| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 545
Atjaunināts: 11 aprīlis, 2012
Dabas lieguma „Stompaku purvi” aizsardzības sākums ir 1977.gads. Valsts nozīmes dabas liegums izveidots 1999.gadā. „Stompaku 
purvi” ir ieklauti Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā Ņatura 2000”. Dabas lieguma platība ir gandrīz 3000 hektāru, kuri atrodas Lazdulejas, Susāju, Bērzkalnes, Medņevas pagastos. Stompaku purvs ir liels purvu masīvs Daugavas un Veļikajas baseina ūdensšķirtnē. Purva rietumu daļā sākas Vārnienes upīte un tās pieteka Sūcene. No purva ziemeļiem iztek Vēdas upe(Vāda, Vjada).
Aizsargājamā teritorija izveidota ar mērķi saglabāt Latvijā retus un aizsargājamus purva biotopus, apdraudētās un retās dzīvnieku sugas, bagātās dzērveņu un lāceņu vietas. Stompaki ir nozīmīga teritorija augsto purvu aizsardzībai. Purvus ietver pārmitri skujkoku meži, vietām lapu koku un jaukto koku meži.
Lielākā purva daļa pieder augsto jeb sūnu purvu tipam, tomēr lielas platības tajā aizņem arī pārejas purvs, kurā tipiskas sugas ir spilves, niedres, andromedas, trejlapu puplaksis, pūkaugļu grīslis un šeihcērija. Vairāk kā 90 ha lielu platību aizņem dzērvenāji. Interesantas ir vairākas vecām apsēm, priedēm un bērziem apaugušas purva salas. Purvā aug bagātīgas mellenāju kārkla audzes. Stompaku purvos ligzdo Eiropas nozīmes aizsargājamās putnu sugas, melnais stārķis, ķīķis, klinšu ērglis, čūskērglis, mazais ērglis, purva piekūns un garastes pūce.
Pārmitrajās teritorijās mežistrāde ir apgrūtināta, tāpēc liegumā netraucēti notiek dabiskie procesi.
Purva austrumu daļas salās pēc 2. Pasaules kara bija ierīkota nacionālo partizānu nometne. Vēstures pētnieki uzskata, ka Stompaku purva partizānu apmetne bija viena no lielākām Baltijā. Tajā bija 24 bunkuri un vairākas virszemes būves. Vienā no bunkuriem bija pat iekārtota baznīca, kurā katru dienu dievkalpojumus noturēja Šķilbēnu Romas katoļu baznīcas priesteris Ludvigs Štagars . Šeit 1945. gada 2. martā notika slavenā Stompaku kauja. Uz partizānu mītnēm tagad izveidota marķēta taka.
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Foto: M.Voika
))
purvi” ir ieklauti Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā Ņatura 2000”. Dabas lieguma platība ir gandrīz 3000 hektāru, kuri atrodas Lazdulejas, Susāju, Bērzkalnes, Medņevas pagastos. Stompaku purvs ir liels purvu masīvs Daugavas un Veļikajas baseina ūdensšķirtnē. Purva rietumu daļā sākas Vārnienes upīte un tās pieteka Sūcene. No purva ziemeļiem iztek Vēdas upe(Vāda, Vjada).Aizsargājamā teritorija izveidota ar mērķi saglabāt Latvijā retus un aizsargājamus purva biotopus, apdraudētās un retās dzīvnieku sugas, bagātās dzērveņu un lāceņu vietas. Stompaki ir nozīmīga teritorija augsto purvu aizsardzībai. Purvus ietver pārmitri skujkoku meži, vietām lapu koku un jaukto koku meži.
))
Lielākā purva daļa pieder augsto jeb sūnu purvu tipam, tomēr lielas platības tajā aizņem arī pārejas purvs, kurā tipiskas sugas ir spilves, niedres, andromedas, trejlapu puplaksis, pūkaugļu grīslis un šeihcērija. Vairāk kā 90 ha lielu platību aizņem dzērvenāji. Interesantas ir vairākas vecām apsēm, priedēm un bērziem apaugušas purva salas. Purvā aug bagātīgas mellenāju kārkla audzes. Stompaku purvos ligzdo Eiropas nozīmes aizsargājamās putnu sugas, melnais stārķis, ķīķis, klinšu ērglis, čūskērglis, mazais ērglis, purva piekūns un garastes pūce.
Pārmitrajās teritorijās mežistrāde ir apgrūtināta, tāpēc liegumā netraucēti notiek dabiskie procesi.
Purva austrumu daļas salās pēc 2. Pasaules kara bija ierīkota nacionālo partizānu nometne. Vēstures pētnieki uzskata, ka Stompaku purva partizānu apmetne bija viena no lielākām Baltijā. Tajā bija 24 bunkuri un vairākas virszemes būves. Vienā no bunkuriem bija pat iekārtota baznīca, kurā katru dienu dievkalpojumus noturēja Šķilbēnu Romas katoļu baznīcas priesteris Ludvigs Štagars . Šeit 1945. gada 2. martā notika slavenā Stompaku kauja. Uz partizānu mītnēm tagad izveidota marķēta taka.
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Foto: M.Voika
Raksta ID: 545
Atjaunināts: 11 aprīlis, 2012
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2833
Ievietots:: 02 aprīlis, 2009 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 11 aprīlis, 2012 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)