Upītes Uobeļduorzs

Raksta ID: 578

Atjaunināts: 14 decembris, 2023

„Meilys aiļu i dzīsmu festivāls „Upītes Uobeļduorzs””.
Festivāla pirmsākumi meklējami 2002.gadā un tas ir vecākais līdz šim pastāvošais latgaliešu festivāls. Pasākuma idejas autors ir latgaliešu dzejnieks, novada kultūrvēstures pētnieks Ontons Slišāns, kurš iedomājās izveidot savdabīgu dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu. Tāpēc arī pirmā festivāla nosacījums bija vismaz vienu dzejoli vai dziesmu izpildīt latgaliešu valodā. Pēdējos festivālos šī valoda skan gandrīz simtprocentīgi. Šobrīd festivāla organizēšanu turpina Ontona dēls Andris Slišāns, un tas nemainīgi notiek trešajā septembra sestdienā Šķilbēnu pagasta Upītes tautas namā
Nosaukums "Upītes Uobeļduorzs" un tieši 2002.gads nav nejaušs. Festivāls radās tieši šajā gadā, jo Ontonam Slišānam piezvanīja komponists no Saldus Uldis Frīdrihsons un jautāja, vai drīkst izmantot viņa dzejoli "Upītes ābeļdārzs", lai sakomponētu dziesmu. Ontons, protams, atļāva ar piebildi, ka komponistam pašam arī jāatbrauc uz Upīti un šī dziesma jāizpilda. Tā nu radās festivāls, kuram jau bija uzrakstīta himna, un nosaukums arī nebija jāizdomā. Šis dzejolis bija uzrakstīts latviešu valodā, tāpēc tā sanāca, ka pirmajos gados latgaliešu festivālam bija himna, kuru izpildīja latviešu valodā.
2010.gadā Arnis Slobožaņins aranžēja dziesmu jaunās skaņās, vārdus iztulkoja latgaliski, un himnu iedziedāja Juris Ostrovskis un Artūrs Uškāns. 2017.gadā himna atkal sagaidīja atjauninājumu. Arī šoreiz to paveica Arnis Slobožaņins, bet iedziedāja astoņi mūziķi, un festivālā bija himnas pirmatskaņojums.
Sākumā festivālam bija divas daļas - pirmajā daļā pa dienu Upītes tautas namā satiekas dzejnieki un bardi: O.Slišāns, U.Auseklis, Bruno Logins, Zinaīda Logina, Valerians Rundzāns, Līga Rundāne, Ireta Čekse, Anna Briška, Raibais Suns, Mārīte Slišāne. Vienmēr pasākumā tika skandināti arī Leonarda Lazdiņa sacerētie mīlas dzejoļi. Otrajā daļā – vakarā Upītes tautas namā satiekas vairāk un mazāk pazīstamas latgaliešu mūzikas grupas – „Borowa MC”, „Bez PVN”, „Dabasu Durovys”, „Medņevas puikas” u.c. Kad festivāla organizēšanu pārņēma Andris, tas notiek mazliet savādākā stilā - vienā pasākumā kopā uzstājas gan dzejnieki, gan bardi, gan folkloristi, gan mūzikas grupas, pamīšus nomainot viens otru. Kopumā sanāk pasākums visām gaumēm.
2009.gada 26.aprīlī festivāls "Upītes uobeļduorzs" saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2008" kā labākais latgaliskais pasākums
2011.gadā "Upītes uobeļduorzs" pirmo gadu notika bez festivāla iesācēja Ontana Slišāna. Viss festivāls bija veltīts viņam.
2014.gadā festivāla laikā turpat pie Upītes kultūras nama tika iestādītas 39 ābeles, lai tiešām būtu arī reāls "Upītes Uobeļduorzs".
Sākot ar 2014.gadu festivālā piedalās kāds "īpašais viesis" no pārnovadiem. 2014.gadā tas bija dziesminieks Kārlis Kazāks, 2015.gadā - Inokentijs Mārpls, 2016.gadā - grupa "Gain Fast", 2017.gadā - Renārs Kaupers, bet 2018.gadā - Zane Jančevska, 2019.gadā - grupa "Linga", 2020.gadā - "100.debija".

2019.gads atšķīrās arī ar to, ka pasākumu pirmo reizi tā vēsturē vadīja nevis kāds no Slišānu dzimtas, bet komiķis Jānis Skutelis. Savukārt 2020.gadā festivāls notika brīvā dabā - īpašā Upītes ciema salmu ruļļu estrādē un to vadīja Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens. 2023.gadā, pēc trīs gadu eksperimenta septembra vidū festivālu rīkojot brīvdabā, tas atgriezās nu jau renovētajā Nemateriālā kultūras mantojuma centra "Upīte" zālē.