Lokālās vēstures pētnieks
Dzimis 1953. gada 8. novembrī Kārsavā. Mācījies Malnavas sovhoztehnikumā, neklātienē absolvējis Rīgas Politehniskā institūta elektroenerģētikas fakultāti. No 1975.gada trīs gadus Leonards nostrādāja par pasniedzēju turpat Malnavas sovhoztehnikumā. No 1978.gada līdz 1981.gadam strādāja par vecāko inženieri metrologu Balvu gaļas kombinātā, bija arī komjauniešu sekretārs. Tālāk sekoja instruktora darbs Partijas komitejā. Bet 1984.gadā Leonards Rakickis sāka strādāt par elektriķi padomju saimniecībā "Lazdukalns", vēlāk bija kurinātājs ciema katlu mājā un Eglaines pamatskolā. Tagad ir pensionārs un dzīvo Lazdukalna ciema centrā.
Leonards Rakickis ir novadpētnieks un aktīvs kristīgās dzīves popularizētājs. Nopietni pētījis Beņislavsku dzimtu, sarakstījies ar poļu arhīviem un pētījis baznīcas grāmatas. Sāka ar Konstances Benislavskas dzejas atdzejošanu 2006.gadā. Poļu valodu Leonards bija iemācījies no vecmammas Genovefas Rakickas, kura bija poliete. Pirmā atdzejotās dzejas publikācija bija "Tāvu zemes kalendārs 2008". Rakicka latgaliskie tulkojumi no K.Benislavskas dzejoļu krājuma „Sev dzīdōtōs dzīsmes”, kā arī dažādi vēsturiskie apcerējumi un personisko pārdomu darbi lasāmi  arī "Gaismas Taka & Zemturs" vairākos numuros. Leonards Rakickis sarakstījās ar Inflantu brālības (organizācija Polija, kas apvieno bijušo Inflantijas muižnieku pēctečus) lielmestru panu Stefanu Pastuševski, kurš viņam sūtīja dažādus vēsturiskus materiālus. Uztur kontaktus ar Annu Rzisku no Sopotas, kura pēta Benislavsku dzimtu Polijā, un K.Benislavskas radinieci Latvijā - Līviju Liepdruvieti.
Leonards kolekcionē priesteru primīcijas (pirmā svētā mise) un iestiprināšanas kartiņas, pats raksta dzeju un īsprozu. Stāstus raksta pēc reāliem notikumiem un ar reāliem prototipiem. Tie, galvenokārt, publicēti literārajā almanahā "Olūtā". 2010.gadā almanaha prozas darbu konkursā ieguvis trešo vietu. Leonards Rakickis stāsta, ka pēc 2011.gada augusta, kad viņam svētību ar krusta zīmi deva dzejniece Broņislava Martuževa, veicas ar dzejas rakstīšanu. L.Rakickis sarakstījis arī romānu "Kāda krustneša memuāri", bet tas vēl gaida izdošanu.
Pēc Leonarda Rakicka iniciatīvas realizēti daudzi kristīgie pasākumi: viņš ir bijis iniciators un organizators Ontona Matvejāna piemiņas koncertam Dricānu baznīcā; Broņislavas Mārtuževas garīgajai dzejai veltītajam pasākumam Bēržu Romas katoļu baznīcā; ar ansambļa „Sonāte” un Eglaines pamatskolas skolotāju A. Stalidzānes un A. Stērninieces dalību tika realizēta Leonarda Rakicka ideja - „Krusta ceļš dziesmā un dzejā”. Leonards ar saviem pētījumiem par Latgales kultūru ir iepazīstinājis klausītājus Lazdukalna un Rugāju bibliotēkās, Bērzpils pagasta bibliotēkā,  Balvu Sakrālās kultūras centrā un Rēzeknes centrālajā bibliotēkā.
 

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no L.Rakicka personīgā arhīva: "Olūta" atvēršanas svētkos - (trešais no labās puses; 2010); ar Annu Rzisku pie Pasienes baznīcas (2012)