| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 739
Atjaunināts: 04 oktobris, 2016
Viļakas folkloras kopas "Atzele" dziedātāja, audēja, maizes cepēja
Dzimusi 1929.gada 29.augustā Medņevas pagasta Viduču ciemā. Beigusi četras klases Aizgalīnes pamatskolā. Agri viņai nomira mamma un meitene dzīvoja pie Kozlovsku ģimenes Baharevā. Izabella atzīst, ka visu dzīvei nepieciešamo ieguvusi tieši te. No Veronikas Kozlovskas iemācījusies gan aušanu, gan maizes cepšanu, gan garīgās dziesmas.
Uz tēva mājām Vidučos, Izabella kopā ar māsu atgriezusies tikai 1946.gadā. Vispirms divus gadus vēl gājusi ganos, bet 1949.gadā sākusi strādāt fermā - septiņus gadus slaukusi govis.
Kad apprecējusies, pārcēlusies uz Svilpovu. Te strādājusi Susāju teļu fermā, gājusi lauku brigādē.
Maizīti Izabella sākusi cept vīra mājās Svilpovā. Te bijusi liela maizes krāsns. Parasti vienā cepienā sanākuši četri kukuļi. Ģimenei to pieticis visai nedēļai. Vēlāk maizi tika cepusi arī apaļajā krāsnī, kas tika uzmūrēta vecās krāsns vietā. Apaļā krāsns bijusi sataisīta tā, ka reizē varējis izcept divus kukulīšus. Šajā krāsnī visbiežāk tika cepta tieši baltmaize. Izabellas kundze saka, ka
labprāt izceptu baltmaizi arī tagad, ja vien būtu kur.
Savā laikā Izabella Dupuža bijusi arī izcila audēja - audusi visu sev nepieciešamo – gultas segas, galdautus, dvieļus, palagus. Vēl tagad ir saglabājušies palagi, kurus Izabella audusi no izšķetinātas zīda šnores, metos liekot kokvilnas diegus. Daži Izabellas Dupužas austie galdauti un dvieļi, kā arī adītās zeķes un cimdi glabājas Vēršukalna muzejā.
Folkloras kopā dziedāja kopš paša dibināšanas sākuma, bija alta dziedātāja. Kopā ar "Atzeli" piedalījusies visos lielākajos dziedāšanas pasākumos. Zināja ļoti daudz dziesmu, bet kopš 2007.gada vairs nedzied. Savā laikā Izabella bija pieprasīta psalmu vadītāja. Vadīt sākusi ap 1950.gadu, un tad dziedāt gājuši katru vakaru līdz mirušo apglabāja. Psalmus viņa zināja no galvas, jo biežās dziedāšanas dēļ tie vienkārši bija palikuši atmiņā. Vadīja dziedāšanu apmēram līdz 2000.gadam, tagad to ļaujot darīt citiem. Kā labu psalmu vadītāju Viļakā min Initu Sprukuli
Izabella Dupuža lielāko daļu mūža nodzīvojusi Svilpovā, bet no 2010.gada dzīvo Viļakas sociālajā aprūpes centrā.
Mirusi 2015.gada 5.aprīlī. Apglabāta Viļakas Miera (Mateuša) kapos.
Foto no personīgā arhīva: I.Dupuža folkloras kopā „Atzele” (pirmā no labās puses) (2008); viņas meita Biruta Makarova ar abu austajām segām (ap 2000.gadu); folkloras kopas sastāvā (otrā no labās puses); dziedot psalmus Susāju bibliotēkā 2003.gadā (pirmā no labās puses) - M.Boiko foto
))
Dzimusi 1929.gada 29.augustā Medņevas pagasta Viduču ciemā. Beigusi četras klases Aizgalīnes pamatskolā. Agri viņai nomira mamma un meitene dzīvoja pie Kozlovsku ģimenes Baharevā. Izabella atzīst, ka visu dzīvei nepieciešamo ieguvusi tieši te. No Veronikas Kozlovskas iemācījusies gan aušanu, gan maizes cepšanu, gan garīgās dziesmas.Uz tēva mājām Vidučos, Izabella kopā ar māsu atgriezusies tikai 1946.gadā. Vispirms divus gadus vēl gājusi ganos, bet 1949.gadā sākusi strādāt fermā - septiņus gadus slaukusi govis.
Kad apprecējusies, pārcēlusies uz Svilpovu. Te strādājusi Susāju teļu fermā, gājusi lauku brigādē.
Maizīti Izabella sākusi cept vīra mājās Svilpovā. Te bijusi liela maizes krāsns. Parasti vienā cepienā sanākuši četri kukuļi. Ģimenei to pieticis visai nedēļai. Vēlāk maizi tika cepusi arī apaļajā krāsnī, kas tika uzmūrēta vecās krāsns vietā. Apaļā krāsns bijusi sataisīta tā, ka reizē varējis izcept divus kukulīšus. Šajā krāsnī visbiežāk tika cepta tieši baltmaize. Izabellas kundze saka, ka
))
labprāt izceptu baltmaizi arī tagad, ja vien būtu kur.Savā laikā Izabella Dupuža bijusi arī izcila audēja - audusi visu sev nepieciešamo – gultas segas, galdautus, dvieļus, palagus. Vēl tagad ir saglabājušies palagi, kurus Izabella audusi no izšķetinātas zīda šnores, metos liekot kokvilnas diegus. Daži Izabellas Dupužas austie galdauti un dvieļi, kā arī adītās zeķes un cimdi glabājas Vēršukalna muzejā.
Folkloras kopā dziedāja kopš paša dibināšanas sākuma, bija alta dziedātāja. Kopā ar "Atzeli" piedalījusies visos lielākajos dziedāšanas pasākumos. Zināja ļoti daudz dziesmu, bet kopš 2007.gada vairs nedzied. Savā laikā Izabella bija pieprasīta psalmu vadītāja. Vadīt sākusi ap 1950.gadu, un tad dziedāt gājuši katru vakaru līdz mirušo apglabāja. Psalmus viņa zināja no galvas, jo biežās dziedāšanas dēļ tie vienkārši bija palikuši atmiņā. Vadīja dziedāšanu apmēram līdz 2000.gadam, tagad to ļaujot darīt citiem. Kā labu psalmu vadītāju Viļakā min Initu Sprukuli
Izabella Dupuža lielāko daļu mūža nodzīvojusi Svilpovā, bet no 2010.gada dzīvo Viļakas sociālajā aprūpes centrā.
Mirusi 2015.gada 5.aprīlī. Apglabāta Viļakas Miera (Mateuša) kapos.
))
))
Foto no personīgā arhīva: I.Dupuža folkloras kopā „Atzele” (pirmā no labās puses) (2008); viņas meita Biruta Makarova ar abu austajām segām (ap 2000.gadu); folkloras kopas sastāvā (otrā no labās puses); dziedot psalmus Susāju bibliotēkā 2003.gadā (pirmā no labās puses) - M.Boiko foto
Raksta ID: 739
Atjaunināts: 04 oktobris, 2016
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2117
Ievietots:: 18 maijs, 2010 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 04 oktobris, 2016 by
Ināra B.
Also listed in
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)