Keiša Lūcija

Raksta ID: 772

Atjaunināts: 05 septembris, 2018

Tautas muzikante, Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa un garīgo dziesmu dziedātāja

Dzimusi 1932.gada 12.janvārī Šķilbēnu pagasta Saucīnes ciemā, bet no gada vecuma dzīvoja Briežuciema pagasta Augstasila ciemā. Kvašņevas pamatskolā pabeidza piecas klases. Lucija piedzima ļoti muzikālā ģimenē. Tēvs bija pieprasīts garmoškas spēlētājs visādos godos. Arī mātes brālis gan pats spēlēja, gan izgatavoja mūzikas instrumentus - kokles, cītarus. Lucija ar brāli Ādamu Punduru paslepus iemācījās spēlēt cītaru, bet brālis arī trīsstūra kokli, akordeonu un garmošku. Septiņu gadu vecumā Lucija jau spēlēja pirmajās kāzās. Tā jau no bērnības viņa kopā ar brāli un krusttēvu muzicēja pa talkām, kāzām, ballītēm, kuras rīkoja pagalmos, šķūņos, birzītēs.
1944.gadā Lucijas mamma apprecējās otrreiz un ģimene pārcēlās dzīvot uz Baltinavas pagasta Slobodu, kur dzīvo joprojām. Te tāpat turpināja spēlēt. Nu jau kapelai pievienojās Jāzeps Keišs, kurš dzīvoja turpat kaimiņos un prata spēlēt vijoli, bungas un basu. 1957.gadā abi apprecējās. Ir izaudzināti pieci bērni. Sākumā Lucija strādāja kā sezonas strādniece lauku brigādē kolhozā „Uzvara”, pēc tam – padomju saimniecībā „Baltinava”. Pensijā no 1982.gada.

Baltinavas etnogrāfiskajā ansamblī Lucija Keiša dzied no pirmās dibināšanas dienas. Var teikt, ka viņa arī bija pirmā tā vadītāja, jo toreizējā Baltinavas padomju saimniecības partijas sekretāre E.Skutele bija Luciju uzrunājusi un mudinājusi savākt apkaimes sievas un arī Baltinavā dibināt etnogrāfisko ansambli. Lucija ne tikai dzied, bet arī

visu laiku ir spēlējusi ansamblī cītaru.
Lucija savākusi un nodevusi etnogrāfiskā ansambļa vadītājai vairāk nekā divus simtus kāzu dziesmu. "No saviem un kaimiņu senčiem savāktas jautras un nerātnas apdziedāšanas dziesmas kāzām, kas raksturīgas Ziemeļlatgalei. Tās tagad izmanto etnogrāfiskais ansamblis" - saka Lucija.
Lucijai Keišai ir īpaša nozīme tradicionālās mūzikas saglabāšanā Ziemeļlatgalē, jo cītaru spēlē tautas manierē. Cītara spēle balstās uz dzirdi. Kaut arī pirksti vairs nav tik veikli kā jaunībā, Lucija arvien vēl spēlē cītaru un priecē klausītāju un dejotāju sirdis, un kopā ar bērniem un mazbērniem spēlē Keišu ģimenes kapelā. Tikai pēc skaņas pati iemācījusies stīgot cītaru.
Lucija Keiša ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē" nesējām. Viņa zina melodijas un vārdus vai visām latgaļu sabiedriskā darbinieka, lēģerī nomocītā priestera P.Apšenieka grāmatās izdotajām garīgajām dziesmām. Lucija ir neaizstājama psalmu (saļmu) dziedātāja. Psalmus viņa dzied jau no septiņu gadu vecuma. Iemācījās dziedāt kopā ar citiem ciema iedzīvotājiem, ejot no mājas uz māju psalmu dziedāšanas laikā rudenī, un tagad tās

zina no galvas. Lucija Keiša vada psalmu dziedāšanu bērēs un kapusvētkos Slobodā, Demerovā, Žeikaros, Baltinavā. Bieži aicina arī uz Briežuciemu. Lucija visbiežāk ir dziedājusi kopā ar Baibu Supi, bet dzied arī ar Helēnu Slišāni un Annu Mežali no Slobodas. Reizēm ir dziedājusi Slobodas kapličā viena pati. Tagad viņai bieži pievienojas meita Velta Mītke.
Lucija kopj un organizē dziedāšanu maija mēnesī pie krusta Slobodā, kurš pastāv jau 200 gadu, Dievmātes Marijas godam. Reizēm gāja dziedāt pie Slobodas kapu krusta, jo tas sanāk tuvāk, bet, ja salasās lielāks pulciņš, tad, protams, pie krucifiksa. Tagad pie krucifiksa dzied kopā ar Baltinavas etnogrāfisko ansambli
2012.gada janvārī par ilggadēju darbību novada etnogrāfiskajā ansamblī un novada tradicionālā kultūras mantojuma popularizēšanu Lucijai Keišai tika pasniegts Baltinavas novada domes Atzinības raksts. Ar 2016.gada janvāri VVKF padome Lūcijai Keišai piešķīrusi mūža stipendiju

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no personigā arhīva: Lucija Keiša; ar vīru Jāzepu un bērniem Anitu, Jāni, Juri un Veltu; ar Baltinavas etnogrāfisko ansambli (80.gados un 2010); L.Keiša (vidū) Latgales dienā Brīvdabas muzejā 2011.gada 15.maijā (R.Cibules foto)