Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Veismanis Agris

Raksta ID: 1129
Atjaunināts: 20 maijs, 2015
Kultūras darbinieks
Dzimis 1961.gada 27.februārī. 1968.gadā uzsācis mācības Gulbenes 1.vidusskolā, pēc kuras absolvēšanas 1979.gadā iestājies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē. Absolvējot LLA 1984.gadā, Agris Veismanis uzsāk darba gaitas Alūksnes RARA (rajona agrorūpniecikā apvienība), kur viņš nostrādā tikai četrus gadus, jo 1988.gadā (līdz 1996.gadam) kļūst par Alūksnes rajona kultūras nodaļas vadītāju, vēlāk par Valsts kultūras inspektoru Alūksnes rajonā. Kopš 1996.gada A.Veismanis strādā par ainavu arhitektu - sākumā Alūksnes pilsētas domē, vēlāk Alūksnes novada pašvaldībā. 2002.gadā izveidojis un līdz 2011.gadam vadījis kokaudzētavu "Ievugravas"
Dzīvo Alūksnes novada Jaunannas pagasta “Veismaņkalnā”
Agris Veismanis vēl studējot LLA, 1981.gadā sāka vadīt Mežsaimniecības fakultātes deju kolektīvu. Vēlāk, no 1986.gada vadījis Alsviķu pagasta un Alūksnes tautas nama deju kolektīvu "Jānis", no 1992.gada - deju kopas "Jukums", no 1995.gada līdz 2000.gadam - deju kopas "Kolberģis", no 2014.gada - deju kopas "Olysta" vadītājs. No 1988.gada līdz 2000.gadam Agris Veismanis ir Alūksnes rajona deju kolektīvu virsvadītājs.
Ar deju kolektīvu "Jukums" gūti labi panākumi Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku (XXIV un XXV) tautas tērpu skatēs, veidoti atsevišķi horeogrāfiski uzvedumi, kuru pamatā ir īpaša novada folkloras materiālu izzināšana - "Ziemas darbi Malienā" (2008), "Mūsu ziema" (2005), "Vakarēšana sābru sētā" (2002), "Pie dieviņa dvēselīte" (2000) u.c.
Kopš 2004.gada Agri Veismani par savējo sauc arī Balvu reģiona kultūras darbinieki. Šajā gadā viņš sāk vadīt Balvu Kultūras un atpūta centra jauniešu deju kolektīvu "Rika" un vidējās paaudzes deju kopu "Nebēda". No 2005.gada ir arī Balvu rajona (apriņķa) deju kolektīvu virsvadītājs. A.Veismaņa vadītā "Rika" un "Nebēda", gatavojoties XXIV un XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un Deju svētkiem ieguvušas 1.pakāpes vērtējumu. Abi kolektīvi ar labiem rezultātiem startēja 2013.gada republikas deju skatēs - "Rikai" bija septītais labākais rezultāts valstī, "Nebēdai" 35.vieta.
Agris Veismanis ir Starptautiskā tautu deju festivāla "Eima, eima" Balvos mākslinieciskais vadītājs 2009., 2012. un 2014.gadā
2007.gadā A.Veismanis kļuva par Latvijas Kultūras ministrijas 2006.gada Tautas mākslas prēmijas laureātu. 2011.gadā viņam piešķirts Kultūras ministrijas Goda raksts, 2014.gadā - par ilggadēju radošu darbu un ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un popularizēšanā Latvijas Nacionālā Kultūras centra Atzinības raksts. Bet 2015.gada 4.maijā Agris Veismanis kļuva par Atzinības krusta (V šķira) kavalieri.


Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Agris Veismanis festivāla "Eima, eima!" mēģinājuma laikā (2014) - R.Cibules foto; saņemot pateicību no Balvu novada domes priekšsēdētāja (2014); ar viesiem no Nīderlandes un Viļakas (pirmais no kreisās pues) - D.Teilānes foto
Raksta ID: 1129
Atjaunināts: 20 maijs, 2015
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1061
Ievietots:: 20 maijs, 2015 by Ināra B.
Atjaunināts:: 20 maijs, 2015 by Ināra B.
Also listed in
folder Personības -> Valsts apbalvojumi


Citi raksti šajā sadaļā
b Aleksandrova Devgasija
b Annuškāne Eugenija
b Baranova Rūta
b Bukša Marija
b Bukšs Vilis
b Cibule Ruta
b Cunska Evģēnija
b Dreimanis Vitolds
b France Inga
b Gabrāne Iveta
b Garijone Agnese
b Grahoļska Valentīna
b Griestiņa Anna (dzim.Prole)
b Grigāne Gunta
b Igovena Valentīna
b Irbīte Ingūna
b Jevstigņejeva Akvilīna
b Korkla Aina
b Kriviša Anna
b Krišjāne Erna
b Laicāne Maija
b Ločmele Anastasija
b Ločmele Anita
b Lāpāns Māris
b Matīsa Alīna
b Menca Amālija
b Mežale Zita
b Milaševiča Antoņina
b Nelsone Irēna
b Oplucāne Ilga
b Ozoliņš Kārlis
b Polfanders Henrihs
b Puķītis Ernests
b Sallinene Inta
b Salmanis Egons
b Seņka Jāzeps
b Sležis Ilmārs
b Slišāne Emīlija
b Slišāns Imants
b Sokirka Ināra
b Sudarovs Pēteris
b Useniece Iveta
b Uļanovska Stefānija
b Vaskinovičs Juris
b Veikšāne Austra
b Vītola Linda
b Zdanoviča Natālija
b Šaicāne Irēna
b Ūsele Veneranda
b Čudarāne Regīna