Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Rekovas - Baltinavas - Šķilbēnu lauksaimniecības skola

Raksta ID: 1149
Atjaunināts: 04 novembris, 2015
1913. gada 3. novembrī tika atvērta Rekovas lauksaimniecības skola.
Mūsu novadā, kur lauksaimniecība vienmēr ir bijusi cilvēku galvenā nodarbošanās un iztikas avots, bija nepieciešama skola, lai izglītotu bērnus zemkopības, lopkopības un mājturības jomās. Par šīs skolas atvēršanu tika domāts jau ilgi pirms šī ideja tika īstenota dzīvē. Neskatoties uz to, ka nācās saskarties  ar grūtībam un daudziem šķēršļiem no cara valdības birokrātu puses, Jānis Ločmelis ar viņa vadīto Rekovas krājaizdevumu sabiedrību un ar vēlāk nodibināto Baltinovas - Jāņu lauksaimniecibas biedrību panāca, ka 1913. gada 3. novembrī  Rekovas pusmuižā tika atvērta  lauksaimniecības skola. Tā bija divgadīgā skola, kas bija izveidota pēc N.Rancāna Greiškānu lauksaimniecības skolas  parauga un bija otrā tāda veida skola Latgalē. Pirmajā klasē tika pieņemti audzēkņi no 13 līdz 18 gadu vecumam ar tautskolas izglītību. Skolā mācības bija bez maksas, audzēkņiem tikai bija jāgādā par savu uzturu un apģērbu. Skola darbojās F.Slišāna vecmammas Anastasijas Šakinas (vēlāk ar uzvārdu Ločmele) mājā. Mūsdienās tā atrodas Rekovā, Ganību ielā 1 - ēka vēl saglabājusies, bet ilgus gadus viens ēkas gals bija nacionalizēts un daudzus gadus netika remontēts līdz sabruka).
Par pirmo skolas direktoru tika pieaicināts pirmais agronoms ar augstāko lauksaimniecības izglītību Latgalē - Ādams Turkopuls. Skolā vēl strādāja skolotājs Jānis Kļaviņš. Pirmajā mācību gadā skolā iestājās 16 audzēkņi. Sākoties Pirmajam pasaules karam, direktors Ādams Turkopuls devās kara gaitās, un par skolas direktoru palika Jānis Kļaviņš. Skola pastāvēja līdz 1917. gadam. Šajā laika posmā skolā, galvenokārt,  mācījās vidzemnieki, vietējie bērni skolu apmeklēja maz. No pirmajiem skolas audzēkņiem atmiņās palicis audzēknis Rūdolfs Ābeltiņš no Vecpiebalgas, kurš vēlāk kļuva par neatkarīgās Latvijas armijas kareivi, ieguva kapteiņa pakāpi un tika apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.
Lauksaimniecības skola tika atjaunota 1923. gadā un tika atvērta Baltinavā Jāņa Ločmeļa mājā, bet jau nākamajā gadā skolas vajadzībām Baltinavas lauksaimniecības biedrība iegādājās  Šķilbanu muižas 12 hektāru lielo zemes gabalu un ēku uz tā. Ēkā, pēc veiktajiem remontdarbiem, tika izvietota  lauksaimniecības skola. Tā kā skolu uzturēja Baltinavas lauksaimniecības biedrība, skola līdz 1938. gadam tika saukta par Baltinavas lauksaimniecības skolu.  Skolas pirmais vadītajs bija A.Platacis, vēlāk J.Dambergs, bet A.Platacis palika par skolotāju. Ilggadējs lauksaimniecības skolas vadītājs bija Ādolfs Ramanis, kurš skolā nostrādāja 14 gadus. Vēl skolu vadījuši:  A.Gulbis,  A.Švānbergs, V.Gailums, K.Skinčs. Par pasniedzējiem lauksaimniecības skolā strādājuši: M.Krīgere, B.Koklačs, J.Kļaviņš, A.Matvejevs, R.Viška-Vilks, Grants, Liepa, Dzērve, A.Polkovņikova, T.Ragauša,  V.Bēdelis, J.Grigorjeva, J.Seleckis, A.Līmanis, A.Brūvele, A.Ivanova, prāvests L.Štagars, skolas ārsts A.Kikučs. Skolas saimnieces bijušas: I.Lapiņa, V.Zariņa, M.Circene. 1937.gada beigās skolu pārņēma Latvijas Lauksaimniecības Kamera un skolu nosauca par Šķilbēnu lauksaimniecības skolu.
Bez skolas tiešā darba, skolas darbinieki veltīja daudz laika un pūļu pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā. Tika rīkoti gan lauksaimniecības un mājturības kursi, gan priekšlasījumi, gan dažādu veidu sacensības un citi sarīkojumi. Skola ar saviem izstrādājumiem piedalījusies Abrenes, Augšpils, Purvmalas, Balvu un Rugāju lauksaimniecības izstādēs. 1933. gadā lauksaimniecības skola sarīkoja izstādi - apskati Šķilbanos, kas bija pirmā izstāde pagastā. Skolā darbojās Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņš, 158.mazpulks un skautu vienība, skolēnu kooperatīvs. 1936.gadā skolas koris skolotāja Boļeslava Koklača vadībā piedalījās pirmajos Jaunlatgales dziesmu svētkos Balvos. 1943.gadā skolā pastāvēja pašdarbības pulciņš, kas izdeva skolēnu avīzi ’’Taisnā Vaga’’. Otrā pasaules kara laikā skola organizēja lauksaimniecības attīstības vēstures pētīšanu direktora Viktora Gailuma vadībā. Diemžēl 1944.gada vasarā, atkāpjoties vācu karaspēkam, tika nodedzināta lauksaimniecības skolas ēka Šķilbanos. Vēlāk skola pastāvēja īrētās telpās. Lauksaimniecības skola tika nosaukta par Šķilbēnu lauksaimniecības tehnikumu. 1944./45. macību gadā direktors bija Raciborskis, par skolotāju strādāja V.Kuzmins. Divdesmitā gadsimta četrdesmito gadu beigās skola tika slēgta.
Skolas pastavēšanas laikā to pabeidza apmēram 300 audzēkņu. Ievērojamākie no skolas absolventiem bija: agronoms un dārznieks, Balkanu dabas parka un muzeja izveidotājs Jānis Aleksandrovs,  agronoms – selekcionārs, lauksaimniecības zinātņu doktors Vasīlijs Kuzmins, garīdznieks  Francis Keišs, garīdznieks - Mariāņu mūks Staņislavs Dadžāns, nacionālie partizāni –Antons Circenis (Vārpa), Vilis Toms (Kārlēns), Šķilbēnu pagasta  vecākais Otrā pasaules kara laikā, nacionālais partizāns Pēteris Bukšs (Klints).

                                                                                                                                   /Materiālus apkopoja - Francis Slišāns/
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no F.Slišāna foto arhīva: Lauksaimniecības skolas skolotāji un audzēkņi (pirmajā rindā trešā no kreisās puses - ilggadēja skolotāja Marija Krīgere, ar brillēm - skolas direktors Ādolfs Ramanis); klase 20.gs. 20.gadu sākumā (otrā no labās puses F.Slišāna vecmamma Anastasija Šakina - vēlāk Ločmele), zēnu rindā sēd vēlākos gados par mariāņu mūku kļuvušais Staņislavs Dadžāns no Viļakas pagasta Jauju ciema un vēlākajos gados Šķilbēnu pagasta vecākais, nacionālais partizāns Pēteris Bukšs; ar šujmašīnu šuj Anastasija Šakina; Šķilbēnu 158.mazpulks, kurš darbojās lauksaimniecības skolā, Jaunlatgales novada 1.Dziesmusvētkos Balvos 1936.gada 21.jūnijā (mazpulku organizēja skolotājs, agronoms Boļeslavs Koklačs - fotogrāfijas centrā, gaišā uzvalkā)
Raksta ID: 1149
Atjaunināts: 04 novembris, 2015
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1397
Ievietots:: 04 novembris, 2015 by Ināra B.
Atjaunināts:: 04 novembris, 2015 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Balvu aptieka
b Balvu Ātrās palīdzības vēsturiskā attīstība
b Bākarovas ciems
b Bērzpils ambulances un slimnīcas vēsture
b Fakti par Balvu slimnīcu
b Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) darbība Latvijas brīvvalsts laikā (1918-1940) un 2. pasaules kara laikā
b Rekovas krājaizdevumu sabiedrība
b Tuberkulozes apkarošanas vēsture Balvu rajonā
b Ārstniecības iestādes un medicīnas darbinieki Šķilbēnu pagastā
b Čilipīne