))
Dabas lieguma nozīmīgākās vērtības ir parkveida un upju palieņu pļavas, jaukti ozolu, platlapju meži un atsevišķi augoši veci ozoli, no putnu sugām jāmin ķikuts, grieze, mazais ērglis un lapkoku praulgrauzis. Lieguma teritorija ir viena no dabiskākajām upju palienēm Latvijā ar unikālu pļavu, mežu, upes, vecupju ainavām. Tieši upju krastos vērojamas plašas ozolu, gobu, ošu audzes. Jāmin, ka tieši upēm ir īpaša vērtībām, kas ir pamats daudzu citu dabas vērtību pastāvēšanai liegumā .Tās veido un daļēji arī uztur palieņu pļavas un ir dzīvesvieta dažādām augu un dzīvnieku sugām. Lieguma teritorijā konstatēta zaļā upjuspāre un biezā perlamutrene. Tāpat pie Pededzes novērots zivju dzenītis, kam stāvi upes krasti ir piemēroti ligzdošanai, gan lielās gauras, kas ligzdo upes tuvumā augošajos vecajos, dobumainajos kokos. Nozīmīgas ir upju straujteces un posmi ar akmeņainām, oļainām gultnēm, iegrimušiem augiem, stāvošiem ūdensaugiem un ūdens sūnaugiem. Liegumā sastopami arī bebru radīti uzplūdinājumi un periodiski izžūstošas lāmas. Nozīmīgākais hidroloģiskais process, kas ietekmē lieguma dabas vērtības, ir pali. Palu laikā ar ledu tiek izrauti mazākie krūmi, tādējādi sekmējot klaju platību saglabāšanos, palienē tiek ienestas barības vielas, kas veicina auglīgu augšņu veidošanos, barošanās un atpūtas vietu vairākiem simtiem caurceļotāju putnu. Kopumā dabas liegumā konstatētas 103 putnu sugas, no kurām 23 ir īpaši aizsargājamas Latvijas un Eiropas mērogā (piemēram, ķikuts, grieze, baltmugurdzenis, vidējais dzenis, pelēkā dzilna, melnā dzilna, lielā gaura, purva pūce, apodziņš. u.c.), bet 3 putnu sugas ir iekļautas ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (mežirbe, rubenis, mednis). Lieguma teritorijā sastopamas 6 Latvijā īpaši aizsargājamas augu sugas: vīru dzegužpuķe, Sibīrijas skalbe, naktsvijole, mānīgā knīdija, dumbrāja vijolīte un stāvlapu dzegužpirkstīte. Mānīgā knīdija un dumbrāja vijolīte ir īpaši aizsargājamas augu sugas, kuras raksturīgas galvenokārt Austrumlatvijas upju palieņu pļavām. Konstatētas arī trīs aizsargājamas ķērpju sugas, kaķpēdiņu artonija, parastais plaušķērpis un caurumainā menegācija.Sitas un Palienes liegumā robežas dabā kļūst atpazīstamas, jo tiek izliktas speciālas zīmes, stendi un norādes, uzcelti skatu torņi un iekārtotas atpūtas vietas, pieļauts izveidot divas dabas takas. Viena dabas taka plānota gar briežu dārzu, bet otra pa Sitas uzbērumu vietām. Lieguma dabas vērtības iespējams saglabāt tikai ar vietējo iedzīvotāju izpratni par dabas vērtībām, aktīvu līdzdalību un pareizu apsaimniekošanu.