Purens Zintis

Mākslinieks
Dzimis 1965.gada 17.novembrī. Mācījies Balvu vidusskolā. 1984.gadā pēc vidusskolas beigšanas strādājis par autovadītāju pansionātā "Balvi", dienējis padomju armijā netālu no Ķīnas, Čitas apgabalā. Pēc armijas Zintis sāka strādāt tehniskās inventarizācijas birojā Balvos. Te ieraudzīja tušu, spalvas un saprata, ka ar šiem instrumentiem var rasēt ne tikai tehnisko dokumentāciju, bet arī uzzīmēt kādu grafikas darbu. Pēc aiziešanas no inventarizācijas biroja sekoja periods vectēva mājās Naudaskalnā, kad nodarbojās ar lauksaimniecību. Vēlāk Zintis Purens sācis strādāt pie akmeņkaļa Pētera Kravaļa un savus mākslas darbus iemūžinājis ar kaltu rokā - kalis ziedus, dabas ainavas, portretus, arī mašīnas, kuģi, strādājot Gulbenē pat vilcienu. Tagad Zintis atzīst, ka Pēteris Kravalis iemācīja strādāt ar akmeni.
Tālāk sekoja periods, kad Zintis no 2000.gada līdz 2008.gadam dzīvoja Mārupē. Pašreiz dzīvo Balvos, Naudaskalnā, bet strādā Rīgā kā mākslinieks gravieris. Zīmēšanai un gleznošanai laiks atliek tikai pēc darba. Tā ir Zinta atpūta un hobijs. Zintim patīk Japānas kultūra. Viņa vaļasprieks ir paša rokām taisīti japāņu zobeni. Lasa japāņu haikas un reizēm uzraksta arī pats. Lasot viņa dzeju var saprast, ka tieši japāņu haikas ietekmējušas izjustu un filozofiski dziļu rindu tapšanu. Tā dzimst idejas arī jaunai gleznai. No kādas četrrindes tapuši pat četri darbi, katrai rindiņai savs.
Zintim patīk daba, kas izteikta vairākos darbos "Dzērves kliedziens, "Nobirdināja dažas lapas", "Dzeltenajos bērzos". Daudzi darbi ir melnbalti - balts, melns, pelēks.  Mākslinieks saka: "Man patīk klasika. Melni baltā salikumā labāk izceļas patiesība". Zintis zīmē un glezno bez akadēmiskām zināšanām.
Pirmā Zinta Purena darbu  personālizstāde notika 2007.gada rudenī Balvu Kultūras un atpūtas centra izstāžu zālē. 2009.gada decembrī viņa gleznu izstāde Gulbenes bibliotēkā, bet 2010.gada jūnijā - Balvu Centrālajā bibliotēkā.
2011.gada februārī iznācis kopkrājums "Mana grāmata", kur 2.sējumā publicēta arī Zinta dzeja