Baptistu mācītājs, sabiedriskais darbinieks
O.Blūmītis dzimis 1903.gada 25.decembrī Rugāju pagasta Vuškusalā, kur viņa tēvam piederējusi liela saimniecība, bet par piedalīšanos 1905.gada nemieros viņam tā konfiscēta. Astoņas garas vasaras Osvalds pelna sev maizi, iedams ganos pie apkārtējiem saimniekiem. Viņa skolas gadi sakrīt ar Pirmā pasaules kara gadiem. Tēvs ir iesaukts armijā un mātei  nav viegli pabarot un apģērbt piecus bērnus. Pēc pamatskolas beigšanas  Osvaldam par tālāku izglītību nav ko domāt. Laimīgi viņš atrod darbu Tilžas pagasta valdē, kur viņu pieņem par jaunāko kantora darbinieku. Tur ievēro jaunekļa centību un drīz paaugstina par darbveža palīgu. 1924.gadā viņš darbu Tilžas pagasta valdē atstāj un aizbrauc uz Angliju studēt teoloģiju Sperdzenas koledžā. Tur četros gados viņš iegūst baptistu mācītāja diplomu. Kad viņš Anglijā apmeklē kādu bāriņu namu, viens no tā audzēkņiem viņam jautājis, vai Latvijā ir tāds bāriņu nams, kāds ir viņiem. Kad Blūmītis atbildējis, ka nav, tad zēns viņam saka: „Tad aizbrauciet un uzceliet Latvijā tādu namu !” Kad 1928.gadā Blūmītis atgriežas Latvijā, viņš to arī dara. Saņēmis Tautas labklājības ministrijas atļauju atver Tilžā  privātu bāriņu patversmi  un pamatskolu. Par viņa dzīves galveno uzdevumu kļūst  palīdzēt tiem, kam palīdzība nepieciešama. Bērnus patversmei  Blūmītis uzmeklē pats. No visas Latgales, bez tautību un ticību izšķirības. Bērnu skaits patversmē ātri aug, 1932.gadā tas ir 64, bet 1935.gadā jau 76. Žurnāla „Atmoda”  1933.gada 4.numurā var lasīt: ”Pirms ierados Tilžā, domāju, ka būs bēdīgi redzēt bērniņus bez mātes  glāsta un mīlestības un šķita, ka redzēšu skumjas viņu acīs. Bet mani pārsteidza viņu sārtie vaigi un priekā mirdzošās acis, kas liecināja,  ka viņi šeit jūtas labi, ir priekšzīmīgu audzinātāju rūpībā un mīlestībā. Visi  patversmes un skolas darbinieki, kā arī bērni dzīvo kopā kā mīļā ģimenē,kas cits citu mīl un cits citam kalpo. Tie ir viena sirds un dvēsele.”
Patversme rentēja Baltiņu mājas, kur vasarā uzturējās mazākie bērni. Patversmei piederēja arī tā saucamā Ceļinieku ligzda, agrāk – Tilžas pagasta Brūklāju mājas, ko Blūmīša patversme bija nopirkusi. Tur bija ierīkota nodaļa mazajiem bērniem, kuri vēl neapmeklēja pamatskolu. Sākumā pamatskolai ir četras klases. Bet ar 1932.gadu Izglītības ministrija tai piešķir sešklasīgās pamatskolas tiesības. Skolu vada E.Jansons. Par skolotājiem strādā E.Jansons, A.Bene, M.Laurinoviča, A.Lejasmeijere, O.Blūmītis un mācītājs T.Kauliņš, kurš vada skolas kori un orķestri. Skolā bez bāriņiem mācās arī apkārtnes iedzīvotāju bērni. Pamatskolu beigušos sūta mācīties tālāk vidusskolā. 1932.gadā Tilžas bāriņu patversmi apmeklē ticības brāļi no Zviedrijas. Kāds anglis uzdāvina autobusu, ar ko patversmes bērni bieži ceļo.
2.Baptistu draudžu savienības kongresā, kas notika 1932.gadā, O.Blūmītis ierosina jautājumu par Jaunās Derības izdošanu latgaļu dialektā, ko kongress atzīst par vēlamu. Pats O.Blūmītis izdod žurnālus „Draudzības Saites",  „Pasta Vēstnesis” un „Latvijas Jaunatnes Draugs”.
1939.gadā mācītājs O.Blūmītis aizbrauc uz baptistu kongresu ASV un, paredzot Padomju Savienības iebrukumu Latvijā, no turienes vairs neatgriežas  Latvijā. Viņš nepārtraukti daudzina Latvijas vārdu amerikāņu presē, radio, televīzijā, aktīvi darbojas  pretkomunisma kustībā, organizē pretkomunisma demonstrācijas un regulāras radiopārraides pret komunistiem. O.Blūmītis gājis bojā autokatastrofā Bostonā 1971.gada 23.maijā.
Foto no Tilžas muzeja arhīva