))
Dzimis Černovcu ciemā Ukrainā 1964.gadā. Jau agrā bērnībā viņam bija interese par spēlēšanu, tāpēc vecāki 4.klasē nopirkuši garmošku "Marija" (Marička). Vēlāk beidzis mūzikas skolu un mācījies par metodistu. Sācis strādāt, bet alga šķitusi neliela, tādēļ nolēmis kopā ar draugu braukt uz Latviju 40 dienu atvaļinājumā un šeit strādāt kā viesstrādnieks. Un dzīvē kā jau dzīvē - Vectilžā saticis arī savu liktenīgo meiteni, apprecējies un palicis Latvijā. Nikolajs spēlē bajānu, kuru pats ir atvedis no Ukrainas. Viņš domā, ka, iespējams, viņa muzikalitāte ir pārmantota no vectēva, kurš ir bijis kāzu muzikants un spēlējis garmošku un bungas. Nikolajam gan šķiet, ka viņam labāk padodas spēlēt ukraiņu dziesmas, jo tas pieder mentalitātei, bet latviešu dziesmas esot grūtāk, jo tikai pats latvietis muzikants vieglāk dziesmai var piešķirt kādu rozīnīti. Viņš ir arī sapratis, ka ukraiņiem tautasdziesmas vairāk ir minorīgas, bet latviešiem atskaņojamas mažoros. Arī Nikolajam kā jau īstam muzikantam ir bijuši dažādi dzīves atgadījumi. Viņš atceras, kā vienā gadā braukuši uz hokeja čempionātu Čehijā ar līdzjutēju autobusu „Sarauj Latvija” un tajā reizē līdzi bijis arī bajāns. Spēlējuši visur - uz ielas un krogos. Nikolajam kā jau muzikantam no krogu apmeklētājiem alus bijis par velti, jo galvenais taču dzīva mūzika, jautri cilvēki un dziesmas dažādās valodās.
Nikolajs spēlē Vectilžas pagasta folkloras ansamblī „Saime”.
Foto no Vectilžas pagasta bibliotēkas arhīva