Medņevas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja, tautas teicēja, garīgo dziesmu dziedātāja

Dzimusi 1937. gada  8. janvārī Balvu rajona Medņevas pagasta Semenovas ciemā Felicijas un Jāzepa Lapšānu ģimenē. Mācījusies Viduču septiņgadīgajā skolā un Viļakas vidusskolā, kurā smago dzīves apstākļu dēļ mācības nācies pārtraukt. Darba gaitas sākusi 1955.gadā un kā kultūras darbiniece (kultorgs) strādājusi kolhozā "Jaunais spēks", bet pēc tā reorganizācijas - kolhozā "Šķilbēni". Jau toreiz spilgti izpaudusies Natālijas dziedātprasme. Nav bijis tādu sarīkojuma, kuros neskanētu Natālijas dziedātās tautasdziesmas kā latviešu, tā krievu valodā.

1959. gadā Natālija apprecējusies, izaudzināti trīs bērni. 1964. gadā Natālija atgriezusies darbā kolhozā. Viņa bijusi strādniece lauku brigādē, vēlāk līdz 1992. gadam strādājusi fermā par teļkopēju. Dzīvo Medņevas pagasta Aizgalīnes ciemā.

Kopš 1989. gada un arī šobrīd Natālija ir Medņevas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. Tradicionālās dziedāšanas prasmi viņa apguvusi no savas mātes.1987. gadā Medņevā tika nodibināts etnogrāfiskais ansamblis. Ansambļa veidošanās sākumā Natālija devās pie gados vecākajām pagasta dziedātājām, mācījusies no viņām dziesmas, bet pēc tam tās mācījusi citām ciema sievām. Laika gaitā Natālija ir savākusi vairāk kā 50 Medņevas pagasta dziesmu, ko nedzied citos, ar dziedāšanas tradīcijām pārbagātos, Balvu rajona pagastos. Viņa ir spējusi paturēt prātā katru apzināto teicēju un viņas teiktās dziesmas. Daudz dziesmu ir savākts un apgūts no Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājām.

Natālija Smuška ir izcila tautas teicēja un viena no retajām Latvijā, kas reizē ir arī etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. Speciālisti ir augstu novērtējuši to, ka Natālija spējusi būt ansambļa organizatoriskais līderis, tanī pašā laikā, esot izcilas balss īpašniece, nedominēt pāri citām dziedātājām kopīgās dziedāšanas reizēs. Natālijas balss tad harmoniski iekļaujas kopējā ansambļa skanējumā, tādejādi nepārkāpjot Latgales daudzbalsīgās dziedāšanas tradīcijas. Jau vairākus gadus Natālija savas zināšanas un prasmes nesavtīgi dāvājusi citiem, piedaloties vairākos VKKF un pašvaldību ieguldīto līdzekļu projektos, kuru galvenais mērķis ir iepazīt, izpētīt, apgūt un saglabāt lokālo tradīciju. Īpaši nozīmīgs ir Natālijas kā tautas teicējas, izcilas dziedātājas un sirdsgudra cilvēka ieguldījums saskarsmē ar jauno paaudzi tādos projektos, kā "Balkani '99" (1999), "Tradicionālās kultūras saglabāšana un pārmantošana Ziemeļlatgalē" (2001), "Mēslu talka Ziemeļlatgalē" (2002), "Maija dziedājumi Ziemeļlatgalē" (2003 un 2004), "Tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīca" (2005) un "Bērnu folkloras nometne" (2006). Natālija Smuška
ir viena no Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Dziedāšana ar pusbalsu" nesējām

Natālija pieder tai paaudzei, kura mantojusi no saviem vecākiem un vecvecākiem daudzas unikālas prasmes – aušanu, adīšanu, izšūšanu, vērpšanu, godu galdu klāšanu, zemnieku sētai piederīgos lauku darbus un protams – dziedāšanu. Natālijai patīk rakstīt dzejoļus. Tas ir bijis hobijs no skolas laikiem. Savām dziedātājām jubilejās viņa veltījusi arī dziesmas ar savu melodiju (mūziku).

Natālija Smuška dzied no mazām dienām. Interesanti, ka viņai jau bērnībā patika dziedāt psalmus, kad gāja dziedāt kopā ar mammu Feliciju Lapšāni. Tolaik viņa dziedāja kopā ar Anastasiju Duļbinsku, Margaritu un Emīliju Gertmanēm, Konstanciju Loginu. Īpaši Natālijai atmiņā palikuši Konstancijas Loginas lasījumi. Tagad psalmus Medņevā dzied vienu dienu līdz bērēm un otrajā dienā pēc bērēm un četrdesmitajā dienā pēc bērēm. Vadīt psalmu dziedāšanu Natālija sāka apmēram no 30 gadiem un šobrīd ir viena no galvenajām psalmu vadītājām Medņevas pusē. "Baltica 2012" laikā Medņevas etnogrāfiskais ansamblis Sv.Marijas Magdalēnas baznīcā dziedāja psalmu trešo daļu. 2013.gadā Aigars Lielbārdis ierakstīja visu psalmu dziedāšanu, kas bija noorganizēts bijušās etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas Antonijas Pabērzas piemiņai.

Natālijas Smuškas un citu etnogrāfiskā ansambļa dziedātāju dzīvesgājums ir aprakstīts 2008.gadā LU folkloras un mākslas institūta izdotajā grāmatā "Medņevas dziedātājas". Grāmatai klāt ir divi diski ar ansambļa iedziedātajām dziesmām.
Kopš 2006.gada Natālija Smuška ir VKKF mūža stipendiāte.

 Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

R. Cibules foto un no N.Smuškas personīgā arhīva: Natālija jaunībā un saņemot Lielo folkloras gada balvu (2003); ar mazdēlu Rolandu un Rutu Cibuli Medņevas etnogrāfiskā ansambļa 25 gadu jubilejas reizē (2012); Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sastāvā (pirmajā rindā vidū); astoņdesmitajā dzimšanas dienā (2017)

Video no R.Cibules personīgā arhīva: Tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīca Rekovā 2005.gadā- Natālija Smuška kopā ar Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sievām un meistardarbnīcas dalībniekiem (no kreisās puses tautastērpos: Valentīna Babāne, Silvija Babāne, aiz N.Smuškas - Helēna Zelča, Bārbala Dukaļska, Marijanna Kokoreviča, Ingrīda Žagare)