| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Upītes etnogrāfiskā ansambļa un garīgo dziesmu dziedātāja
))
Dzimusi 1936.gada 29. februārī Šķilbēnu pagasta Komugreivā. Mācījusies un pabeigusi Upītes septiņgadīgo skolu, pēc tam vēl divus gadus gājusi vakarskolā. Vispirms strādājusi kolhoza "Cīņa" lauku brigādē, tad par slaucēju un pēdējos 23 gadus - par noliktavas pārzini. No 1991.gada ir pensijā. No 2000.gada dzīvo Upītes centrā.
Anna Keiša ir ilggadīga Upītes etnogrāfiskā ansambļa dalībniece ar zemāko balsi, tautasdziesmu teicēja. Ansamblī dzied kopš 1980.gada. 1986. gadā kopā ar radiniecēm dziedājusi Andrejam Krūmiņam senos balsus. Viņas dziedājums ieskaņots, uzņemta videolentē. Piedalījusies 1989. gada Kr. Barona dienas konferences koncertā. Ar ansambli kopā dziedājusi visos Latvijas novados, Brīvdabas muzejā, Turaidā, pabijusi visos „Baltica” festivālos ))
Anna ir arī viena no izcilākajām seno garīgo dziesmu zinātājām un dziedātājām. Viņu ļoti slavējis Ontons Slišāns sacīdams, ka Annai ir īpašs balss skanējums, kas piemērots tieši garīgo dziesmu dziedāšanai. Dzied viņa no sešu gadu vecuma, jo ticīgs bijis tēvs un ģimenē daudz dziedājuši. Anna vēl tagad atceras no savas agrās bērnības kopā ar tēvu Antonu Slišānu dziedātās Dieva dziesmas, kuras viņas paaudzes ļaudis vairs neatminas, un kuru vairs nav arī jaunajās grāmatās. Anna ir saglabājusi gan tēva, gan mammas Monikas Slišānes Lūgšanu grāmatas, kuras varētu būt izdotas pašā 20.gadsimta sākumā. Šajās grāmatās ir dziesmas, saļmes, lūgšanas, litānijas, mise. Anna min vairākas skaistas, garas dziesmas, kuras jaunajās grāmatās ir vai nu pārveidotas vai saīsinātas. Viena no tādām dziesmām ir dziesma "Brīsmi īraudzeju" ar 64 pantiņiem, ko dziedāja gavēnī. Anna zina arī daudzas citas mammas un tēva dziedātās dziesmas - "Saļve Regina", "Dzīsme uz Jumpravu Mariju", dziesmas veltītas dažādiem svētajiem, piemēram, Sv. Antonam, Jurim, Annai.
Vadoties no baznīcas liturģiskā gada, ģimenēs tika skaitītas lūgšanas un dziedātas garīgās dziesmas sākot ar Adventi un Ziemassvētkiem, tad Gavēni un Lieldienām, kurās iesaistījās visi ģimenes locekļi. Lielākoties tas notika vakaros
Anna Keiša ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļauto vērtību "Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē" un "Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" nesējām. Viņu bieži aicina dziedāt psalmus (saļmas). Anna stāsta, ka pēdējos gados ir tā, ka psalmus dzied tikai bēru dienā pirms izvadīšanas un otrajā dienā, bet agrāk dziedājuši katru dienu līdz pat bērēm. Vēl dzied pēc 40 dienām un pēc gada
Maija dziedājumi Annai parasti aizrit pie Komugreivas krucifiksa, kurš 2011.gadā tika no jauna iesvētīts, bet daudz ir dziedāts arī pie citiem krucifiksiem. Pēdējos gadus viņa visbiežāk dzied kopā ar Līviju Supi, Valentīnu Mežaku un Klementīni Krakopi. Anna Keiša joprojām labi atceras, ka ap 1940.gadu vidu pie ciema krucifiksa sanācis pat viss ciems. Tā tas noticis līdz pat 50.gadu sākumam, bet kolhozu laikos, kad sievām vēlu vakaros bijis jāstrādā fermās, tas pārtrūcis.
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
