aizvadīti gari darba gadi - gan pensionēti, gan tie, kuri joprojām strādā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SATURS

DARBĀ IZMANTOTIESAĪSINĀJUMI.........................................................................................4

IEVADS...........................................................................................................................................5 1.TEORĒTISKĀ DAĻA..................................................................................................................7

1.1 Ieskats pirmsslimnīcas NMP vēsturē Latvijā..................................................................7

1.2. Medicīnas vēstures aizsākumi Balvos...........................................................................9

1.3. Pirmsslimnīcas NMP vēsture Balvu pilsētā.................................................................12

1.3.1. Pirmās liecības par pirmsslimnīcas NMP nodrošināšanu Balvos.............................12

1.3.2. Pārmaiņas pirmsslimnīcas NMP nodrošināšanā padomju gados..............................13

1.3.3. Pirmsslimnīcas NMP nodrošināšana pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas............15

1.3.4. Vienota NMP dienesta izveide un Balvu pirmsslimnīcas NMP iekļaušanās

vienotā dienestā...........................................................................................................17

 

2. PĒTĪJUMA DAĻA....................................................................................................................19

2.1. Pētījuma metodoģija.....................................................................................................19

2.2.Pētījuma rezultāti un analīze..........................................................................................20

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI............................................................................................23

IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS........................................................24

PIELIKUMI...................................................................................................................................25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

DARBĀ IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI

 

LU – Latvijas Universitāte

Dr. - Dakteris

Dzim. - Dzimusi

NMPD – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

ĀP – Ātrā Palīdzība

Km - kilometri

U.c. – un citus

As – asinsspiediens

Gs. – gadsimts

OVC – operatīvās vadības centrs

NMP – Neatliekamā medicīniskā palīdzība

NMP punkts – Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izvietošanas vieta.

NMP dienests – Neatleikamās medicīniskās palīdzības dienests

Skat. – Skatīt

VAC – Veselības aprūpes centrs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

.

 

 

 

 

 

 

 

IEVADS

 

 

2014. gadā apritēja 110 gadi, kopš savu darbu Latvijā uzsāka iestāde, kas nodrošināja pirmsslimnīcas neatliekamo medicīnisko palīdzību – Rīgas ātrās ārsta plalīdzības stacija. Šo gadu laikā daudz kas ir mainījies: strauji attīstījušās gan medicīnā pielietojamās ārstniecības metodes, medikamenti, gan transportlīdzekļi, kā arī priekšstats par kvalitatīvas pirmsslimnīcas NMP sniegšanu. ‘’Latvijas ātrajai palīdzībai 110’’’jubilejas pasākumu ietvaros medicīnas koledžu studentiem NMP dienests piedāvāja iespēju izvēlēties kādu tēmu, piemēram, savas dzimtās pilsētas ‘’ātrās palīdzības’’ vēsture un attīstība, un, apkopot vēsturiskās liecības, stāstus, bijušo un esošo darbinieku pieredzi, piedalīties Latvijas pirmsslimnīcas NMP vēstures apgūšanā.

NMP dienesta mērķis ir īstenot vienotu valsts politiku neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas jomā. Dienests ir salīdzinoši jauns, dibināts 2009.gadā, kad centralizējot pirmsslimnīcas NMP funkciju visā Latvijā un apvienojot pašvaldību pārziņā esošos resursus, tika izveidots visā Eiropā unikāls NMP organizēšanas modelis. To par vienu no veiksmīgākajiem strukturālajām reformām veselības aprūpē atzīst ne tikai vietējie speciālisti, bet arī Pasaules bankas un citi starptautiskie eksperti. NMP dienests organizē un nodrošina pirmsslimnīcas NMP ikdienā un ārkārtas situācijās visā Latvijā. Tiek nodrošināta arī specializētā medicīniskā palīdzība Latvijas slimnīcām, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz to rīcībā esošos resursus un iespējas.

Tā kā darba autore visu bērnību un skolas gadus ir pavadījusi dzimtajās mājās Balvos, šī vieta vienmēr ir saistījusies ar ko mīļu, patīkamu, ar vietu, kur vienmēr tiec gaidīts. Plānots jau kopš mazotnes turpināt darbu Balvu slimnīcā, tāpēc ir vēlme izzināt Balvu pirmsslimnīcas NMP vēsturi, kas līdz šim nav pētīta vispār. Autore vēlas izpētīt, kā mainījusies un attīstījusies pirmsslimnīcas NMP nodrošināšana Balvos, apkopot liecības par to kā agrāk tika organizēts NMP darbs, kad nebija tik attīstītu tehnoloģiju kā mūsdienās, stāstus no cilvēkiem, bijušajiem un esošajiem pirmsslimnīcas NMPdarbiniekiem, kas godprātīgi veikuši savu darbu. Autore vēlās izveidot salīdzinājumu veco un jauno laiku darba kārtībā, ierīcēs, ārstēšanas principos un uzskatos, palīdzot cietušajiem.

Darba mērķis: izpētīt, pirmsslimnīcas NMP vēsturi un attīstību Balvu pilsētā.

Pētījuma objekts – NMP dienesta Vidzemes reģionālā centra Balvu NMP punkts

Pētījuma metode - izmantota kvalitatīvā pētniecības metode, kuras laikā pēc intervijas parauga tiks uzdoti jautājumi 6. cilvēkiem par to atmiņām kā tika organizēta NMP darbība Balvu novadā un kā tā tiek organizēta tagad. Pielietotas arī vēsturiski salīdzinošā, analīzes un sintēzes metodes, darbojoties ar izmantoto literatūru un vēstures avotiem

Uzdevumi:

1.      Teorētisko materiālu (arhīva meteriāli, literatūra), apkopošana, analizējot pirmsslimnīcas NMP attīstību Balvu novadā

2.      Izstrādāt interviju un intervēt cilvēkus par atmiņām kā tika organizēta pirmsslimnīcas NMP darbība Balvu novadā

3.      Apstrādāt iegūtās intervijas un veikt to analīzi.

4.      Izdarīt secinājumus par NMP organizāciju Balvu novadā

 

 

 

 

 

 

 


1. TEORĒTISKĀ DAĻA

1.1. Ieskats pirmsslimnīcas NMP vēsturē Latvijā

 

Aplūkojot Latvijas pirmsslimnīcas NMP sākumposmā, secinām, ka par sava veida neatliekamo medicīnisko palīdzību Rīgas rātskungi sāka domāt jau 1792.gadā, kad Daugavmalā iekārtoja glābšanas iestādi slīkušo atdzīvināšanai, kas saistīts ar tā laika intensīvo satiksmi pāri Daugavai: vasarā - laivās, ziemā - ragavās vai kājām pa ledu. Glābšanas iestādē esot bijis kāds īpašs atdzīvināšanas aparāts, kā arī instrumenti un rīki cilvēku izvilkšanai no ūdens. Pilsētas teritorijai paplašinoties, šādu glābšanas iestāžu skaits Rīgā palielinājās līdz četrām un dažādojās arī gadījumu veids, kādos tika sniegta medicīniskā palīdzība (nelaimes gadījumi, pēkšņas saslimšanas, baku potēšana). Ideja bija cēla un vērtīga, tomēr tai pietrūka pāris būtiskas lietas - kvalificēta medicīniskā personāla un sava transporta līdzekļa.16

Rīgas ātrās ārsta palīdzības stacija atradās Jēkaba kazarmās, Torņa ielas galā ar ieeju no Jēkaba ielas puses. Ēkas 1.stāvā stacijas nolūkiem tika atvēlētas divas telpas: priekšējā telpā atradās operāciju galds, nepieciešamie instrumenti, pārsiešanas līdzekļi un medikamenti, savukārt dziļākajā telpā uzturējās dežūrārsts. Stacijā pastāvīgi strādāja viens algots feldšeris un divi algoti nesēji, kuriem dzīvošanai līdzās stacijas telpām bija ierīkotas divas istabas.17 Stacijā bez atlīdzības strādāja 8 ārsti, dienā viņi mainījās ik pēc četrām stundām, bet naktsdežūra ilga no plkst. 22:00 līdz plkst. 8:00. 

Kā transporta līdzeklis tika izmantotas divjūga karietes, ziemā arī kamanas. Karietē bija vieta nestuvēm un trīs sēdvietas personālam. Pirms izbraukšanas karietē tika ienests instrumentu koferis. Kariete bija apgaismota gan no iekšpuses, gan ārpuses (signāluguns), Rezerves nestuves atradās uz jumta, bet sānus rotāja uzraksts ar iestādes nosaukumu un Sarkanā Krusta zīmi. Lai pārāk nekratītos, traucoties pa bruģi, karietei bija pierīkotas atsperes, bet riteņi pārvilkti ar gumiju. Zirgus un važoņus piegādāja nolīgti uzņēmēji.

Palīdzība tika sniegta notikuma vietā, bet tos pacientus, kuri paši bija ieradušies vai nogādāti stacijā, apkalpoja ambulatoriski. Stacija nodrošināja arī pacientu pārvešanu no mājas uz slimnīcu, taču šis pakalpojums tika sniegts par maksu, kas mazturīgajiem dažkārt tika atlaista.18

Starpkaru periodā, pēc Latvijas proklamēšanas, medicīniskā aprūpe bija Sarkanā Krusta pārraudzībā, kas kā ātrās palīdzības dienests sāka veidoties 1919. rudenī. Šajā Laikā ASV organizācija nodevusi mūsu valstij 4 kravas automobiļus, kas tika aprīkoti sanitārā transporta vajadzībām. No 1920. gada šos automobiļus sāk izmantot, lai sniegtu medicīnisko palīdzību nelaimes gadījuma vietā un pacientu pārvešanai uz slimnīcu Rīgā un tās apkārtnē. Ātrās Palīdzības darba apjoms turpmāk pieauga, jo iedzīvotāji pierada pie šīs iespējas un sāka uzticēties ātrās palīdzības dienestam. Pakāpeniski tika iegādāti jauni automobiļi.

Kad Rīgā jau bija nodrošināta ātrās palīdzības darbība, pamazām to sāka ieviest arī citās Latvijas pilsētās, kurās darbojās Sarkanā Krusta Slimnīca.17

Ilgus gadus ātrās medicīniskās palīdzības automobiļi un dienests izmantoja Sarkanā Krusta simboliku, kas ir saprotami, jo pirms kara Latvijas Republikā tas bija Latvijas Sarkanā Krusta pārraudzībā. Taču Padomju Savienībā šāds lietojums, kas plaši ieviesās, bija gluži aplams un sāka simbolizēt medicīnu vispār. 19

Padomju gados ātrās palīdzības darbība tika attīstīta pēc PSRS standartiem. No 1947. gada ātrās palīdzības izsaukšanai tika piešķirts vienots telefona numurs – 03.20

Kvalitātes uzlabošanai medicīnā palīdzības sniegšanā un pieejamībā 1944. gadā tika izveidota Sanitārās aviācijas stacija. Šajā laikā Rīgā strauji pieaug transportlīdzekļu skaits. Arī citās Latvijas pilsētās papildina automobiļu skaitu, vai tos ieviesa (kur auto vēl nebija)

Pēc sešdesmitajiem gadiem Latvijas pirmsslimnīcas NMP ieviesa rācijas, kas salīdzinoši, būtiski atviegloja mediķu darbu. Rīgas reģionā veidoja specializētas brigādes, jo izsaukumu skaits auga, un automašīnas arvien vairāk pielāgoja cilvēku dzīvību glābšanai, ne tikai transportēšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.2. Medicīnas vēstures aizsākumi Balvos

 

Vēstures avotos Balvi pirmo reizi minēti 1224. gadā, 1783. gadā Balvus piemin kā sādžu, kas sastāvēja no baznīcas, kroga un 6 mājām. 1928. gadā Balvi iegūst pilsētas tiesības, tādējādi kļūstot par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī. 1937. gadā tā ir pati latviskākā pilsēta Latgalē, jo te dzīvo 72,4 % latvieši.1

Latgalē medicīnas vēsture ir pētīta maz , tas tāpēc, ka agrāk atpalikušajā novadā ārstu bija maz un tie bieži mainījās. Vēstures datos vairāk ziņu ir par Daugavpili, Ludzu, Rēzekni, bet par Balviem ziņas visai skopas. Vispirms jāatzīmē Latgales medicīnas savdabība. Ja Vidzemē un Kurzemē agrāk strādāja privāti praktizējoši ārsti, tad Latgalē no 1868.gada pastāvēja organizēta medicīniskā palīdzība. Sākumā tās bija lauku ārstniecības, vēlāk no 1911.gada-zemstu medicīnas sistēma. Latgalē, atšķirībā no pārējās Latvijas, iedzīvotāju veselības aprūpe bija galvenokārt , feldšeru, ne ārstu ziņā, jo feldšeru šeit bija krietni vairāk, feldšeri vadīja nelielās lauku dziednīcas un feldšerpunktus.2

Medicīnas pirmsākumi Balvos saistās ar Viļaku, kur 1821.gadā apmetās ārsts Johans Gustavs Zelheims. 1887.gadā Viļakā izveidoja lauku ārstniecības iecirkni, kas aptvēra 50 tūkstošus iedzīvotāju un tā rādiuss bija 40 verstis. Balvos sākumā bija tikai feldšerpunkts. Pirmais ārsts no 1898.gada līdz 1904.gadam bija Jēkabs Šīrons, vēlāk leprologs, Latvijas Universitātes privātdocents. 1905.gadā viņa vietā stājās Ernests Buševics, kurš Balvos strādāja līdz 1912.gadam.4

Mūsu pilsētā Balvos, tie, kas zina no senču stāstiem, lēš, ka 5 vecākā medicīnas iestāde Balvos bijusi Kalna ielā 7, kur jau cara laikā darbojās ambulance, strādājis ārsts Perepļotkins. Viņš arī nodibina pirmo slimnīcu Balvos, kurā strādā pats kā ārsts, ir arī feldšeris Garais un vecmāte Maziļevska.5 / Skat.pielikumu Nr.2.1/

1935. gadā Jaunlatgales apriņķī darbojās 2 slimnīcas ar 90 gultām, gada laikā te ārstējās 1973 personas . Uz 1935.gada 31. decembri apriņķī skaitījās 20 ārsti, 4 zobārsti, 18.vecmātes, 8 ambulances un veselības kopšanas punkti.3

1936.gada 2. jūlijā Jaunlatgalē, apriņķa vecākā kancelejā notika pašvaldību sadarbes apvienības pilnā biedru sapulce. Sapulcē tika apspriests 1936.-1937.gada budžets. Sapulci atklājot Gailīts teica: cilvēka veselība ir dārgākā manta”, un norādīja, ka apvienības uzdevumi ir plaši un svarīgi un nopietni, ka tai par visu vairāk ir jāgādā un jārūpējas par iedzīvotāju veselības aizsardzību Jaunlatgales apriņķī.

Jaunlatgales apriņķa sadarbes apvienība, saskaņā ar statūtu noteikumiem, jau uz 1936.gadu bija pārņēmusi savā pārzināšanā un uzturēšanā no lauku pašvaldību fonda pārvaldes divas slimnīcas. Vienu Balvu pilsētā un otru Viļakas pagastā.

Šo slimnīcu stāvokļa uzlabošanai jau ir daudz darīts, bet sadales apvienībai vēl vajadzēs daudz darba un līdzekļu, nostādot slimnīcu atbilstoši prasībām. Tādējādi tiek nolemts, ka atjaunos slimnīcas telpas, paplašinās iekšējās iekārtas, atjaunos slimnīcas jumtu Balvos un Viļakā. Zināmas summas tiek novirzītas medikamentu iegādei, sortimenta paplašināšanai.

Sakarā ar darba paplašināšanos, no jauna Balvu slimnīcā paredzēts pieņemt trešo ārstu –asistentu, lai būtu katras slimības speciālists.

Nākamo pilno biedru sapulci lēma turēt Balvu slimnīcā, kur biedrus iepazīstinās ar darbību un labierīcību pārkārtošanu šinī Jaunlatgales apriņķa Balvu dziedniecības iestādē. 9

Kā minēts A. Vīksnas grāmatā, tagadējā Balvu slimnīca tikusi ierīkota 1929. gadā, agrākajā grāfa lopu muižā, kura otrā pasaules kara laikā 1944. gadā nopostīta, līdz ar visu Balvu pilsētu, bet 1952. gadā tiek uzcelta atkal pirmā no jauna celta slimnīca pēc kara Latvijā. /Skat. pielikumu Nr.2. 2/

Balvu slimnīcas centrālais korpuss uzcelts 1952. gadā.

Infekciju slimību korpuss uzcelts 1952. gadā.

Slimnīcas virtuves korpuss uzcelts 1952. gadā.

Poliklīnikas ēka nodota ekspluatācijā 1976. gadā.

Ķirurģijas korpuss nodots ekspluatācijā 1988. gadā. 6

Kā viens no pamatlicējiem Balvu slimnīcas izveidē ir ārsts L. Cunskis. Pabeidzis Latvijas Universitāti un ieguvis ārsta diplomu 1943. gadā – Latvijas Universitāti absolvēja ar sarkano diplomu un ir otrais izlaiduma gads visā LU vēsturē.

Kad dakteris mācījās ceturtajā kursā, sākās otrais pasaules karš. Skolu beidzot, armija bija neizbēgama, izvairīties nebija iespējams, bija jādienē vācu armijā. Daktera draugs, ārsts Klāsons, kurš izvēlējās pretoties tā laika kustībai un armijā neiet, tika nošauts, nepaspēdams neko iebilst.

Kara laikā savu mediķa diplomu glabājis piesietu pie kājas augšstilba, tas bijis vienīgais, kas bijis svarīgs un sargājams. Karš beidzās. Tā diena bijusi viena no laimīgākajām daktera mūžā, jo citiem cilvēkiem atņemt dzīvības - tas dakterim nebija pieņemams, tieši pretēji, ļoti vēlējās tās glābt. Neskatoties uz to, ka karam beidzoties diploms saglabāts, 1946. gadā eksāmeni bija jāpārliek, lai pierādītu savu profesionalitāti.

Tajā pašā, 1946. gadā uzsāka darba gaitas Balvos. Pirmā darba vieta atradās tagadējā Balvu sporta skolā, ezera krastā. Uz darbu peldēja laivā, jo dzīvoja otrpus ezeram. Darbā L. Cunski pieņēma ārsts Konstantīns Luns. Kā minēts avotos -

‘’Balvos Ēkā Brīvības ielā 44, kur daudzus gadus bija mūzikas skola, četrdesmito gadu beigās un piecdesmito gadu sākumā bijusi izvietota slimnīca, Strādāja ārsti –K.Luns, P.Aišpurs, L.Cunskis, M. Sproģe(dzimusi Krūma) . Slimnīca bijusi arī Alejas ielā, bet kopš 1952.gada darbu sākusi rajona slimnīca Steķintavā.’’ 7

Pateicoties ārstu Leopolda Cunska un Konstantīna Luna darbībai un entuziasmam, tika atjaunota Balvu slimnīca – sākta celt no jauna. Slimnīca aktīvi sāka darboties, tajā strādāja arī ārsti P. Aišpurs, M. Sproģe (dzim. Krūma) un tajā valdīja perfekta kārtība, jo ārsti bija prasīgi – gan pret sevi, gan pārējiem darbiniekiem. Medmāsas staigāja apavos, kas neizdvesa nevienu skaņu, bērni, kas dzīvoja mājā iepretim slimnīcai (kurā dzīvoja arī pats Dr. Cunskis), nedrīkstēja spēlēties tai sētas pusē, kas atradās pretim slimnīcas logiem – lai smiekli un klaigas netraucētu pacientu mieru, atpūtu, labsajūtu.

Neilgi pēc tam, uz Balvu pilsētas slimnīcu kā jaunu vadītāju atsūtīja gruzīnu tautības ārstu – Josifu Gagadzi. Dakteris Luns nespēja pieņemt pārmaiņas, citu darba kārtību, kas, acīmredzot bijusi pilnīgi izmainīta, un, drīz vien aizgāja prom, un uzteica darbu Balvu slimnīcai. Arī citi ārsti nemitīgi mainījās. Taču Leopolds Cunskis turpināja ziedot savu dzīvi darbam slimnīcā un pacientiem, jo, kā viņa meita Edīte Gorkina paskaidroja – ‘’man tēva nebija, viņš bija tur...’’ , ar roku norādot uz slimnīcu. Apbrīnojamā darboties un strādātgriba bija neaprakstāma un ir reti sastopama mūsdienās. Ārsts lasīja radio lekcijas slimnīcā – ierunāja tās mikrofonā. Bija aizrāvies ar attiecību pētīšanu starp ārstu un pacientu, viņš jau tajā laikā uzskatīja, ka tas ietekmē rezultātus visai ārstniecības norisei. Aktīvi braukāja uz kursiem gan Latvijā, gan Krievijā, klausījās un arī pats vadīja lekcijas.

Kas ļoti zīmīgi un svarīgi – L. Cunskis no 1962. gada līdz 1970. gadam vadījis paša izveidotus Sarkanā Krusta kursus, kurā apmācīja medmāsas. Pats šajā laikā ir gan priekšnieks, gan pasniedzējs.8Četros ciklos viņš sagatavo 125 Sarkanā Krusta māsas. 8

Pārējie Balvu slimnīcas ārsti, kas vadīja slimnīcu :

50.gados par galveno slimnīcas ārstu strādāja Josifs Gagadze - cilvēks ar atvērtu sirdi, gruzīns pēc tautības.

Aleksandrs Katalimovs - erudīts, un inteleģents vadītājs. Mīlēja mūziku, operāciju laikā , būdams labā omā, arī pats mēdza dziedāt.

Marija Vasiļjeva - ļoti gudra bērnu daktere.

Aleksandrs Bogomolovs - vadīja slimnīcas darbu un bija ķirurgs

Daina Paris-terapeite - cilvēks ar iekšēji bagātu mākslinieces dvēseli

Aleksandrs Homuļenko - uzticīgs savai ārsta, profesijai

Ausma Zariņa – skaļas balss īpašniece, iedvesa dažreiz bijību pacientos, sevišķi tiem, kas lietoja alkoholu

Irēna Sprudzāne - pēc vēstures faktiem astotā vadītāja, nav kauns atskatīties uz padarīto , daudz pārmaiņu un veiksmju . Labs komandas darbs. 10

 

 

1.3. Pirmsslimnīcas NMP vēsture Balvu pilsētā

1.3.1. Pirmās liecības par pirmsslimnīcas NMP nodrošināšanu Balvos

 

‘’Balvu slimnīcai iegādās pirmās palīdzības sanitāro automobili, kas apkalpos pret nelielu noteiktu atlīdzību plašu apkārtni, nogādājot slimniekus smagākos saslimšanas gadījumos slimnīcā, tādējādi atvieglojot iedzīvotāju grūtības mērojot tālos ceļus pēc palīdzības uz dziedniecības iestādēm.’’, tika rakstīts laikrakstā Latvijas Vēstnesis, (53), 1936. gadā. ­­

Izpētot un apkopojot materiālus noskaidrojās, ka Balvu ātrā palīdzība līdz 2009. gadam nav bijusi kā atsevišķa iestāde, bet ir Balvu slimnīcas sastāvā – tā ir kopā ar uzņemšanas nodaļu.

Ātrās palīdzības darbību nodrošina no slimnīcas finansējuma un darbinieki – līdz ar to, ātrā palīdzība ir saistīta ar Balvu slimnīcas darbību un attīstību.

Viss, kas aprakstīts vēsturiskajos materiālos par medicīnas attīstību Balvos ir kā aizsākums ātrās palīdzības izveidei.

Kā jau minēju, pirmā slimnīcas sanitārā automašīna tiek iegādāta 1936. gadā, pārvdājot pacientus un nogādājot slimnīcā par noteiktu samaksu. Kā pastāsta Ņina Neipreisa (pensionēta feldšere, kura strādā kopš 1971. gada un turpina darbu Balvu ātrajā palīdzībā joprojām), ilgus gadus ātrās palīdzības mašīnu šoferis vadīja viens pats bez feldšera vai jebkāda mediķa palīdzības, nogādājot slimnieku VAC. Tikai ap 1950. gadu automašīnas brigādei pievienojās feldšeris, kas pirms transportēšanas, vajadzības gadījumā sniedza pirmo medicīnisko palīdzību. Tātad slimnīcas automašīna pacientus bez palīdzības sniegšanas pārvadāja teju 15. gadus. Kā vienus no pirmajiem feldšeriem, kas sāka strādāt pirmsākumos min N. Barkānu, Haraldu Caru, Āriju Garo, Mirdza Gļecovecu, kuri vairs nav dzīvi.

Feldšeri bieži manījās un stabils kolektīvs izveidojās salīdzinoši vēlu. Tikai ap 1967. gadu tajā beidzot strādāja darbinieki, kas palika patstāvīgi ja arī uzsāka darba gaitas papildus - pēc gadiem. Otrā brigāde pirmsslimnīcas NMP Balvos izveidojās 1973.gadā, un kopš šī brīža darba laiks abām Balvu ātrās palīdzības brigādēm jau no pirmsākumiem bijis nemainīgs:

NMP brigāžu darba laiks:13

No plkst. 8.00 līdz plkst. 8.00 strādā – ārstu un 1 feldšeru brigādes;

No plkst. 9.00 līdz plkst. 9.00 strādā – ārstu un 1 feldšeru brigādes;

 

 

 

 

1.3.2 Pārmaiņas pirmsslimnīcas NMP nodrošināšanā padomju gados

 

Padomju gados pirmsslimnīcas NMP aktīvi turpina darboties divas feldšeru brigādes. Viena, kā ierasts, maiņu uzsāk un nodod plkst. 8.00, otra to dara plskt. 9.00.

Uzskatāms salīdzinājums par aprīkojumu pirmsslimnīcas NMP dienesta Balvu punktā, padomju gados un tagad:

ĀP automašīna.

agrāk – Mašīna ir ļoti primitīva. Tajā nav nekā lieka – tā ir tukša. Pirmsākumos atrodamas vien nestuves un feldšera līdzpaņemtā medicīnas soma. Ērtību nav nemaz – vasarā mašīnā ir ‘’kā pirtī’’, ziemā – tajā ir auksti, nereti izveidojās arī apsalums un ledus kārtiņa. /Skat. pielikumu Nr.2.3,4/

Defibrilatoru līdzi neviens neņem, tas piešķirts, 2000. gados, taču bez monitora – tā arī nostāv uzņemšanas nodaļā un netiek izmantots.

tagad - Operatīvā dienesta automašīnu var salīdzināt ar mazu ambulancīti, kur var izdarīt visu nepieciešamo, lai sniegtu palīdzību. Te ir kardiogrāfs, defibrilators, pārsēji, zāles... Ja brīdī, kad pienāk izsaukums stacijā neviena nav, jo brigādes devušās izsaukumā, informācija par izsaukumu nonāk operatīvajā transportlīdzeklī, jo arī visas mašīnas ir aprīkotas ar datoriem. Izsaukuma raksturs nosaka izmantotos gaismas un skaņas signālus. Pēc izsaukuma saņemšanas ātro brigādei jāizbrauc ne vēlāk kā divu minūšu laikā. Ir iespēja no operatīvā transportlīdzekļa aizsūtīt kardiogrammu un konsultēties ar Rīgas kardiologu. 12

Medicīnas soma.

agrāk – Soma salīdzinoši vieglāka kā tagad, to drīzāk varētu saukt par koferi. Atveras ļoti parocīgi, labi pārredzams. Sastāv no stikla šļircēm, AS mērītāja, plašs medikamentu klāsts, ir arī injicēšanai paredzēti vitamīni. Par medikamentu trūkumu somā neviens nesūdzas.

tagad - Soma sver 12,5 kilogramus. Tai ir daudzi nodalījumi, kuros atrodas viss nepieciešamais pacienta dzīvības glābšanai: reanimācijai, liels ampulu, tablešu klāsts, pārsienamie materiāli, plāksteri, arī glikometrijas aparāts, un citas vajadzīgas lietas.

Pēc diennakts dežūras izlietotos medikamentus papildina ar jauniem krājumiem. 12

Izsaukumu saņemšana.

agrāk – Tos saņem tikai telefoniski. Nodod – mutiski.

tagad - Visi ātrās palīdzības izsaukumi, zvanot 113, kopš vienotā palīdzības dienesta izveides nonāk Rīgā. Pieņemot izsaukumu, zvanītāju iztaujā precīzi jāatbild uz vairākiem konkrētiem jautājumiem. Akūtās situācijās ārsts konsultants zvanītājam sniedz norādes pa telefonu, ko darīt, kamēr ierodas ātro brigāde. Steidzama rīcība šajos mirkļos izšķir pacienta dzīvi. Ļoti svarīgi tas ir bezsamaņas, aizrīšanās un citos smagos gadījumos. Pēc izsaukuma reģistrācijas Rīgā konkrētai NMPD brigādei pienāk skaļš signāls un parādās informācija datora ekrānā, ko izdrukā arī papīra formā. (Ja brigāde nav uz vietas, izsaukumu saņem ĀP mašīnā) 12

NMP punkts.

agrāk – Telpas nav aprīkotas, punktā ērtību nav. Līdzpaņemtā pārtika parasti ir sviestmaizes, jo ierīču, lai pārtiku / ūdeni uzsildītu nav.

tagad – Telpas ir aprīkotas un iekārtotas saskaņā ar valstī noteikto kārtību – gan darbam, gan atpūtai, ir virtuve, kurā ledusskapī droši var glabāt ēdienu un uzsildīt – mikroviļņu krāsnī. Brīvajā laikā jebkurā brīdī var dzert siltu tēju, skatīties TV un atlaisties ērtos dīvānos. Feldšeri atvelk elpu un atgūst spēkus jauniem izsaukumiem.

 


1.3.3. Pirmsslimnīcas NMP nodrošināšana pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas

 

Sarunājoties ar bijušajiem slimnīcas darbiniekiem un analizējot dokumentus un vēsturiskums materiālus, laika gaitā medicīnai gan visā Latvijas valstī, gan Balvu pilsētā ir nācies piedzīvot gan attīstības pacēlumus, kā arī nonākt finansiālās grūtībās. Pārmaiņas valstī deviņdesmito gadu sākumā skāra arī Balvu slimnīcu.

‘’ Rajona centrālā slimnīca ir atstāta bez iztikas līdzekļiem, mēs nevaram pietiekamā daudzumā iegādāties medikamentus un veikt remontu, par medicīniskā inventāra iegādi nerunājot.’’Pastāsta slimnīcas galvenā ārste A. Zariņa
‘’Kamēr nebūs īsta skaidrība par valsts budžetu un par to, kā sadala veselības aprūpei paredzēto 37% nodokli, tikmēr kārtības nebūs. Patlaban slimnīcā, kurā ir 200 gultasvietu terapijas, ķirurģijas, infekcijas, kā arī bērnu nodaļa esot pārpildīta , taču slimniekiem trūkstot medikamentu, halātu, čību, pārsienamo materiālu, matraču. No zālēm visdeficītākās esot analgīns un antibiotikas vajag lielos daudzumos.’’ 11

Medicīna valstī ir pārdzīvojusi dažādus laikus gan zinātnes, gan tehnoloģiju, iekārtu, medicīniskā inventāra, medikamentu attīstībā.

Šodien droši varam teikt, ka neskatoties uz dažādiem laikiem un grūtībām, medicīna ir attīstījusies ļoti strauji un šobrīd varam izmantot labāko, ko tā var sniegt, kā piemēru varam minēt šobrīd esošo NMP darbību Latvijas valstī.

Balvu rajona padomes pašvaldības bezpeļņas uzņēmums ‘’Balvu slimnīca’’ Neatliekamās medicīniskās palīdzības atskaites.13

Apkopots : izsaukumu skaits, tostarp

Primārā NMP

·         traumas un nelaimes gadījumi

·         pēkšņas saslimšanas un akūti stāvokļi

·         dzemdību un grūtniecības patoloģija

·         pārvešana

Sekundārā NMP

·         saslimšanas

·         pārvešanas

·         bezrezultāta izsaukumi

 

Balvu poliklīnikā atrastie materiāli no Balvu rajona padomes pašvaldības bezpeļņas uzņēmums ‘’Balvu slimnīca’’ Neatliekamās medicīniskās palīdzības atskaites žurnāla vēsta, ka 2001. gada vasarā ir veikta uzskaite par materiālu papildinājumiem : 13

Aprīkojums

Modelis

Izlaiduma gads

Kopējais skaits.

Defibrilators

Dufiscop M

1986. g

1

Sakaru līdzekļi

Motorolla LCS - 2000

2000.g

5

 

NMP dienesta autotransports:13

N. p.k.

Automašīnas marka

Izlaides gads

Valsts reģistrācijas Nr.

1.

VW Transporter

1998

DH 973

2.

UAZ 3962

1997

CR 8378

3.

UAZ 3962

1998

DJ 6165

4.

UAZ 3962

1999

DS 6705

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.3.4. Vienota NMP dieneta izveide un Balvu pirmsslimnīcas NMP iekļaušana vienotā dienestā.

 

Kopš 2009. gada Latvijā izveidoja vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas dienestu, kur mērķis bija nodrošināt pacientiem visā Latvijā vienādas neatliekamās palīdzības saņemšanas iespējas. Tā arī notiek, jo brigādes izmanto vienādi aprīkotu operatīvo transportu, vienādus medikamentus, zāles, aparatūru un pārējo aprīkojumu. Rīgā, Balvos vai Gulbenē – visur operatīvais dienests strādā ar vienādām iespējām. Var piedzīvot situācijas, , kad iekšējās rezerves kādai brigādei ir izsmeltas, taču jebkurš ātrās palīdzības mediķis orientēsies, iekāpis arī kaimiņpilsētu transportlīdzeklī un spēs atrast vajadzīgos medikamentus kaimiņu lielajā medicīniskajā somā.

Ļoti bieži operatīvais transports brauc ar skaņas un gaismas signāliem. Tas nozīmē – viņi ļoti steidzas. 12

Materiāli, kas atrasti Balvu poliklīnikas arhīvā un atspoguļo laiku, kad Balvu ātrā palīdzība mainīja struktūrvienību no Balvu slimnīcas uz vienoto NMP dienestu.

 

NMP dienesta autotranports 2009.gadā.14

Automašīnas marka

VW transporter

Mercedes Benz sprinter

Mercedes Benz sprinter

Modelis

T4

316 CDI

317 CDI

Izlaiduma gads

1998.

2003.

2002

Valsts reģistrācijas nr.

DH 973

HB 2424

HB 2434

Reģistrācijas apliecības nr.

AC 0097598

AE 0615841

AE 0681624

Tips A,B,C

B

B

B

Nobraukums uz 01.01.2009

539021

249539

323850

Nobraukums uz datu sniegšanas dienu (norādīt) uz 14.05.2009

548929

252512

331065

Tehniskā apskate (nākošā TA)

15.09.2009

11.06.2009

11.06.2009

Kasko apdrošināšana

Nav

Nav

Nav

Bilances atlikusī vērtība

00,0

1912,86

1640,65

 

‘’ Par neatliekamās medicīniskās palīdzības funkciju nodošanu neatliekamās medicīniskās palīdzības funkciju nodošanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.’’

Balvu rajona padome vienojoties NOLEMJ:

1.Atbalstīt pirmsslimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanas funkcijas (turpmāk tekstā funkcija) nodošanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ar 2009. gada 01.augustu, ko līdz šim veica SIA ‘’Balvu slimnīca’’ Neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrvienība.

2. Līdz ar funkciju nodošanu, atļaut nodot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam bezatlīdzības lietošanā materiāltehnisko nodrošinājumu – brigāžu aprīkojumu.

3. Līdz ar funkcijas nodošanu, atļaut iznomāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus.

4. Atļaut iznomāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam Infekciju nodaļas (būves kadastra apzīmējums 3801 001 0333 001 06) ēkas daļu Liepu ielā 1b, Balvos neatliekamā medicīniskā palīdzības transporta novietošanai.

5. Pilnvarot Balvu rajona padomes priekšsēdētāju Regīnu Kuļšu parakstīt nodomu protokolu par sadarbībuar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes atbalsta punkta izveidošanu Balvu rajonā. 15

 

 

 

 

 


2. Praktiskā daļa

2.1. Pētījuma metodoloģija

 

Darbā izmantoju kvalitatīvo pētniecības metodi. Pētījumā tika iesaistītas 6 personas, 3 no tām pensionētas, kuras vairs nestrādā NMP dienestā, bet savu dzīvi veltījušas ātrajai palīdzībai un aizvadīti gari darba gadi. Pārējās 3 personas joprojām turpina darbu ĀP, lai gan darba gaitas aizsākuši jau ļoti sen. Viena no anketētajām personām, kas aizvien strādā, arī ir pensionēta, taču, darba spēju rezultātā, joprojām veic dežūras un strādā dienestā.

Jautājumi tika sastādīti balstoties uz kvalitatīvas pētniecības metodes prasībām /skat. 1. pielikumu/. Tie izstrādāti Rīgas NMPD dienestā un sastādīti tā, lai anketas apkopojot, atspoguļotu sākumposmu un dienesta struktūras pirmsākumus, darbu un nodrošinājumu Balvu ātrajā palīdzībā. Izmantojot šo pētniecības metodi, ieguvu atbildes ne tikai uz izstrādātajiem jautājumiem, bet dzirdēju ļoti daudz praktiskus atmiņu stāstus par feldšeru ikdienu, notikumiem un izjūtām, kas saistāstījušās ar darbu. Respondenti deva praktiskus padomus, ko iemācījusi gadu laikā gūtā pieredze.

Lai varētu salīdzīnāt NMPD dienesta darbību toreiz un tagad, tika izmantota arī pētījumu metode – ‘’arhīva dokumentācijas izpēte – analīze’’.

Pētot pieejamos materiālus salīdzināju, kā mainījies izsaukumu skaits deviņu gadu laikā.

Diemžēl, meklējot plašāk uzzinu, ka pirms aptuveni desmit gadiem, arhīvā, kurā glabājās visi pārējie pieejamie atskaišu dokumenti un informācija, tehnisku iemeslu dēļ, plīsis ūdensvāds, rezultātā, plūdu dēļ, daudzi materiāli pazuduši un vairs nav atrodami.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.2. Pētījuma rezultāti un to analīze

Darba pieredze: Darbu Balvu NMP punktā visas no anketētajām personām uzsākušas jau salīdzinoši sen, kas norāda uz pieredzes un zināšanu spējām. Visagrāk darbu uzsāka Ludmila Čerevina (1963. gadā).Gan viņa, gan vēl divas no anketētajām feldšerēm – Vera Pulkstene un Zita Novika, kuras darbu bija uzsākušas 1968. gadā. /Skat pielikumu Nr.2.5/

Pašreiz viņas vairs nestrādā Balvu ĀP punktā, jo aizgājušas pensijā, bet, kā pašas saka – būtu strādājušas vēl, ja neskartu veselības problēmas, kas šajā darbā diemžēl, ir neizbēgamas. Neilgi pēc tam darbu ĀP uzsāka Ņina Neipreisa (1971. gadā), un, lai gan ir pensionēta, turpina strādāt arī šodien. To vēlas pati, jo darbs ir sirdslieta, veselība strādāt atļauj. Kā nākamā kolektīvam pievienojās Skaidrīte Ķīsele (1975. gadā), un Aivars, kurš darba gaitas uzsāka Viļakā (toreizējā Balvu pagastā).

Skaidrīte un Aivars Ķīseļi, dzimuši un auguši Alūksnieši, uz Balviem atnāca mācību sadalījuma dēļ pēc skolas absolvēšanas. Vēlējušies palikt Rīgā, taču darba vieta, kas bijusi brīva, tikai viena. Tā, kā abi veidoja jaunu ģimeni, par šo ideju nebija sajūsmā un lūdza, lai izskata citu – abiem vēlamāku variantu. /Skat.pielikumu Nr.2.6/

Tāpat, arī Vera Pulkstene, kura atsūtīta strādāt norīkojumā, ātri iejutās Balvu ĀP darbā, jo 1967.gadā, aizvietoja atvaļinājumā palaistos feldšerus, un, jau no nākamā gada 1. augusta, uzsāka darbu oficiāli.

Savukārt Ludmila Čerevina Zita Novika un Ņina Neipreisa ir balvinietes. L.Čerevinai, ejot praksi Balvu slimnīcā piedāvāja darba vietu ĀP brigādē - tieši togad bija vajadzīgs papildus personāls, jo Balvos tika veidota otrā ĀP brigāde. Taču Zita skolā lūdza, lai atrod kādu brīvu darba vietu dzimtajā pilsētā, jo ģimenes apstākļu dēļ, šeit noteikti vajadzēja atgriezties. Vieta atradās un darbu uzsāka kā pediatra palīgs, pamazām piestrādājot ĀP, kur drīz vien palika patstāvīgi. Vienīgi Ņina Neipreisa darba gaitas uzsāka mērķtiecīgi – uzriez pēc Rīgas 1. medskolas absolvēšanas. /Skat.pielikumu Nr.2.7/

Jau no darba sākuma visi mediķi atceras, ka Balvu ātrās palīdzības punkts apkalpoja toreizējo Balvu pagastu. Tajā ietilpa Bērzkalnes, Kubulu, Bērzpils, Tilžas (kurā no 2009. gada arīdzan ir izveidots NMP punkts), Kupravas, Krišjāņu, Rugāju u.c. pagastus. Apriņķis gana plašs – līdz pat 40 km rādiusā. Blakus esošo pilsētu Viļaku apkalpoja pašu izveidotā ĀP, taču vajadzības gadījumā arī mūsu, Balvu brigāde devās palīgā. Jebkuram tuvākajam apriņķim, kam bija nepieciešama palīdzība pašu aizņemtības vai plašu negadījumu pēc, netika atteikts doties palīgos.

Izglītība: Lai strādātu savu mediķa darbu visiem bija nepieciešama vidējā speciālā izglītība feldšeris. Par feldšeri strādāt nebija iespējams medmāsai, taču tajos laikos, ārsta palīgs varēja izmantot prioritātes un brīva laika vai pieredzes gūšanas nolūkos, varēja strādāt par medmāsu. Jau toreiz, ārsta palīga izglītība deva plašas iespējas gūšanā – kursi bijuši regulāri. Tie notika gan Rīgā, gan te pat mūsu, Balvu pilsētā. Lai dabūtu vajadzīgo sertifikātu, kas bija jānokārto vienu reiz gadā, nebija nekur tālu jābrauc – viss notika uz vietas. Ja jābrauc citviet, bija iespēja rakstīt komandējuma lapas, par kurām atmaksāja naudu – par pavadītajām dienām un ceļu. Apmācībās ietilpa arī apgaita slimnīcā, kur ievācot anamnēzi, pacientam bija jāspēj diagnosticēt saslimšana. Tika organizētas lekcijas, pieredzes apmaiņas u.c.

Izsaukumu pieņemšana: Lai izsauktu ātro palīdzību bija jāzvana uz numuru 03 vai uz Balvu uzņemšanas nodaļu (tajā laikā tālruņa numurs bijis 2258 ). Izsaukumus pieņēma paši, ja bija izsaukumā, to izdarīja uzņemšanas nodaļas medmāsa. Ja arī viņa no nodaļas izgājusi, to izdarīja sanitāre vai jebkurš cits medicīnas darbinieks, kurš spējis atbildēt uz telefona zvanu – izsaukumi garām netika laisti.

Pēc izsaukuma saņemšanas mūsu mediķi kopā ar šoferi (jo uz brigādes brauca tikai divas personas nevis trīs, kā tas notiek mūsdienās), operatīvi devās uz izsaukumu. Ja izsaukums tika pieņemts brīdī, kad brigāde jau bija izsaukumā, no jauna viņi to saņēma atgriežoties nodaļā. Iesākumā nebija nekādu saziņas līdzekļu. Rācijas parādījās tikai 70-to gadu sākumā un, kā saka Z. Novika, pirmos rāciju kalpošanas gadus, sakari bijuši ļoti nekvalitatīvi un dzirdamība bieži ir bijusi tik vāja, ka saprast norīkojumu uz izsaukumu nav bijis iespējams. Vēlāk, protams, sakari uzlabojušies, un ar rācijas palīdzību varēja sazināties arī ar tuvākajiem punktiem – Viļakā, Alūksnē, Gulbenē.

Lai gan telefons tajā laikā nebija katram mājās, kur nu vēl kabatā, un mediķu sazvanīšanai nācās doties uz pastu vai telefona būdiņu, viltus izsaukumi tik un tā gadījās. Gadījās, ka tie bija nepareizi precizēti, stāstot, piemēram, ka jābrauc uz dzemdībām, taču mediķus sagaida sirma kundze, kurai tuvu jau 80 gadi...

Bet izsaukumi netika atteikti, bija jābrauc uz visiem – arī 37.0 grādu temperatūra un apsārtums skaitījās pamatots izsaukums. Bet izsaukumi, kā arī tagad, bijuši dažādi – lūzumi, avārijas, daudz dzemdību, paaugstināts AS, alerģijas, sirds slimības, gripas epidēmijas (kuru laikā vienai brigādei bijis vairāk nekā 20 izsaukumu), u.c. saslimšanas. Ko uzsvēra visi – izsaukums nevienam netika atteikts!

Nokļūšana līdz pacientam: Balvu punktā ātrajai palīdzībai piederējuši krievu automobiļi UAZ. Sākumā tumši zaļā krāsā ar sarkanu krustu uz abiem sāniem un tekstu ( gan latviešu, gan krievu valodā) – ‘’ĀTRĀ PALĪDZĪBA’’ un ‘’СКОРАЯ ПОМАШЬ’’ 90-tajos gados mašīna tika pārkrāsota balta, un no sarkanajiem iniciāļiem uz sāniem palika vien krusts un ‘’ĀTRĀ PALĪDZĪBA’’. Lai gan mašīnas bijušas, ne vienmēr tas ļāva nokļūt līdz galamērķim, īpaši ziemā un laikā, kad bijis atkusnis vai dubļi, kad piebraukt nav bijis iespējams. Tādos brīžos talkā nākuši vietējie iedzīvotāji – ar traktoru, zirgu, ragavām u.c. , ar ko varēja apiet šķērsli. Bieži ceļa posmu, nācās mērot kājām. /Skat.pielikumu Nr.2.8/

Transporta līdzeklis aprīkots ļoti primitīvi. Sākumā bijušas vien brezenta nestuves (vienas izliktas, otras sarullētas), un medicīnas koferis. Vēlāk aprīkojumam pievienojās brezenta skābekļa maisi (līdz 1985. gadam) un krāmera (drāšu) imobilizācijas šinas. Lielais SpO balons parādījās 1985. gadā un nomainīja skābekļa maisus, kuru tilpums bijis pavisam niecīgs.

EKG aparāts parādījās salīdzinoši vēlu – tikai 21. gs. iesoļojot. Tikmēr tas bijis tikai uzņemšanas nodaļā un mediķiem bija jāspēj diagnosticēt un nekavējoties uzsākt terapiju tikai izvērtējot simptomus un izvērtējot palpatori, auskultatīvi. Šajā laikā brigādes mašīnā parādījās arī dzemdību soma.

Medicīniskais nodrošinājums: Saturs somās bijis pietiekams –validoli, nitroglicerīns, prednizalons, adrenalīns, analgīns, dimedrols, koreamīns, mezatīns, strofantīns (lietojams pie sirds mazspējas), papaverīns, dibazols, mildronāts, kokarboksilāze un ļoti daudz vitamīnu (B1, B10, B6). Nav bijuši inhalatori, tāpēc BA gadījumā tika lietots euphilini. Tajās bija arī STIKLA šļirces. Tās pēc katra izsaukuma bija jādezinficē kā teica Z. Novika – ‘’vārījām tā, ka kūpēja visa uzņemšana!’’ (Ātrās palīdzības punkts atradās Balvu slimnīcas uzņemšanas nodaļā).

Pēc izsaukumiem nācās asināt adatas – tās bija daudzreiz lietojamas, un regulāras injicēšanas rezultātā kļuva neasas.

Darbinieki un sadzīve: Darba apģērbs netika izsniegts. Vienotu formu neviens pat nevarēja iedomāties. Katram bija savs, balts halāts, un savi zābaki, kam ziemā vēlams bija jābūt pēc iespējas siltākiem (ja soļojams tāls ceļa gabals). Darba sākumā līdz 1970. gadam dežūra, kura, kā arī tagad bija 24. stundas gara, bija jāpavada ar cepurīti, kura nebija ērta un drīz vien vadība ļāva to nevilkt.

Par mūsdienām: Mediķi, vien papurina galvu un noelš, kad pajautāju, kas viņuprāt ir mainījies ĀP darbā mūsdienās. Viņi nevar vien aprakstīt un izstāstīt izbrīnu, kā mainījušās tehnoloģijas šo, it kā, ne tik daudzu gadu gājumā. /Skat.Pielikumu Nr.2.9/

Viņi atzīmē algas, kas kļuvušas lielākas, izmantojamās iespējas – auto, kurā nu ir pilnīgi viss, kurā ir silti, ērti, droši; kameras; datorus; aparatūru; saziņas līdzekļus, kad iespējama konsultācija ar ārstu neskaidrību gadījumos; otrā persona, kas atvieglo darbu un palīdz ar padomu, ja nepieciešams; vienotas formas, kas nodrošinātas (arī apavi); vienota izsaukumu pieņemšana un nodošana brigādēm, kopējs OVC, Somas (kas kādreiz bijušas ērtākas); un Balvu punktam mainījusies lokalizācijas vieta – kopš 2010. gada jūlija šeit ir savs, atsevišķs punkts, atdalīts no Balvu slimnīcas. /Skat.pielikumus Nr.2.10,11,12,13/ (Tas mediķiem gan paticis labāk, jo vairāk varējis redzēt, iemācīties, arī tad, kad izsaukumu nebijis, ieveda pacientu, kuru varēja apskatīt, izvērtēt un dalīties ar savu viedokli par iespējamo pacienta diagnozi.).

Secinājumi un priekšlikumi

 

Pēc anketēšanas un rezultātu apkopošanas secinu, ka darbs ātrajā palīdzībā feldšeriem, kas piedalījās pētījumā ir sirdslieta. Darbs veikts ar lielu atbildības sajūtu visos laikos, ir gandarījuma sajūta par paveikto. Visi atzīmē pārmaiņas un priecājas par tām, vēloties tik operatīvu darbību esam jau kādreiz.

Pārmaiņas, kas gadu laikā notikušas NMP dienestā ir nenoliedzamas . Darba apstākļi, kas ievērojami atvieglojuši mediķu darbu kļuvuši par sakārtotas, pārredzamas un kvalitatīvas medicīnas pamatu ātrajā palīdzībā. Mediķi strādā daudz drošāk zinot, ka ir nodrošinājums kvalitatīvai palīdzības sniegšanai jebkurā situācijā.

Pārmaiņas un attīstību NMP dienestā ir veicinājusi gan attīstība zinātnē, gan tehnoloģijās. Visstraujākā NMP dienesta attīstība ir novērojama tieši pēc neatkarības atgūšanas, jo pavērās iespēja iegūt pieredzi no citām valstīm (Zviedrija, Norvēģija, Dānija u.c.).

Nav salīdzināmi medicīnas darbība ātrajā palīdzībā toreiz un tagad. Laiks ir gājis uz priekšu, un attīstība vērojama kā dienestā, tā arī tā struktūrā.

Balvu novadā, kopš vienota NMP dienesta darbības uzsākšanas ir pievienojusies vēl viena brigāde, kas atrodas Tilžā. Šobrīd Balvu novadu apkalpo 4. brigādes – 2. - Balvos (viena maiņa no plkst. 8.00, otra – no plkst. 9.00) , viena brigāde Viļakā un Tilžā. Balvos darbojās slimnīca, kura renovēta, tāpēc visa medicīnas gaita šeit ir sakārtota un pārredzama.

Apkopojot gan materiālus, gan sarunājoties ar NMP dienesta darbiniekiem, ir skaidrs, ka, neskatoties uz automašīnu un aprīkojuma nodrošinājumu, medikamentu klāstu, visos laikos šo darbību ir vienojis viens mērķis – cilvēku dzīvība un veselība.

 

 


 

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

  1. http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/ministrija_sabiedribas_lidzdaliba_ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/balvi_gulb_apvienibas_prezent_2011.pdf (SIA ‘’Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība’’ Valdes priekšsēdētāja M. Jaceviča. ) 24.03.2011

2.      Arnis Vīksna. Medicīnas sākumi Latvijā . Balvu rajons. Veselība, 1987., Nr.2., 62. lappuse.

  1. Jaunlatgales apriņķis skaitļu apgaismojumā. Brīvā Zeme, Nr,5.(08.01.1937.), 21.lpp.
  2. Arnis Vīksna. Medicīnas sākumi Latvijā . Balvu rajons. Veselība, 1987., Nr.2., 62. lappuse.
  3. Atmiņu stāstījums: Balvu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības lasītavas fondā.
  4. http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/ministrija_sabiedribas_lidzdaliba_ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/balvi_gulb_apvienibas_prezent_2011.pdf (SIA ‘’Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība’’ Valdes priekšsēdētāja M. Jaceviča. ) 24.03.2011
  5. Irēna Šaicāne Balvi - pilsēta ezeru krastos - vēstures lappusēs (1549 - 2009). vitola izdevnieciba, 2009. 250.lpp.
  6. Ārstu ģimenes koks: Leopolda Cunska 50 gadi medicīnā. Brīvā Latvija Apvienotā Avīze “Londonas Avīze un “Latvija”, Nr.10(08.031993)
  7. (1936), 'Cilvēka veselība ir dārgākā manta', Latgales Vēstnesis(53).
  8. Sprudzāne M. ‘’Balvu slimnīcai 55’’ Vaduguns (2007. gada 21. aprīlis), 10. lpp.
  9. R.Ratseps.Slimnīcas iespējas ir nožēlojamas. Latvijas Jaunatne, Nr.50(11.03.19930)1.lpp.
  10. Sprudzāne M. ‘’Ne vēlāk par divām minūtēm’’ Vaduguns – Nr.80. Vaduguns (2014. gada 21. oktobris), 9.lpp.
  11. Balvu rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmums ‘’Balvu slimnīca’’ Neatliekamās medicīniskās palīdzības atskaites’’ Balvu pilsētas poliklīnikas arhīvs.

14.  Balvu poliklīnikas arhīvs. Pielikums Nr.2 ; Balvu rajona padomes 2009. gada lēmumam ‘’Par neatliekamās medicīniskās palīdzības funkciju nodošanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam’’ (Protokols Nr.5 & 14)

  1. Balvu poliklīnikas arhīvs, Balvu rajona padome, ‘’SĒDES PROTOKOLA IZRAKSTS’’, (2009. gada 19. maijā), Protokols Nr.5 & 14

16. Vīksna A. Ātrās ārsta palīdzības sākumi Rīgā. Veselība, 1980., Nr.2.

17. http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/NMPD/vesture/sakumposms/

18. Vīksna A. Ar dzīvības zvaigzni. Rīga: SIA Nacionālais apgāds., 2004. 25. - 26.lpp.

19.Vīksna A. Dzīvības zvaigzne : Ātrai palīdzībai 100

20. http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/NMPD/vesture/padomju_gadi/


 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pielikumi

 

 

 

 

 

 

 


1. Pielikums.

 

Respondenta

Vārds Uzvārds:

 

 

ieņemamais amats:


Darba pieredze:

1.      Kad un kā uzsākāt darba gaitas ātrajā palīdzībā[1]?

2.      Kad un kāpēc izvēlējāties strādāt tieši Balvu ātrajā palīdzībā?

3.      Kādas institūcijas pakļautībā atradās ātrā palīdzība, kad sākāt strādāt Balvu ātrās palīdzības stacijā un kādu teritoriju tā apkalpoja?

Izglītība:

4.      Kāda izglītība bija nepieciešama, lai varētu strādāt ātrajā palīdzībā?

5.      Vai vēlāk darbavieta nodrošināja apmācības iespējas, kas saistītas ar darbu?

Izsaukumu pieņemšana:

6.      Uz kādu telefona numuru iedzīvotājiem bija jāzvana, lai izsauktu ātro palīdzību?

7.      Kas un kā pieņēma iedzīvotāju izsaukumus?

8.      Kā notika izsaukuma nodošana brigādei izpildei?

9.      Kādi bija biežākie izsaukumu motīvi un vai pastāvējas arī nepamatotu izsaukumu problēma?

10.  Vai brigādes rīcībā bija kādas saziņas iekārtas (piemēram, rācijas)?

Nokļūšana līdz pacientam:

11.  Kādi transportlīdzekļi tika izmantoti ātrās palīdzības darbā?

12.  Kādas bija transportlīdzekļa ārējās pazīšanās zīmes?

13.  Kā transportlīdzeklis bija aprīkots?

Medicīniskais nodrošinājums:

14.  Kādas bija medicīniskās somas un to saturs?

15.  Kāda aparatūra un kādiem nolūkiem tika izmantota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā?

Darbinieki un sadzīve:

16.  Cik brigādes strādāja vienā maiņā un cik cilvēku sastāvā brigāde devās uz izsaukumu?

17.  Cik gara bija viena dežūra?

18.  Kāds bija darba apģērbs?

19.  Kur atradās ātrās palīdzības stacijas telpas?

Par mūsdienām:

20.  Kā mainījies ātrās palīdzības darbs un tā organizācija kopš pievienošanās vienotam NMP dienestam?

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Pielikums

 

 

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

Balvu pilsētas slimnīcas galvenais korpuss. Foto : LNB digitālās bibliotēkas “Periodika” krājuma. Zvaigzne.,Nr.2 (15.01.1954)

 

 

Pielikums Nr.3

Viena no pirmajām Balvu slimnīcas ātrās palīdzības mašīnām.

Foto : M.Pretices personīgais arhīvs

 

Pielikums Nr.4

Balvu slimīcas ātrās palīdzības mašīna un tās ilggadējais šoferis

Laimonis Preticis (80-tie gadi). Foto : M.Pretices personīgāis arhīvs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pielikums Nr.5

 

Balvu ātrās palīdzības feldšeres (1967. gada– aptuveni 1975. gadam)

Vera Pulkstene un Zita Novika.

Foto: Veras Pulkstenes personīgais arhīvs

 

 

Pielikums Nr.6

 

Skaidrīte un Aivars Ķīseļi, Balvu ātrās palīdzības feldšeri sākuši

strādāt septiņdesmitajos gados. Aiz viņiem redzamas, nu jau 90. gadu sākumā baltās, pārkrāsotās UAZ automašīnas.

Foto: Skaidrītes un Aivara Keiseļu personīgais arhīvs

 

 

 

Pielikums Nr.7

 

Balvu ātrās palīdzības feldšeres - Ņina Neipreisa pirmajā rindā otrā no kreisās, viņai blakus pa labi – Vera Pulkstene, pirmajā rindā pa labi Ludmila Čerevina,viņai blakus pa kreisi – Zita Novika, otrajā rindā no labās puses – Skaidrīte Ķīsele.

 

 

 

Pielikums Nr.8

Balvu ātrās medicīniskās palīdzības feldšere Vera Pulkstene. Skatāms arī mašīnas aprīkojums – brezenta nestuves. Bilde tapusi laika posmā no 1967. – aptuveni 1973. gadam.

Foto no Veras Pulkstenes personīgā arhīva.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pielikums Nr.9

Foto. M.Sprudzāne. Vaduguns, 2012.12.aprīlis.

 

 

Pielikums Nr.10

 

Vienotā NMP dienesta Balvu punkta atklāšana, 2010. gada, jūlijs.

 

 

 

 

Pielikums Nr.11

Vienotā NMP dienesta Balvu punkta atklāšana, 2010. gada, jūlijs.

 

Pielikums NR.12

Balvu NMP dienesta punkta darbinieki atklāšasnas svētkos, 2010. gadā. Pirmā pa labi –Skaidrīte Ķīsele, otrā rindā pa kreisi – Ņina Neipreisa, tešā rindā pa kreisi – Larisa Berne, blakus viņai pa labi – šoferis Ādolfs Logins un Aija Čerevina.

 

 

Pielikums Nr.13

Feldšeri Ķīseļi – Skaidrīte un Aivars 2009. gads, atklāšanās svētkos Balvos, jaunā dienesta mašīnu stāvvietā.



[1] Līdz 1990.-to gadu vidum lietoja apzīmējumu „ātrā palīdzība”; mūsdienās tā vietā pareizi būtu teikt „neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP)”, tomēr anketā vienkāršības nolūkā saglabāts tieši pirmais apzīmējums.

Raksta ID: 1151
Atjaunināts: 05 novembris, 2015
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 3434
Ievietots:: 05 novembris, 2015 by Admin A.
Atjaunināts:: 05 novembris, 2015 by Admin A.

Citi raksti šajā sadaļā
b Balvu aptieka
b Bākarovas ciems
b Bērzpils ambulances un slimnīcas vēsture
b Fakti par Balvu slimnīcu
b Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) darbība Latvijas brīvvalsts laikā (1918-1940) un 2. pasaules kara laikā
b Rekovas - Baltinavas - Šķilbēnu lauksaimniecības skola
b Rekovas krājaizdevumu sabiedrība
b Tuberkulozes apkarošanas vēsture Balvu rajonā
b Ārstniecības iestādes un medicīnas darbinieki Šķilbēnu pagastā
b Čilipīne