))
Dzimusi 1979.gada 6.martā. Mācījusies no 1986.gada līdz 1997.gadam Rekavas vidusskolā, pēc tam trīs gadus - Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā, bet no 2000.gada - LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātē, kuru absolvē 2007.gadā.Ligita strādājusi gan par Šķilbēnu pagasta kultūras darba organizatori, gan Upītes Tautas nama kultūras metodiķi. 2008.- 2009.gadā kā mājturības skolotāja strādājusi Mežciema pamatskolā, bet kopš 2011.gada jūlija ir Upītes bibliotēkas un Upītes kultūrvēstures muzeja vadītāja.
Pirmās aušanas iemaņas Ligita apguvusi mācoties Rekavas vidusskolā un darbojoties aušanas pulciņā, ko vadījusi Domicella Bukša. No steļļu iekārtas daudz gan neatceroties, bet aušana iepatikusies. Vēlāk mācoties LU pie pasniedzējas Daces Pudānes, izvēlējusies rakstīt arī diplomdarbu par celainēm - "Dzimtā Ziemeļlatgales novada aušanas tradīciju izpēte un jostu aušanas tehnikas apguve 8.klasē mājturībā, mājsaimniecībā un tehnoloģijās". Trešā aušanas skolotāja bijusi Iveta Gabrāne, kad Ligita sākusi strādāt Upītē. Tikpat likumsakarīgs bijis process, kā pie viņas nonākušas stelles. Pirmās stelles , ko mājas bēniņos 2006.gada vasarā uzgājusi, bijušas mammas stelles. Kamēr šīs stelles saveduši kārtībā, pagājis kāds laiks. Pēc tam kaimiņu meitene, zinot, ka Ligita interesējas par aušanu, piedāvājusi arī
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
))
savas mammas stelles. Tagad Upītes Tautas namā jau ir piecas stelles, uz kurām visiem interesentiem ir iespēja mācīties aust, ko labprāt ierāda Ligita. Vienlaikus var strādāt trīs audējas, tad atkal mainās un strādā citas. Sākumā vairāk auda lupatu deķus, bet patreiz vairāk strādā ar linu, auž dvieļus. Ligita saka, ka ieceru daudz, bet vienīgi trūkstot laika tās realizēt. Pašreiz Ligita pati auž celaini meitai. Ir iecere katram bērnam noaust savu desmit metrus garu celaini.Ligita ir cieši saistīta ar tradicionālo kultūru. Viņa bijusi dažādu meistardarbnīcu vadītāja tradicionālās kultūras pasākumos Upītes pamatskolā (2003. -2009.), projektā "Nemateriālā kultūras mantojuma izglītības veicināšana Ziemeļlatgalē" (2008.), "Folkloras Radošās darbnīcas Skujenē" (2009.). Tāpat bijusi vairāku lielu projektu vadītāja tādu kā "Kūkovas novada tradicionālās kultūras gada skola Upītē" un "Tradicionālās kultūras pārmantošana Upītē: Upītes puses tautasdanču, vakarēšanas dziesmu, aušanas, masku gatavošanas un Ziemassvētku čigānos iešanas darbnīcas". 2011.gada martā Upītē Ligita Spridzāne vadījusi Tradicionālo prasmju skolu, kur interesenti varēja apgūt aušanas prasmi.
Kopš 2001.gada Ligita ir Upītes jauniešu folkloras kopas "Upīte" dalībniece, ar 2007.gadu viņa dzied arī Upītes etnogrāfiskajā ansamblī.
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Foto no laikraksta "Vaduguns" arhīva: L.Spridzāne Tradicionālo prasmju skolas laikā (2011); Balvu reģiona audēju tikšanās reizē Balvu centrālajā bibliotēkā 2011.gada 23.novembrī (I.Bobrovas foto); meistardabnīcu noslēguma pasākumā Briežuciemā 2009.gada 17.oktobrī (R.Cibules foto)