Mičule Leonīda

Raksta ID: 878

Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016

Audēja, maizes cepēja

Dzimusi 1948.gada 10.februārī Bērzpils pagasta Solas ciemā. Mācījusies Bērzpils vidusskolā, pēc tam P.Dauges 1.Rīgas medicīnas skolā par farmaceiti. Pēc skolas strādājusi Bērzpils un Rugāju aptiekās, bet tad saslimusi mamma, kura bijusi jākopj, un aptiekā Leonīda vairs netika atgriezusies. No 1978.gada pavasara sākusi strādāt padomju saimniecībā „Bērzpils” par dispečeri, kur strādājusi līdz tās likvidācijai 1994.gadā. Tālāk sekojis darbs savā zemnieku saimniecībā.
Pirmās aušanas iemaņas Leonīda apguvusi no vecas kaimiņu tantiņas Domicellas Seiles, jo aust

sākusi jau pēc mammas nāves, dzīvodama mājās ar mazu bērnu. Pirmās tapušas grīdsegas, vēlāk audusi galdautus, segas, sedziņas. Izaudusi ap 30 segām un apdāvinājusi visus savējos.
Leonīdai Mičulei mājās ir unikālas, ar cirvi cirstas stelles (19.gs.beigās). Stelles ir vectēva Antona Gaspažiņa (dzim.1864.gadā) taisītas un mantotas no paaudzes uz paaudzi. Kādu laiku mājās bijušas arī otras jaunākas stelles, bet tās atdāvinājuši, jo vectēva šķitušas labākas. Aušana tagad parasti notiek ziemā, jo vasarās tam nav laika.
Mičuļu mājās ēd tikai pašceptu maizi, jo Leonīda cep gan baltmaizi, gan saldskābmaizi, gan rudzu

maizi. Cept maizi viņa sākusi ap 1965.gadu, bet mīcīt maizi palīdzējusi vēl mācīdamās skolā. Vēlāk pati samācījusies arī iejaukt mīklu.
Leonīdas saldskābmaizes recepte – rupjmaizes ķieģelītim nogriež garoziņu un maizi sagriež gabaliņos. To liek bļodā un aplej ar siltu ūdeni. Klāt pielej nepilnu litru rūgušpiena, pieber šķīvīti rudzu miltu un pieliek no iepriekšējās cepšanas reizes pie abras maliņām sakasītās sakaltušās mīklas drumstalas. To visu atstāj uz stundām divpadsmit ierūgt. Parasti jau otrā rītā, kad mīkla ir ieskābusi un maizīte izšķīdusi, to sakuļ. Mīca ar kviešu miltiem, pieliekot arī raugu, kaut gan mīkla izaugusi arī bez rauga. Pielej saujiņu eļļas, pieber cukuru (sāli parasti neber) un samīca. Cep uz pannām.
Leonīda Mičule atklāj, ka viņa arī rudzu maizi jaucot savādāk – rudzu miltos ielej verdošu ūdeni, samaisa un noliek dzist. Kad mīkla ir tikai silta, pielej klāt vēl ūdeni un pieber „dzīvos” miltus no maisa. Tālāk jau kā parasti – atstāj rūgt, samīca un cep. Rudzu milti Leonīdai ir savi.
2010.gada septembrī Mičuļu mājās notika maizes cepšanas meistardarbnīca, kur izgāja visu maizes cepšanas procesu – no mīklas iejaukšanas līdz maizes izņemšanai no krāsns.
No 1982.gada Leonīda Mičule dzīvo vīra vecāku mājās Beļauskos.

Foto I.Bobrova: L.Mičule (2011); viņas stelles un darbi