A, Ā

Ābeltiņš Andrejs (1891.1.IV.-1958.12.IX.) – dekāns, katoļu garīdzn. Dzim. Bauskas raj. Skaistkalnē. Beidzis Pēterpils garīgo semin. Ordinēts 1916. Prāvests Balvos (1929-45). Balvu ģimnāz. tic. māc. un latīņu val. skolotājs. Balvu lauks. b-bas priekšn. Dekāns Viļakā (1946-56).Apbed. Rīgā Sv. Miķeļa kapsētā.

Abrenīte – Viļakas etnogr. ans. dibināts 1986 Viļakā. Dalībn. sk. 19. Vad.: Lucija Bondare (1986-96), Albīna Veina (kopš 1996). Izdota audiokasete Kolnā kōpu es dzīdōt. Pašas gatavo novada tautas tērpus.

Agroserviss. SIA, reģistrēts 1993. Darbības veidi: lauks. pakalpoj., lauks. ķīm. produktu sagāde, uzglab. un realizāc., meža izstrāde, pārstrāde, degvielas un pārt. prod. mazumtirdzniec., guļbūves māju būve. Zāģmat. ražoš. un māju būve gan viet. tirgum, gan eksportam. Ražoš. pamatbāze – privatiz. V/U Agroķīmija ražoš. obj.. Darbojas trīs ražoš. zonas: Kubulu pag. Začos – kokapstr., Kubulos, Kalna 9/11 – degvielas, minerālmēslu un ķimikāliju mazumtirdzniec., Balvos, Vidzemes 78 – pārtikas veik. – kafejnīca, administrāc. ēka. Direkt. Ēvalds Dičevs.

Aizelkšņu senkapi (Kara kapi) atrodas Baltinavas pag. pie Dansku (Puncuļovas) kapsētas. Vēlais dzelzs laikm., vidusl. 13 uzkalniņu senkapi, ir postīti, vienu uzk. izpētījis arheologs H.Riekstiņš (1931), ko datējis ar 13.gs. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Aizezeres senkapi atrodas Vīksnas pag. Aizezerē. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Aizgalīnes senkapi (Zviedru kapi) atrodas Medņevas pag. pie Aizgalīnes kaps. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Aizstirnes senkapi (Vecie kapi) atrodas Rugāju pag. starp Aizstirnieni un Mazezeriņu. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Aizupīte Velta (1934.1.X.) – žurnāliste. Dzim Rēzeknē. Beigusi Bērzpils vidussk., LVU (1960). LPSR N.b.k.d. (1975). Redakt. Balvu raj. laikr. Vaduguns (1960). Ljas Radio un TV komit. darbin. (1964), pr-tāja vietn. (1981).Progr. Mikrofons dib. Dzīvo Ikšķilē.

Akmeņrūču ciema krucifikss uzstādīts 1993 Tilžas pag. Akmeņrūčos pēc Leitānu ģim. inic. kā veltīj. Ljas 75. gadad.un karā kritušajiem, kas apglab. bez krusta. Kr. ir jumtiņš.

Aleksandrova Devgasija (1924.28.II.) – skolot., agron. Dzim. Ludzas raj. Zvirgzdenes pag. Eipļos. Beigusi LLA (1964). Izgl. d. teic. (1990). Triju Zvaigžņu ordeņa I pak. Goda zīme (1997). Skolot. Ludzas divgad. lauks. skolā (1946). Skolot. Balvu raj. Viduču deviņgad. skolā un Jauno naturālistu pulc. vadīt. (1959). Jauno naturālistu stac. direktore (1978-86). Vadīja atjaunoto Viduču 1018. mazpulku (1992-98). Turpina labiekārtoš. darbus Balvu raj. Balkanu novadp. muzejā un dabas parkā.

Aleksandrovs Jānis (1919.4.XI.-98.25.VI.) – agron. Dzim. Abrenes apr. Šķilbēnu pag. Balkanos. Ljas Agronomu b-bas balvas Zelta Vārpa laureāts. 25 gadus strād. par agron.. paraugsaimn. Baltinava. Atjaunoja Baltinavas muižas parku (1990). Strādāja Viļakas pils. apzaļumoš. un labiekārtoš. darbos. Atguvis tēva mājas, tur izveid. Balkanu (Šķilbēnu pag.) muzeju un dabas parku (1996). Mazpulku kust. aktīvists Šķilbēnu pag., pētījis Latgales nov. mazpulku vēst. Apbed. Viļakas Sv. Mateuša kapsētā.

Aleksāns Oļģerts (1935) – katoļu garīdzn., kapucīns. Dzim. Viļakas pag. Klānos. Viļakas dr-dzes prāvests, dekāns (1996-99), pēc tam Sv. Alberta dr-dzes prāvests Rīgā. Ljas kapucīnu ord. pr-ks (priors).

Alotāju kalns - pilskalns Baltinavas pag. Puncuļovā, Kārsavas – Baltinavas ceļa labajā pusē, apm. 0,5 km no ceļa. Ļoti sena dzīves vieta, nav datēta. Kukuļveidīgs kalns upītes kr., 9 m augsts, pl. izm. – 20x50 m. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Ancāns Roberts (1919.11.XI.-82.1.I.) - kapteinis. Ljas arm. iestājies 1939 kā kara jurists. Austrumu frontē pied. kā seržants, 1941./42. pie Veļikajas upes ievainots. Pēc hospit. mācījies virsnieku kursos, cīnījies pie Ļeņingr., Volhovas, Ostrovas un Kurzemē, kur ielenkumā 1944.21.XII.-1945.05.I. komandēja 19. divīz. kaujas skolu. Apbalv. ar vācu arm. augstāko apbalvoj.- Bruņinieka pakāpes Dzelzs Krustu. Emigrējis uz ASV. Kapteinis ASV arm. Apbedīts Ņujorkas štata Katskiļu Brāļu kapos.

Andžāne Veneranda (1940.7.VII.) – skolot., dzejniece, publiciste. Dzim. Tilžas pag. Skolot. Tilžas internātsk. un māc. pārz. Tilžas vidussk. Direktore Baltinavas internātpalīgsk. (1969). Ar 1997  vadībā skola pārdēvēta par Baltinavas Kristīgo speciālo internātsk. Baltinavas Pieaugušo kult. un apmācības centra Supāni dibināt. un vadīt. (kopš 1999). Public. dažādos Ljas period. izd. Izdevusi grām. Sadegšana (1996), Es braukšu tev līdz (2000).

Annuškāne (dz. Anča) Eugēnija (1933.25.III.) – bibliotekāre. Dzim. Viļakas (tag. Kupravas) pag. Gailovas c.. Beig. Kupravas pamatsk. (1947), Viļakas vidussk. (1953) un Rīgas KDT (1955). Pirmā darba vieta – vadīt. Neretas raj. bibliot. 1958 atgriezās Balvos un sāka strādāt rajona bibliotēkā par vadītāju.1978 org. un vadīja bibliot. sistēmas centralizāc., bija tās direktore. 1984 nozīmēta par rajona kultūras nod. vadītāju, strād. līdz aizieš. pensijā (1988). Dzīvo Balvos.

Annuškāns Juris (1962) – pašvald. darbin., jurists. Beidz. Balvu 1.vidussk. (1980),RPI Radiotehn. un sakaru fak. (1985), LU Jurid. fak. (1992). LTF Balvu raj. nod. priekšsēd. vietn. (1991). Inženieris Balvu raj. sakaru mezglā (1985-90). Juriskons. Balvu raj. pad. (1990-91). Balvu pils. Domes priekšsēd. (1991-2001). Plānotājs Balvu raj. padomē (kopš 2002).

Apšeniece – Akula Leontīna (1939) – medmāsa, dzejniece. Dzim. Bērzpils pag. Javeniekos. Beig. Bērzpils vidussk. (1957). Dzīvo Rēzeknē (kopš 1963), strādā poliklīnikas b-kā. Raksta dzeju (kopš 1988), publ. preses izd. Izdoti dzej. krāj. Bērnības pļava (1992), Sargeņģelis (1997), Soļo gliemezis pa lapu (1998), Sestdienas vakars (1999).

Apšinīks Pīters (pseid. Apse) – (1887.29VI.- 1942.10.II.) – prāvests, rakstn., dzejn., redakt. Dekāns Viļakā (1920-25), nodib. savu 4-gad. baznīcas skolu, kuru pats vadījis. ∆ novērsis Pirmā pas. kara laikā baznīcai nodarītos postīj. Prāvests Baltinavā (1937-41). Latg. katoļu dr-dzēs ieviesis vienveid. garīgo dziesmu dziedāš. tradīc., sacerējis garīgo dz. tekstus, izdevis garīgo dz. grām. Sacerējis, izd. un iestud. lugas par latg. dzīves ainām. Katoļu garīgā žurn. Kristus Karūgs un latgal. lit. žurn. Strauteņš red. un izdev., 20 grām. aut. Represēts un Severlagas konc. nom. nomocīts (1942). Reabilit. pēc nāves (1991). Uzstād. piemiņas plāksne Baltinavas bazn. (1995). Kapa vieta nav zin.

Arhipovs Semjons (1897-?) – kaprālis. Dzim. Bērzpils pag. Dien. 108. Saratovas kājnieku pulkā kā vada komand. Ljas arm. brīvprāt. iest. 1919.30.V. 1920. 23.I. izlūkgājienā ar savu nod. uzbrucis vairākkārt spēc. ienaidn. un triecienā padzinis no Jakimenkas sādžas. Pēc atvaļināš. dzīvojis Bērzpils pag. Gailīšos.  ar ģimeni 1941.14.VI. deportēti uz Krieviju – Sverdlovskas apg. Jodellagu, vēlāk uz Vorkutlagu. 1942 Vorkutā notiesāts uz 10 gadiem. Par turpmāko likteni ziņu nav. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Armulika Rita (1940.12.VI.) – māksliniece, gleznotāja. Māc. Balvu 1. v-sk. (1956-60), Liepājas Ped. akad. (1960-64). Jāņa Rozentāla v. n. tēlot. mākslas stud. biedre (kopš 1976). Gleznot māc. Aijas Zariņas, Alijas un Ģirta Muižnieku darbn. Izst. pied kopš 1985. Personālizst. bijušas Saldū, Balvos, Igaunijā. Darbi aizceļojuši uz Somiju, Vāciju, ASV. Dzīvo Saldū (kopš 1968). Strādā J.Rozentāla Saldus vēst. un mākslas muzejā par mākslinieci.

Atpile Ineta (1977.12.XI.) – filoloģe. Dzim Bērzpils pag. Golvaros. Beigusi Bērzpils vidussk. (1996), Rēzeknes augstsk.(2000). Rēzeknes augstsk. Baltu filol. pētniec. centra vad.(kopš 2000), Latg. kultūrvēst. muzeja Latg. lit. nod. vad. Raksta dzeju, dzied, zīmē. Iznācis pirmais dzejoļu krāj. Neatburtā uguns (2000), dzejoļi publ. arī Rēz. augstsk. jauno dzejnieku kopkrāj. Emociju šķēres (1998).

Atzele– etnogr. ans. Balvu raj.Viļakā dibināts 1989. Vad. Janīna Dukaļska.


Augustovas (Kapūnes) katoļu baznīca atrodas Lazdukalna pag. Kapūnē. Celta 1828 koka celtne ar dēļu apšuv. Gar. 12 m, plat. 8 m. Divi altāri. Viet. noz. arhitekt. piem.

Ausekle Dagmāra (1944.29.VII.) – filoloģe. Dr. paed. (1992). Asociētā profesore LU pedagoģijas un psiholoģijas fak. (1999). Zin. pētīj. - lit. zinātne un latv. valodas un lit. mācību metodes. 1995 dibināja Šķilbēnu tautas augstskolu.

Auziņš Pēteris (1991-1956) – pilsētas vecākais Balvos (1933-34). Bijis namīpašnieks, būvuzņēmējs, būvdarbu vadīt. (1945).

Āze Anna (1958) – mežkop. Dzim. Kubulu pag. Celminiekos. Beigusi Rankas 13. LPTV – mežkopja spec. Darba mūžs velt. Žīguru mežrūpsaimn.- Katlešu kokaudzēt. – sēklu plantāc. vad. (1978), mežsardze (1996), kokaudzēt. vad. (kopš 2000). Āzes Annas meža ekspozīcijas dibināt. (1990) un īpašniece. Sast. un izdevusi māc. līdz. Meža uzdevumi (1995) un grām. Medību tradīcijas Latvijā (1999). Vispas. latviešu 3x3 nometnēs Viļakā, Mazsalacā, Gaujienā vadīja ekoloģ. audz. nodarbības. Darbojas NVO Riekšava. Spīdolas stipendiāte (1990).

Āzes Annas meža ekspozīcija – meža muzejs Žīguros, Parka ielā 14. Dibināts 1990, dibinātāja un īpašniece – Žīguru mežrūpsaimn. kokaudz. vadītāja A.Āze. Ekspozīc. telpas veidotas ar domu parādīt, ka katrs dzīvn. aiz sevis atstāj tikai savas sugas brāļiem raksturīgas pēdas – guļvietu, ligzdu, barošanās vietu, nomestos ragus, riesta vietu, olas utt. Meža vēstures telpās skat. materiāli par Viļakas mežsaimn. skolu, mežkopjiem, mežstrādn., mežu dienām, kokaudzēt., sēklu plantāc. u.c.  ļoti iecien. skolēnu, studentu un interesentu vidū.