| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 651
Atjaunināts: 04 novembris, 2009
Tautas muzikants
Dzimis 1943.gada 22.maijā, dzīvo Vectilžas pagasta Grūznī. Mācījies Sudarbes septiņgadīgajā skolā, Rugāju vidusskolā un 1961.gadā iestājies Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, kuru beidzis 1964.gadā.
Skolas laikā, kad mācījies Rugājos, ciemos atbraucis brālēns no Subates un atvedis garmošku. Un tā kopā ar brāli sākuši mācīties spēlēt. Pats sev pirmo garmošku nopircis Rēzeknē, vēlāk arī akordeonu. Kopā ar kaimiņu un brāli izveidojuši kapelu, kurā spēlēja klarneti, bungas un trompeti. Apkārtējie sākuši aicināt viņus spēlēt kāzās un citos godos. Tikaiņos un Ždanovā viņi bijuši neaizstājami spēlmaņi gan kāzās, gan mēslu talkās, gan ballēs. Elmārs atceras, ka viņš savā laikā spēlējis četru kapelu sastāvā. Viņš saka, ka agrāk kāzās spēlējuši par cimdu pāri, tikai vēlāk sākuši maksāt pa 5 vai 10 rubļi. Par kāzās nopelnīto un sakrāto naudu vēlāk Cēsīs nopircis vēl vienu akordeonu.
Elmārs labi zina, ka kāzās atbilstošajā situācijā jāspēlē atbilstoša melodija, nu piemēram, apdziedot kāzu nedienas jāspēlē un jādzied pantiņi – „ Zemie lieču pīzacieļu, gruovie kritu apsavieļu, stateņīm es puori lieču, čut, čut kules napuorpliešu. Dūmovu, ka ešu pilie, acamūdu cyuku silie!...”. Muzikanta draugi vēl tagad atceras, ka Marijas un Jāņa Zelču kāzās 1979.gadā Sudarbē, Elmārs akordeonu spēlējis uz mājas jumta. Elmārs gan nosaka, ka tādu traku būšanu bijis diezgan daudz.
Sākumā Elmāra muzicēšanu atbalstījusi arī sieva, bet, kad uzzinājusi, ka parādījies daudz meiteņu pielūdzēju, tā vairs nav skubinājusi uz spēlēšanu. Pajukusi vēlāk arī kapela. Tagad Elmārs Čakāns saimnieko savā piemājas saimniecībā un gadus piecus nu jau nav spēlējis. Dēls, mācīdamies spēlēt akordeonu, to arī sabojājis un tas vēl nav salabots.
Foto no Vectilžas pagasta bibliotēkas arhīva
Dzimis 1943.gada 22.maijā, dzīvo Vectilžas pagasta Grūznī. Mācījies Sudarbes septiņgadīgajā skolā, Rugāju vidusskolā un 1961.gadā iestājies Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, kuru beidzis 1964.gadā.
Skolas laikā, kad mācījies Rugājos, ciemos atbraucis brālēns no Subates un atvedis garmošku. Un tā kopā ar brāli sākuši mācīties spēlēt. Pats sev pirmo garmošku nopircis Rēzeknē, vēlāk arī akordeonu. Kopā ar kaimiņu un brāli izveidojuši kapelu, kurā spēlēja klarneti, bungas un trompeti. Apkārtējie sākuši aicināt viņus spēlēt kāzās un citos godos. Tikaiņos un Ždanovā viņi bijuši neaizstājami spēlmaņi gan kāzās, gan mēslu talkās, gan ballēs. Elmārs atceras, ka viņš savā laikā spēlējis četru kapelu sastāvā. Viņš saka, ka agrāk kāzās spēlējuši par cimdu pāri, tikai vēlāk sākuši maksāt pa 5 vai 10 rubļi. Par kāzās nopelnīto un sakrāto naudu vēlāk Cēsīs nopircis vēl vienu akordeonu.
Elmārs labi zina, ka kāzās atbilstošajā situācijā jāspēlē atbilstoša melodija, nu piemēram, apdziedot kāzu nedienas jāspēlē un jādzied pantiņi – „ Zemie lieču pīzacieļu, gruovie kritu apsavieļu, stateņīm es puori lieču, čut, čut kules napuorpliešu. Dūmovu, ka ešu pilie, acamūdu cyuku silie!...”. Muzikanta draugi vēl tagad atceras, ka Marijas un Jāņa Zelču kāzās 1979.gadā Sudarbē, Elmārs akordeonu spēlējis uz mājas jumta. Elmārs gan nosaka, ka tādu traku būšanu bijis diezgan daudz.
Sākumā Elmāra muzicēšanu atbalstījusi arī sieva, bet, kad uzzinājusi, ka parādījies daudz meiteņu pielūdzēju, tā vairs nav skubinājusi uz spēlēšanu. Pajukusi vēlāk arī kapela. Tagad Elmārs Čakāns saimnieko savā piemājas saimniecībā un gadus piecus nu jau nav spēlējis. Dēls, mācīdamies spēlēt akordeonu, to arī sabojājis un tas vēl nav salabots.
Foto no Vectilžas pagasta bibliotēkas arhīva
Raksta ID: 651
Atjaunināts: 04 novembris, 2009
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1848
Ievietots:: 04 novembris, 2009 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 04 novembris, 2009 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)