Zibens Jānis

Metālkalējs, tēlnieks
Jānis Alfrēds Zibens dzimis 1909. gada 31. oktobrī Ludzas apriņķa Rugāju pagastā nabadzīgu zemes nomnieku ģimenē. Pirmais akadēmiski izglītotais tēlnieks - metālkalējs Latvijā. Metālkalējs, kas Latvijas brīvības simbolam – Brīvības piemineklim – izkalis vienu no trim zvaigznēm, simbolizēdams savu bērnības zemi Latgali.
Tēvam Andrejam (1863 – 1946) un mātei Antonijai (1877 – 1959) pavisam bija seši bērni: meitas – Zelma (dz. 1905.) un Marta (dz. 1907.); dēli – Roberts (J. Zibens dvīņubrālis dz.1909.), Arnolds (dz. 1918.) un Visvaldis (dz. 1921.). Kā vēlāk savā dzīves aprakstā raksta pats tēlnieks, tad: “Tēvs dažreiz piepelnījies arī kā būvgaldnieks” - tomēr materiālo apstākļu dēļ bērni jau agrā bērnībā tika sūtīti pelnīt sev iztiku. J. Zibens mācījies Rugāju 6 klasīgajā pamatskolā no 1918. - 1924. gadam. Kā liela daļa lauku bērnu, skolu galvenokārt apmeklēja ziemā, bet pārējā laikā pelnīja iztiku kā govju gans.
1925. gada 28. augustā Jānis Zibens iestājās Rīgas skolotāju institūtā. Te viņš mācījās līdz 1930. gada 16. jūnijam, turpinādams cīnīties ar sliktajiem materiālajiem apstākļiem. Līdzekļus skolai sagādāja pats, strādājot pa vasaru lauku darbus un pa ziemu dodams privātstundas. Rīgas skolotāju institūtu J. Zibens absolvēja ar pilnas pamatskolas skolotāja tiesībām.
1932. gadā Jānis Zibens iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Izglītības ministrijas mākslas amatniecības kursos. Mākslas Akadēmiju absolvēja 1942. gadā. No 1935. gada 17. maija - 14. augustam - mācījās Stokholmā pie varkaļa Ragnara Mirsmēdena, kur viņu kopā ar Naiku nosūtīja Latvijas prezidents Kviesis. Abi kaparā izkala Brīvības pieminekļa zvaigznes un katrs vienu masku, kas atrodas DLMM krājumā. Stokholmā apgūtā kapara kalšanas tehnika ir tā, kurā viņš strādāja lielu daļu sava atlikušā mūža. Apzinātie un nozīmīgākie Latvijas Mākslas akadēmijas laikā veiktie darbi ir kalti kaparā.
1941. gadā izstrādāja un veidoja LMA diplomdarbu Mātes tēlu cilvēka augumā, kurš atrodas Garosilu kapsētā, gatavots Krieviņu dzimtai.
Pēc Otrā pasaules kara pie Mākslas akadēmijas tika noorganizēta lietišķās mākslas sekcija, tās 1. sekretārs bija Jānis Zibens – vienīgais savas profesijas pārstāvis Latvijā. 1945. gadā tēlnieku uzņēma Mākslas savienībā, no kuras vēlāk izslēdza, jo ornamentikā bija izmantojis auseklīti un viņa darbos trūcis sociālistiskā reālisma. Bijis CK apcietinājumā.  Zibens strādājis par skolotāju Lietišķās mākslas skolā, izaudzinājis jaunu varakalēju paaudzi, paralēli strādājis arī par metālkalēju kombinātā „Māksla”.
1933. gadā apprecējies ar Mirdzu Tivumu, ģimenē divi dēli - Vilnis un Miervaldis. Abi pārmantojuši tēva amatu – izmācījušies par metālkalējiem, arī mazdēls Ģirts. 1967. gada 26.  jūnijā miris. Apbedīts Rīgas pirmajos Meža kapos.
Lielākais mūža veikums - izkalis zvaigzni Brīvības piemineklim, kura simbolizē viņa dzimto zemi - Latgali. Paveicis daudz. Ievērojami viņa darbi ir arī: 1943. gadā atjaunoja pēc L. Tomašicka meta K. Jansona veidoto Latgales atbrīvošanas pieminekli Rēzeknē (Bronza 1939. g.), 1938. gadā  veidoja skulptūru Cēsu pulka skolnieku rotai  (J. Rozenberga mets, tēlnieki R. Āboliņš un J. Zibens). Padomju laikā iznīcināts, 1992. gadā atjaunots un daļēji pārveidots, tēlniece M. Baltiņa, kaparā izkala 1933 – 1934.  gadā paša veidoto strūklaku – sievietes tēlu. Atradās Cēsu parkā. Strūklakas atrašanās vieta kopš 1995. gada nav zināma, kala triju figūru kompozīciju “Vienība” (tēlnieks R. Āboliņš). Atradās Cēsu pilsētas parkā. Atrašanās vieta kopš 1995. gada nav zināma, 1945. g. veidoja un kaparā izkala “Sarkanarmieša galvu” (rakstnieka I. Lēmaņa portrets). 1946. g. kala pieminekli kritušajiem padomju armijas karavīriem Cēsīs (tēlnieks K. Jansons). Dzelzsbetons, kapara ciļņi. Piemineklis demontēts. Ciļņi (2x2 m) glabājas Cēsu pilsētas muzejā, bet nav iekļauti krājumā, un daudzus citus darbus. Tehnikā, kādā strādāja J. Zibens, Latvijā viņam līdzvērtīgu kapara kalēju nebija.
Rugāju novada vidusskola var lepoties, ka zināšanu pamatus Zibens apguvis Rugājos, rugājiešiem jāzina, ka Zibens visu dzīvi sirdī saglabājis skaistās, plašās Rugāju bērnības zemes valdzinājumu.

                                                                    /Informāciju sagatavoja Rugāju novada muzeja vadītāja Velga Vīcupa/

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no Rugāju novada muzeja krājumiem: Jānis Zibens 1935.gada vasarā Stokholmā; liecība; J.Zibens jaunībā, kaļot zvaigzni Brīvības piemineklim; Stokholmā, J.Zibens darbi; J. Zibens dēls metālmākslinieks Miervaldis Zibens un Krieviņu radiniece Anita Kļaviņš pie J. Zibens veidotā Mātes tēla Rugāju novada Garosilo kapsētā 2013. gadā