| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 534
Atjaunināts: 11 aprīlis, 2012
Dabas liegums “Gruzdovas meži”, 274 ha platībā, atrodas Balvu rajona Susāju pagastā.Tas izveidots 1999. gadā, lai saglabātu Latvijā retus un aizsargājamus meža biotopus, kuros sastopamas retas, apdraudētas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. 2003. gadā dabas liegums paplašināts, pievienojot 349,5 ha. Pašreiz Dabas lieguma kopplatība ir 623,5 ha. Natura 2000 teritorija. 2001. gada veģetācijas sezonā dabas liegumā un tā apkārtnē veikta sugu un biotopu inventarizācija projekta Emerald/Natura 2000 ietvaros. 
Šis liegums irmaz skarta teritorija ar izciliem purvainiem mežiem, boreāliem mežiem un melnalkšņu dumbrājiem, kas ir ES Biotopu direktīvas aizsargājamie biotopi. Daudz bioloģisko daudzveidību vairojošu elementu - kritalas, trupoša koksne, dobumaini koki u.c. Biotops piemērots dzeņiem un pūcēm. Liegumā „Gruzdovas meži” ir vienīgā lidvāveres atradne Latvijā . Liegumā lidvāvere pirmo reizi konstatēta 2001. gadā.
Dabas lieguma veģetāciju veido Latvijā bieži sastopamas augu sugas. Kopā ar tipiskajām sugām, sastopami reti, apdraudēti un aizsargājami augi, arī Latvijas floras retumi. Konstatētas vairākas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas: divsēklu grīslis, palu grīslis, platlapu cinna, Lietuvas ūdenszāle, Baltijas dzegužpirkstīte, Fuksa dzegužpirkstīte, stāvlapu dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole, apdzira un gada staipeknis Lycopodium annotinum. Eiropas Savienības Biotopu direktīvā iekļautas trīs: platlapu cinna, apdzira un gada staipeknis. Gruzdovas mežos ir sešas retas un aizsargājamas sūnu un deviņas ķērpju sugas. Apšu meža nogabalos tika konstatētas divas vārpstiņgliemežu sugas - krokainais vārpstiņgliemezis un pelēkais vārpstiņgliemezis. Abas sugas ir ietvertas Latvijas Īpaši Aizsargājamo sugu sarakstā. Mežos mīt arī spožās skudras. Dabas liegumā konstatētas 15 Eiropas nozīmes aizsargājamas putnu sugas: melnais stārķis, baltais stārķis, ķīķis, jūras ērglis, mednis, mežirbe, dzērve, meža balodis, apodziņš, urālpūce, baltmuguras dzenis, trīspirkstu dzenis, melnā dzilna, pelēkā dzilna un mazais mušķērājs. Teritorijā uzturas lapsas, pelēkais un baltais zaķis, jenotsuņi, vāveres un meža caunas.No pārnadžiem sastopami: aļņi, mežacūkas un stirnas. Teritoriju regulāri apmeklē arī vilki un lūši. Sakarā ar to, ka , teritorijā nav ūdensteču un ūdenstilpju šeit nav sastopami bebri un ūdri.
Tūrisms dabas liegumā nav atbalstāms, bet ir pieļaujamas izglītojoša rakstura ekskursijas gida pavadībā. Tūrisma maršruti nedrīkst skart melnā stārķa aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritoriju.
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
))
Šis liegums irmaz skarta teritorija ar izciliem purvainiem mežiem, boreāliem mežiem un melnalkšņu dumbrājiem, kas ir ES Biotopu direktīvas aizsargājamie biotopi. Daudz bioloģisko daudzveidību vairojošu elementu - kritalas, trupoša koksne, dobumaini koki u.c. Biotops piemērots dzeņiem un pūcēm. Liegumā „Gruzdovas meži” ir vienīgā lidvāveres atradne Latvijā . Liegumā lidvāvere pirmo reizi konstatēta 2001. gadā.Dabas lieguma veģetāciju veido Latvijā bieži sastopamas augu sugas. Kopā ar tipiskajām sugām, sastopami reti, apdraudēti un aizsargājami augi, arī Latvijas floras retumi. Konstatētas vairākas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas: divsēklu grīslis, palu grīslis, platlapu cinna, Lietuvas ūdenszāle, Baltijas dzegužpirkstīte, Fuksa dzegužpirkstīte, stāvlapu dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole, apdzira un gada staipeknis Lycopodium annotinum. Eiropas Savienības Biotopu direktīvā iekļautas trīs: platlapu cinna, apdzira un gada staipeknis. Gruzdovas mežos ir sešas retas un aizsargājamas sūnu un deviņas ķērpju sugas. Apšu meža nogabalos tika konstatētas divas vārpstiņgliemežu sugas - krokainais vārpstiņgliemezis un pelēkais vārpstiņgliemezis. Abas sugas ir ietvertas Latvijas Īpaši Aizsargājamo sugu sarakstā. Mežos mīt arī spožās skudras. Dabas liegumā konstatētas 15 Eiropas nozīmes aizsargājamas putnu sugas: melnais stārķis, baltais stārķis, ķīķis, jūras ērglis, mednis, mežirbe, dzērve, meža balodis, apodziņš, urālpūce, baltmuguras dzenis, trīspirkstu dzenis, melnā dzilna, pelēkā dzilna un mazais mušķērājs. Teritorijā uzturas lapsas, pelēkais un baltais zaķis, jenotsuņi, vāveres un meža caunas.No pārnadžiem sastopami: aļņi, mežacūkas un stirnas. Teritoriju regulāri apmeklē arī vilki un lūši. Sakarā ar to, ka , teritorijā nav ūdensteču un ūdenstilpju šeit nav sastopami bebri un ūdri.
Tūrisms dabas liegumā nav atbalstāms, bet ir pieļaujamas izglītojoša rakstura ekskursijas gida pavadībā. Tūrisma maršruti nedrīkst skart melnā stārķa aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritoriju.
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Raksta ID: 534
Atjaunināts: 11 aprīlis, 2012
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2467
Ievietots:: 02 aprīlis, 2009 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 11 aprīlis, 2012 by
Ināra B.
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)