Ūdris Jānis

Gleznotājs.
Dzimis 1906.gada 30.aprīlī Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā. Mācījies Stāmerienas pamatskolā un Cesvaines vidusskolā. 1923. gadā Rīgas Mākslas biedrība izsludina konkursu, kā balvu solot bezmaksas mācību iespējas zīmēšanas skolā.  Jānis Ūdris iegūst otro vietu, bet no mācībām zīmēšanas skolā viņš atsakās un 1924 gadā iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidz  1932.gadā. Mākslinieka skolotāji ir Jānis Tilbergs, Konrāds Ubāns, Kārlis Miesnieks un Voldemārs Tone.  LMA Jānis Ūdris beidz ar dilomdarba gleznu "Smagā darbā". Pēc studijām  darbojas Neatkarīgo mākslinieku biedrībā. Piedalās  Kārļa Ulmaņa vasaras dzīvokļa Baltās zāles sienas gleznas konkursā. Par  gleznu "Darba steigā" saņem žūrijas augstāko vērtējumu un nopelna 1500 latu prēmiju.

1948.gadā uz nepamatotas informācijas pamata Jānis Ūdris tika apcietināts. Apsūdzību izvirzīja par to, ka J.Ūdris esot iesaistījies pašaizsardzības vienībā un piedalījies ebreju konvojēšanā. Kara tribunāls 1948.gada 15.aprīlī viņam par dzimtenes nodevību piesprieda brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, tiesību atņemšanu uz 5 gadiem ar mantas konfiskāciju. Jānis Ūdris tika izsūtīts uz Sibīriju Krasnojarskas apgabalu, vēlāk izsūtīja arī sievu Paulīnu un dēlu Jāni. Viņus aizsūtīja uz Omskas apgabalu un ģimene satikās tikai atgriezusies Latvijā. 1956.gada janvārī J.Ūdri no ieslodzījuma atbrīvoja, atzīstot, ka nav piedalījies ebreju konvojēšanā un nošaušanā. Reabilitēts 1990.gadā.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma Jānis Ūdris ar ģimeni dzīvoja Balvos, Liepu ielā 8. Strādājis   Balvu rajona Viļakas ģimnāzijā par zimēšanas skolotāju (1934.-1944.), Litenes vidusskolā  (1944.-1948.). Padomju laikā strādājis gadījuma darbus, gleznojis.

Pazīstamākie viņa darbi - "Jānis",  "Entuziasts", "Pie abras", "Meitene ar ābolu", "Tēvs" u.c. Portreti ir Jāņa Ūdra stiprā puse. Tos viņš gleznojis pat vienā seansā.  Spilgts ir Balvu iedzīvotāja, pašdarbības aktiera Hugo Sērmūkša portrets ar nosaukumu "Motorists Hugo Sērmūkšs". Mākslinieks skatoties spogulī gleznojis arī sevi. Viņa gleznas glabājas pārsvarā privātās kolekcijās.

Personālizstādes: Balvos (1968), Gulbenē (1969). 1995.gadā pirmo reizi tika atklāta J.Ūdra gleznu izstāde Balvu muzejā, bet no 2003.gada Balvu Novada muzejā skatāma patstāvīgā ekspozīcija “Jāņa Ūdra piemiņas istaba”. Šī ekspozīcija ir arī jaunajās muzeja telpās.

Gleznotājs miris 1973.gada 16.jūlijā, apbedīts Balvu pilsētas Začu kapos.