Martuževa Broņislava

Dzejniece, folkloras teicēja, komponiste
Dzimusi 1924. gada 8. aprīlī Domopoles (tagad Lazdukalna ) pagasta Slavītu ciemā Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē kā septītais bērns, kaut gan trīs no viņiem jau bija miruši difterijas epidēmijas laikā. Agrā bērnībā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Vidzemē Lubānas pagastā, nopērkot 27 ha zemes meža vidū. Tur, smagi strādājot, izaugušas "Lazdiņu" mājas, un ģimene pamazām tikusi pie rocības. Tikai 1935. gadā Broņislavai radusies iespēja mācīties Cepurītes četrklasīgajā pamatskolā, kuru pabeigusi 1938. gadā. 1940. gadā pabeigta Lubānas sešklasīgā pamatskola un uzsāktas mācības Lubānas vidusskolā, bet pēc tam no 1941.- 1944. gadam turpinātas mācības Rēzeknes skolotāju institūtā, taču slimības dēļ institūtu nav izdevies pabeigt. Broņislavas tēvs miris ar tuberkulozi un slimība piemeklējusi arī Broņislavu. Viņa nekad nav strādājusi algotu darbu. Pēckara gados atbalstījusi nacionālos partizānus, bet, kad pašai draudējis arests , ar brāļa Ciprijana palīdzību ierīkojuši slēptuvi Lazdiņu mājās zem grīdas. Ko lai dara cilvēks vienatnē dienām un naktīm? Sacer pantus, sacer dziesmas, kuras dzied ģimene, dzied mežabrāļi. Tiek izdots nelegālais žurnāls „Dzimtene”, kurā Broņislava ar roku pārrakstīja savus dzejoļus. Šis žurnāls vēlāk kalpoja par lietisko pierādījumu pretvalstiskai darbībai. Broņislavu atrada, apcietināja, tiesāja un izsūtīja. Arī visa ģimene tika apcietināta, pratināta, notiesāta un izsūtīta uz Tālajiem Ziemeļiem. Izsūtījuma laikā Sibīrijā viņa iepazinās ar tā sauktās franču grupas dalībniecēm Mildu Grīnfeldi, Maiju Silmali, aktrisi Renāti Zvirbuli un daudziem citiem inteliģences pārstāvjiem no plašās savienības malu malām. Izsūtījumā tapuši daudzi dzejoļi, kā viņa pati saka „varēja rakstīt, bet rakstīt nedrīkstēja, - ja atrada, atņēma”
Cietumā un izsūtījumā dzejniece sabijusi no 1951. gada 14. februāra līdz 1956. gada 26. jūlijam.
Pēc atgriešanās Latvijā vajadzēja ilgu laiku, lai atgūtos. Smagā slimība lika ilgi uzturēties ārstniecības iestādēs – no tuberkulozes slimnīcas Rīgā uz sanatoriju Rāznā, no sanatorijas uz slimnīcu un tā gadu gadiem. No 2009.gada Broņislava Martuževa savas dienas vadījusi Lubānas sociālās aprūpes centrā.
Kā bijušajai politieslodzītajai, Broņislavai Martuževai padomju laikā nebija iespējams publicēties. Dzejoļi, laikā no 1980.-1989. gadam, publicēti ar Evas Mārtužas vārdu. Šai laikā iznākuši divi dzejoļu krājumi - "Balta puķe ezerā"(1981), "Rakstītāja" (1987).
Pirmā publikācija ar Broņislavas Martuževas vārdu - dzejoļu kopa "No dienasgrāmatas" ievietota žurnālā "Karogs" (1990).
Iznākušas grāmatas:
Ceļu krusti (1990) – krājumā ievietota nometnes laika dzeja,
Gaismas lāse: reliģiskās dzejas izlase (1994),
Ceļteku vālītes zied (1996),
Nopūtas (1999),
Lirika (2003),
Kopotas dzejas (2004),
Kā putni dzied (2004),
Trejdeviņas jāņuzāles (2005),
Laba oma (2007),
Zelta zīmogs: romantiska lirika (2008)
Deg uguntiņa (2011)
1995. gadā dzejniece apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 1999.gadā saņēmusi Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu "Nopūtas" un 2004.gadā - Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu "Kā putni dzied".
Dzejniece ir arī tautas dziesmu teicēja. ZA Folkloras krātuves speciālists Jānis Rozenbergs savā laikā pierakstījis ap 100 viņas teiktās tautas dziesmas. Visa Martuževu ģimene bijuši muzikāli apdāvināti. Bronislava spēlējusi cītaru un akordeonu, pati sacerējusi dziesmām gan vārdus, gan melodiju. Plaši pazīstamā dziesma „Jaunība”, kuru Atmodas laikā izpildīja un nodēvēja par savu Rozenštrauhs, ir Bronislavas Martuževas sacerēta.
2004.gadā Kultūras menedžmenta centrs "Lauska" izdevis Broņislavas Martuževas CD "... un viss kļūst dziesma beigās.Dzeja, dziesmas, sarunas". Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejnieci uzņēmis dokumentālu filmu "Gaismas lāse".
Mirusi 2012.gada 13.februārī un apglabāta Lubānas Jaunajos kapos

2014.gadā iznāca B.Martuževas "Kopotas dzejas" un DVD "Broņislava Martuževa" (dokumentālajā ciklā "Rakstnieks tuvplānā"). 2016.gada 6.martā nodibināts Broņislavas Martuževas fonds "Rakstītāja" (valdes priekšsēdētāja Anna Egliena). Fonds kopā ar Lubānas novada pašvaldību dzejnieces otrajās mājās "Dārziņi", īstenojot LEADER projektu, izveidoja "Broņislavas Martuževas dzejas klēti", kuru atklāja 2018.gada 26.augustā

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no Annas Eglienas arhīva: Broņislava Martuževa 60.gados; savās mājās Dārziņos 2011.gada 16.jūlijā; ar dakteri Māri Sedlenieku Lubānas aprūpes centrā 2011.gada 8.augustā; Bērzpils baznīcā 2009.gada 7.septembrī; Broņislavas māte Helēna un tēvs Jānis