| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 815
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedātāja, audēja
Dzimusi 1933.gada 28.jūlijā Domenika un Teklas astoņu bērnu ģimenē Gūrovas ciemā. Pirmo un otro klasi mācījusies Sprogu četrklasīgajā pamatskolā, pēc tam vēl divus klases Viduču septiņgadīgajā skolā. Nekādas lielas skolas nav beigusi, bet dzīves skola gan izieta liela. Kolhoza laikos viņa strādājusi par slaucēju, bet sovhoza laikos - strādājusi teļu fermā pie mazajiem teļiem, no kurienes 1988.gadā aizgājusi pensijā.
Antonija saka: "Sākot ar pirmo dienu dziedu ansamblī. Esmu priecīga, ka esmu daudz kur bijusi. Bagāta nekad neesmu bijusi, bet dziesmu pūrs man ir lielu lielais. Mani neaizdziedās nevienās kāzās. Apdziedāšanas dziesmas man stāv prātā pat vēl no bērnu dienām, kad gāja uz kāzām "stuomačūs". Antonija ansamblī tiek mīļi dēvēta par „Ontaninu” vai „Ontūni”. Viņa ir runīga sieva, kurai vārds kabatā nav jāmeklē. Apdziedāšanas dziesmas birst kā pupas, dziesmu pūrs ir neizsmeļams. Pateicoties Antonijai ansamblis šodien dzied vairākas gan draiskas, gan nopietnas dziesmas: „Cik biedīga tij naksniņa”, „Pilna upe boltu zīdu”, „Ai cīmiņi, ai kaimiņi”, „Voi, Dīviņ,(i) Dīvam žāļ”.
Jaunībā Antonija bijusi iecienīta saimniece ar godu galdu klāšanu. Cepusi arī tortes. Pēc darba fermā, Antonija sēdusies pie stellēm un caurām naktīm audusi. Aust viņa iemācījusies no
mammas, arī vērpt un sprēst linus, vilnu, pakulas. Sākuma atļāvusi aust ko vienkāršāku, vēlāk jau sarežģītākus darbus. Audusi dvieļus un kreklu audumus uz divām nītīm, galdautus un dvieļus uz četrām nītīm, vēlāk arī uz sešām nītīm. Audusi zvaigžņu segas uz divām nītīm, bet ar skaliņu bija jāveido raksts. To aušana gājusi lēni – ja dienā noaudusi 80 cm, tas jau bijis rekords. Pēdējos darbus Antonija audusi 90. gados.
Antonija Pabērza audusi arī pēc pasūtījuma – cilvēki atveduši materiālu un izteikuši savas vēlmes, ko audēja īstenojusi dzīvē. Viņas austie dvieļi bijuši izstādē Ates muzejā, kur strādā Antonijas meita Rita Āboltiņa. Vēl 2008.gada septembrī audēja piedalījusies aušanas meistarbnīcā Baltinavā.
Mirusi 2012.gada 14.novembrī, apglabāta Viduču kapos.
Video no Rutas Cibules personīgā arhīva: Tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīcu noslēgums Vēršukalna muzejā 2005.gada jūlijā - teicēja Antonija Pabērza ar Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sievām
))
Dzimusi 1933.gada 28.jūlijā Domenika un Teklas astoņu bērnu ģimenē Gūrovas ciemā. Pirmo un otro klasi mācījusies Sprogu četrklasīgajā pamatskolā, pēc tam vēl divus klases Viduču septiņgadīgajā skolā. Nekādas lielas skolas nav beigusi, bet dzīves skola gan izieta liela. Kolhoza laikos viņa strādājusi par slaucēju, bet sovhoza laikos - strādājusi teļu fermā pie mazajiem teļiem, no kurienes 1988.gadā aizgājusi pensijā.))
Antonija saka: "Sākot ar pirmo dienu dziedu ansamblī. Esmu priecīga, ka esmu daudz kur bijusi. Bagāta nekad neesmu bijusi, bet dziesmu pūrs man ir lielu lielais. Mani neaizdziedās nevienās kāzās. Apdziedāšanas dziesmas man stāv prātā pat vēl no bērnu dienām, kad gāja uz kāzām "stuomačūs". Antonija ansamblī tiek mīļi dēvēta par „Ontaninu” vai „Ontūni”. Viņa ir runīga sieva, kurai vārds kabatā nav jāmeklē. Apdziedāšanas dziesmas birst kā pupas, dziesmu pūrs ir neizsmeļams. Pateicoties Antonijai ansamblis šodien dzied vairākas gan draiskas, gan nopietnas dziesmas: „Cik biedīga tij naksniņa”, „Pilna upe boltu zīdu”, „Ai cīmiņi, ai kaimiņi”, „Voi, Dīviņ,(i) Dīvam žāļ”.
Jaunībā Antonija bijusi iecienīta saimniece ar godu galdu klāšanu. Cepusi arī tortes. Pēc darba fermā, Antonija sēdusies pie stellēm un caurām naktīm audusi. Aust viņa iemācījusies no
))
mammas, arī vērpt un sprēst linus, vilnu, pakulas. Sākuma atļāvusi aust ko vienkāršāku, vēlāk jau sarežģītākus darbus. Audusi dvieļus un kreklu audumus uz divām nītīm, galdautus un dvieļus uz četrām nītīm, vēlāk arī uz sešām nītīm. Audusi zvaigžņu segas uz divām nītīm, bet ar skaliņu bija jāveido raksts. To aušana gājusi lēni – ja dienā noaudusi 80 cm, tas jau bijis rekords. Pēdējos darbus Antonija audusi 90. gados.Antonija Pabērza audusi arī pēc pasūtījuma – cilvēki atveduši materiālu un izteikuši savas vēlmes, ko audēja īstenojusi dzīvē. Viņas austie dvieļi bijuši izstādē Ates muzejā, kur strādā Antonijas meita Rita Āboltiņa. Vēl 2008.gada septembrī audēja piedalījusies aušanas meistarbnīcā Baltinavā.
Mirusi 2012.gada 14.novembrī, apglabāta Viduču kapos.
/informācija sagatavota pēc I.Sokirkas darba "Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieku dzīvesstāstu dokumentēšana"/
Foto no personīgā arhīva:
tautastērpā (no labās puses) (1997); aušanas meistardarbnīcā Baltinavā (2008). A.Pabērzas austie darbi (2011) - I.Bobrovas foto; A.Pabērza Medņevas etnogrāfiskā ansambļa 25 gadu jubilejas reizē (2012)- R.Cibules foto
))
))
))
))
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Video no Rutas Cibules personīgā arhīva: Tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīcu noslēgums Vēršukalna muzejā 2005.gada jūlijā - teicēja Antonija Pabērza ar Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sievām
Raksta ID: 815
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2009
Ievietots:: 01 marts, 2011 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 18 jūlijs, 2016 by
Ināra B.
Also listed in
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)