| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Stiglovas atsegumi (Stiglovas grava) ir ģeoloģiskais dabas piemineklis - īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu augšdevona Ogres svītas smilšakmeņu atsegumus. Teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienē, Stiglovas (Styglovas) upītes krastos. Stiglova ))
ietek Rikas upītē, bet tā savukārt Kūkovā, kas ir Veļikajas baseina ūdenstece. Stiglovas atsegumi atrodas Viļaakas novada Šķilbēnu pagastā - ap 240 km uz austrumiem no Rīgas, 22 km no Balviem un 10 km no Krievijas robežas.
Ģeoloģiskais veidojums "Stiglovas atsegumi" ir unikāls dabas objekts. Šeit atrodas piecu dažādu veidu Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi. Stiglovas upes krastos redzamie smilšakmens atsegumi veidojušies, kad Viļakas novadā viļņojās jūra, - pirms aptuveni 375 miljoniem gadu. Slīpi slāņotie baltie un brūni sārtie devona smilšakmeņi Stiglovas upītes krastos veidojušies jūras straumju ietekmē. Šeit atrodama arī četrus metrus dziļa ala un upes kreisajā krastā - Stiglovas dižakmens. Vieta ir īpaša ne tikai ar savu ainavisko apkārtni, ar dzelzi bagātajiem avotiem, bet arī ģeoloģisko izcelsmi. Šī ir viena no retajām vietām pašā Latvijas austrumu daļā, kur atsedzas Ogres svītas ieži.
Lieguma zona aptver 21 ha platību. Te tekošā Stiglovas upīte izveidojusi gravu, kurai ir izteikti stāvas nogāzes, balto un brūni sārto devona smilšakmeņu atsegumi. Stiglovas krasta smilšakmens iezī, kurš atrodas pie tilta izveidojusies apmēram 4m dziļa ala. Gravas lejas daļā , kreisajā krastā, apskatāms Stiglovas dižakmens ar 28,7m3 lielu virszemes daļu. Stiglovas teritorijā sastopamas vairāk kā 60 dažādas augu sugas, vairākas no tām ir aizsargājamas. Stiglovas grava ir bagāta ar dzelzs avotiem. Liegumā izveidota taka ar dažādiem dabas apskates objektiem. Takā ir iezīmētas 14 interesantākās skatu vietas.
Stiglovas grava ir arī vēsturiski nozīmīgs objekts – 1919.-1920.gadā partizāņu atbrīvošanas cīņas, kur dažviet ir saglabājušās senās ierakumu vietas.
Šim objektam 2013.gadā bija piešķirts gada ģeoloģiskā objekta gods
2018.gada 11.septembrī Dabas aizsardzības pārvalde rīkoja Stiglovas upes sakopšanas talku, kuras laikā upes straujteču posmus un dabas takas atbrīvoja no kritušiem kokiem. Veicot sakopšanas darbus, atklāti arī jauni apskates objekti, piemēram, Robežakmens.
2020.gada rudenī Stiglovas grava tika pie jauniem informatīviem baneriem, glīta koka uzraksta ar tūrisma objekta nosaukumu, jaunām koka kāpnēm, dažādām norādēm, stendiem un citiem uzlabojumiem, kas taku padarījuši sakoptāku, drošāku un baudāmāku. Autostāvvietā pie Stiglovas gravas izvietots liels informatīvs stends, kur atrodama arī dabas takas karte ar iezīmētiem apskates objektiem – smilšakmens alu, Dzelzs avotiņu, Akmeņu krāvumu, Mīlestības akmeni, Robežakmeni un Stiglovas dižakmeni. Līdz Stiglovas dižakmenim jāiet aptuveni 2 km. Dabas aizsardzības pārvalde takai piešķīrusi četru zvaigžņu sarežģītības pakāpi maksimālo piecu zvaigžņu skalā, jo tā ir vidēji grūta.
Stiglovas takai ir arī kultūrvēsturiska nozīme. Ontaons Slišāns 2005.gadā pierakstījis teiku par Purveža meitas Stiges ceļu, kas ir izlasāma uz sešiem stendiem visas takas garumā. Teikā vēstīts, ka taku Rikas upes krastos ieminuši Stige un viņas izredzētais vaidelotis Bākars, kuri steiguši viens otru satikt pa viņiem vien zināmām takām un meža stigām. Turklāt O.Slišāna pierakstītā teika iepriekš nekur nav bijusi publicēta. Ilustrācijas O.Slišāna pasakai par Stiges ceļu zīmējis Jēkabs Slišāns.
))
))
))
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Foto: I.Cibule
