Pastars Edgars

Jurists
Dzimis 1981.gada 2.jūlijā Balvos. 1999.gada jūnijā ieguvis vidējo izglītību Balvu 1.vidusskolā (vēlāk Balvu pilsētas ģimnāzijā). Šajā laikposmā Edgars aktīvi darbojies skolēnu pašpārvaldē (bijis arī tās prezidents) un iesaistījies vairāku skolu pašpārvalžu darbības koordinēšanā.   
1999.gadā augustā Edgars Pastars iestājies Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Rīgas Tehniskajā universitātē Datorvadības, elektroniskas un enerģētikas studiju departamentā, tomēr studijas sāka pēdējā sakarā ar tur pieejamo budžeta finansējumu studijām un pastiprināto interesi par informācijas tehnoloģijām. 2000.gadā, sekmīgi pabeidzot pirmo kursu, tomēr pamet Rīgas Tehnisko universitāti un atkārtoti iestājies LU Juridiskajā fakultātē un sācis studijas par budžeta finansējumu. 2005.gadā Edgars ieguvis otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību kā jurists, bet 2006.gadā – maģistra grādu tiesību zinātnēs.
Jau studiju sākumposmā, sadarbojoties ar grupas biedru Jāni Plepu, 2002.gadā publicē vairākus pētnieciskus rakstus. Pirmais no tiem tika publicēts juridiskajā mēneša izdevumā „Likums un Tiesības”, kurā tika analizēts iepriekš Latvijā neaplūkots, bet praksē un studiju pārbaudījumos ļoti bieži sastopams jautājums par steidzamības institūtiem likumdošanas procesā. Rakstu sērija turpinājās par dažādiem tematiem dažādos izdevumos, tai skaitā laikrakstā „Diena”, „Neatkarīgā rīta avīze”, „Jurista vārds” („Latvijas Vēstnesis”), portālā „Politika.lv” utt. Vienlaikus prof. Edgara Meļķiša vadībā sāka darbu pie piecu kaimiņvalstu konstitūciju tulkojumiem, kas izvērtās ne tikai kā šo konstitūciju tulkojumi, bet arī konspektīvi komentāri. Diemžēl, tiem nebija lemts ieraudzīt iespiedmašīnu. Šie darbi tika pārstrādāti, lai 2004.gadā pēc prof. Ilmas Čepānes ieteikuma prof. Aivara Endziņa vadībā, uz iesāktu materiālu bāzes, taptu pēc 1933.gada pirmā visaptverošā mācību grāmata ar nosaukumu „Konstitucionālās tiesības” 732 lapu biezumā.
Pēc tam iznākušas vēl divas grāmatas, kuru tapšanā Edgars Pastars līdzdarbojies, proti, 2009.gadā iznāca grāmata „Saeimas atlaišana” (autori Jānis Pleps un Edgars Pastars), bet 2005.gadā – autoru kolektīva kopdarbs „Administratīvais process: likums, prakse, komentāri”.
Jau no 2003.gada sākuma Edgars sāka darba gaitas Satversmes tiesā kā tiesneša palīgs. 2004.gadā kļuva arī par šīs tiesas preses sekretāru. (Citās valstīs šādus amatus neieņem 21 gada vecumā; jābūt vismaz 30 – 40 gadus vecam).
2004.gadā Edgars aktīvi iesaistījies sabiedriskajā darbā vides jomā, konsultējot un atbalstot nevalstiskās organizācijas, kas aizstāvēja iedzīvotāju intereses būvniecības procesā, kas īpaši aktuāli bija Rīgā un Jūrmalā. 2004.gadā atpazīstamību ieguva, pārstāvot Enesu Saburovu vairākos tiesu procesos, kas tika atspoguļots medijos, arī skandalozā nokrāsā. Šis pirmais reālais process noslēdzās ar iedzīvotāju uzvaru par būvfirmu un iezīmēja pagriezienu šo divu pušu attiecībās.
2005.gada augustā Edgars sāka strādāt Saeimas Juridiskajā birojā par juridisko padomnieku un turpina šo darbu joprojām. Darbs šajā institūcijā ir ļoti nopietns sasniegums, kas prasa būtisku atbildību, zināšanas, politisko neitralitāti un praktisko pieredzi. Darbinieki šeit netiek pieņemti darbā konkursa vai pazīšanās kārtībā; visu nosaka spējas, kuras tiek pamanītas un novērtētas, lai saņemtu attiecīgu uzaicinājumu no tā vadītāja un autoritatīva Latvijas juridiskās profesijas pārstāvja Gunāra Kusiņa. No šī laika viņa zinātniskā darbība ir stipri pierimusi un publikācijas ir vairāk praktiskas dabas jautājumos, jo darbības specifika ir juridiskā tehnika, konstitucionālās tiesvedības, administratīvās tiesības un cilvēktiesības reālajā dzīvē, nevis tikai teorijā. Piemēram, arī rakstot likumus un domājot iespējos juridiskos risinājumus.
Lai bagātinātu savu pieredzi ar darbu izpildvarā, gūtu lielāku pieredzi iestādes vadības un administratīvajos jautājumos 2006.gada februārī paralēli darbam Saeimā Edgars sāka strādāt arī Izglītības un zinātnes ministrijā kā valsts sekretāra padomnieks. Turpmākos vairāk kā trīs gadus turpināja darbu ministrijā dažādos amatos – gan kā valsts sekretāra ārštata padomnieks, gan ministrijā kā ārštata padomnieks, gan kā parlamentārā sekretāra konsultants. 2008.gadā trīs mēnešus konsultēja arī Īpašu uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās. 2010.gada pavasarī paralēli darbam Saeimā sāka strādāt Valsts izglītības attīstības aģentūrā par juristu.
No 2007.gada Edgars Pastars regulāri lasa lekcijas un vada seminārus dažādos tiesību jautājumos tieši praktiķiem administratīvajā un tiesu darbā.

Ar 2011.gada 8.jūliju viņš ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks likumdošanas jautājumos, un šos pienākumus pildīja līdz 2012.gada 28.februārim. Līdz 2013.gada 30.novembrim turpināja darbu Valsts prezidenta kancelejā, lai kopā ar Konstitucionālo tiesību komisiju E. Levita vadībā izstrādātu Satversmes Ievada projektu. Pēc tam atgriezās darbā Saeimas Juridiskajā birojā.

Ar 2015.gada 15.janvāri Edgars Pastars sāka pildīt Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas juridiskā padomnieka pienākumus, lai ieviestu projektu par Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu – piedzīt zaudējumus no amatpersonām, kas izšķērdējušas finanšu līdzekļus. Projekts tika pabeigts un nodots Saeimai, kā rezultātā sadarbība ar Valsts kontroli tika pabeigta.

Ar 2016.gada jūniju Edgars Pastars sāka zvērināta advokāta profesionālo darbību, praktizējot vienā no lielākajiem Baltijas advokātu birojiem ZAB COBALT.

Ar 2018.gada 8.februāri Edgars Pastars kā juridiskais padomnieks sniedz juridiskas konsultācijas Latvijas Komercbanku asociācijai (tagad – Latvijas Finanšu nozares asociācijai), kas bija īpaši nozīmīgi Moneyval novērtēšanas procesā.

Ar 2015.gada septembri Valsts prezidents apstiprināja Edgaru Pastaru par Valsts Heraldikas komisijas locekli.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no personīgā arhīva: E.Pastars (foto:Latvijas Vēstnesis) un Edgars Pastars 2009. un 2018.gadā