Pirmā pūtēju kopa Balvos pastāvējusi ap 1903.-1904.gadu, kuru vadījis atvaļināts armijas muzikants Upenieks. Divdesmitajos gados un trīsdesmito gadu sākumā Balvu pagastā darbojas divas pūtēju vienības, kurās spēlēja apmēram seši līdz desmit vīri. Spēlēšanai zaļumballēs ar to pietika. Gurcku vienībā spēlēja vecāki vīri, un trīsdesmito gadu sākumā viņu aktivitātes izbeidzās. Užgaviešu vienības galvenais kodols bija trīs brāļi Kravaļi - Staņislavs, Antons un Alberts.
1932.gadā 15 vīri nodibina Balvos pirmo pūtēju orķestri. To vada Pēterpils konservatoriju beigušais mūziķis Alfons Miške. Pēc 1934.gada pārmaiņām, tika nomainīts Balvu aizsargu rotas komandieris. Radās vajadzība pēc sava pūtēju orķestra, kas varētu kuplināt svinīgās izdarības un piedalīties parādēs. To arī izveidoja, apvienojot jau esošās pūtēju kopas. Aizsargu organizācija sagādāja pūšamos instrumentus. 1938.-1939.gadā orķestra sastāvā spēlēja: Staņislavs, Antons un Alberts Kravaļi, Ernests Zariņš, Jānis Rags, Eižens Miške, Jānis Zēbergs, Jēkabs Kariks, Rags un Začests. 1938.gadā par oficiālo orķestra vadītāju iecēla Balvu valsts ģimnāzijas mūzikas skolotāju Olīvu Mētru. 1939.gadā Rīgā notika Aizsargu svētki, kur Uzvaras laukumā uz lielo parādi pulcējās aizsargi ar saviem orķestriem. Orķestris piedalījās arī Latgales novada Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940.gada 15.jūnijā. Balvu aizsargu nodaļas pūtēju orķestris savu darbību izbeidza ar Internacionāles nospēlēšanu 1940.gada jūlijā Balvu tirgus laukumā zem sarkanajiem karogiem.
Orķestris darbību atsāk 1955.gadā un to vada trompetists Staņislavs Kravalis, kas tajā laikā strādāja par pūtēju orķestra vadītāju Balvu vidusskolā. Apvienojot abus kolektīvus, radās iespēja sagatavot programmu un 1959.gada vasarā piedalīties A.Upīša "Ziņģu Ješkas uzvara" brīvdamas uzvedumā. Līdz 1963.gadam orķestris koncertprogrammu neiestudē. Tad kolektīva vadību uzņemas Jānis Vītols. Šajā laikā orķestris vairākas reizes uzstājās koncertos ar atsevišķiem skaņdarbiem. Atkal mainās kolektīva vadītāji. Neilgu laiku kolektīvu vada Jāzeps Kozurs, Viktors Strapcāns.
Svarīgs orķestra vēsturē ir 1967 .gads, kad orķestra vadību pārņem toreizējais kultūras nodaļas vadītājs Vitolds Dreimanis. Kopīgā darba rezultātā zonālajās sacensībās Balvos 1977.gadā tiek izcīnīta 2.vieta un ceļazīme uz republikas pūtēju orķestru fināla sacensībām republikas Dziesmu svētkos. Šajā reizē neizpaliek arī panākumi. 1977.gada oktobrī tiek izcīnīta 3.vieta sacensībās un 11.oktobrī kolektīvam tiek piešķirts Tautas kolektīva goda nosaukums, bet vadītājam Vitoldam Dreimanim - Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums. Orķestrī šai laikā spēlēja: Vitālijs un Juris Logini, Viktors un Juris Salmaņi, Francis Bankovs, Samuels Šors, Imants Klēģeris, Valērijs Kacēns, Jānis Bodrovs, Vladimirs Baranovs, Alvīns Netcelis, Jānis Vanags, Pēteris Jefimovs, Žanis Plešs, Ritvars Knesis, Benedikts Paršovs, Raimonds Gailis, Aldis Laicāns, Igors Kozlovskis, Jānis Sprukulis, Jānis Gusts, Juris Zaharāns u.c.
1979.gadā orķestris pirmo reizi piedalās Tautas kolektīvu sacensībās Ludzā, pēc tam 1980.gadā - republikas Dziesmu svētku sacensībās Rīgā. 1981.gadā Tautas pūtēju orķestris "Balvi" piedalījās Raimonda Paula autorkoncertā Balvos.
1983.gadā, sakarā ar Vitolda Dreimaņa dzīvesvietas maiņu, kolektīva vadību pārņem ilggadējais orķestra dalībnieks Samuels Šors. Pēc viņa divus gadus orķestri vada Benedikts Paršovs.

No 1987.gada Balvu KAC pūtēju orķestra  “BALVI” mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir I.Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu nodaļas absolvents Egons Salmanis. Iepriekšējos gados orķestrī bija iestājies zināms atslābums, taču tagad sākas jauns radoša un mērķtiecīga darba posms. Ja 1987.gadā pūtēju orķestru zonālajās sacensībās balvenieši II grupā iegūst 21.vietu, tad pēc pāris gadiem jau pirmo, pie tam ierindojas 4.vietā republikā. 1992.gadā, jau esot I grupas pūtēju orķestru vidū, iegūst 14.vietu, bet pēc gada - pirmo. Līdz ar to balvenieši tiek ieskaitīti A grupā un tur atrodas arī pašlaik. No 1987.gada orķestris piedalījies visos Vispārējos latviešu  dziesmu un deju svētkos un  pūtēju orķestru konkursos, visos pūtēju orķestru salidojumos un festivālos, tostarp I Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos Rīgā. Sniegti neskaitāmi orķestra koncerti Balvos un daudzviet Latvijā (Gulbenē, Limbažos, Daugavpilī, Viļakā, Ludzā, Kārsavā, Dobelē u.c.), Dokšicē (Baltkrievija). Klausītāji ir iecienījuši Ziemassvētku koncertus Otrajos Ziemassvētkos, koncertus Mātes dienā un citos vietējās nozīmes pasākumos.
Viena no mūsu orķestra ”atšķirības zīmēm” ir sagatavotie Garīgās mūzikas koncerti, kas sniegti daudzās baznīcās (Balvos, Baltinavā, Viļakā,  Bērzpilī, Krustpilī, Rīgas Sv.Jēkaba katedrālē, Aglonas bazilikā, Sv.Jāņa baznīcā Cēsīs). Visbeidzot 2005.gadā orķestris „BALVI”  tika uzaicināts muzicēt Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētos Aglonā 14.-15.augustā, kur desmit gadus pēc kārtas, līdz pat 2014.gadam, Sakrālajā laukumā sniedza gan Garīgās mūzikas koncertus, gan muzicēja procesijās un  Galvenajā Svētajā Misē. 2014.gada augustā orķestris tiek uzaicināts uz Baznīcas dienām Cēsīs spēlēt pavadījumus kopkorim un  sniegt garīgās mūzikas koncertu Sv.Jāņa baznīcā. Pēc E.Salmaņa ierosinājuma XXV un XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos atsevišķi orķestri sniedza garīgās mūzikas koncertus Rīgas baznīcās. Balvu orķestris muzicēja Sv.Jēkaba katedrālē.

Orķestra dalību valsts un reģionālās nozīmes pasākumos:
2019.g. koru un pūtēju orķestru svētki Balvos “Mirklis Balvos”.
2018.g. XXVI Vispārējie latviešu dziesmu svētki (Noslēguma koncerts Mežaparkā), pūtēju orķestru koncerts Esplanādē, finālkonkursā Lielajā Ģildē iegūta 1.vieta II augstākās grūtības grupā; dalība Garīgās mūzikas koncertā Sv.Jāņa katedrālē.
2017.g. pūtēju orķestru svētki Jelgavā; IX Latvijas pūtēju orķestru konkursā 2.vieta II augstākās grūtības grupā.
2016.g. Latgales un Vidzemes pūtēju orķestru svētki Alūksnē;  VIII Latvijas pūtēju orķestru konkursā iegūta 1.vieta II augstākās grūtības grupā.
2015.g. Latgales dziesmu svētki Daugavpilī;  Latgales pūtēju orķestru svētki Preiļos;  VII Latvijas pūtēju orķestru konkursā Cēsīs izcīnīta 2.vieta II augstākās grūtības grupā.
2014.g. Baznīcas dienas Cēsu estrādē un koncerts Sv.Jāņa baznīcā; VI Latvijas pūtēju orķestru konkursā 2.vieta II augstākās grūtības grupā.
2013.g. XXV Vispārējie latviešu dziesmu svētki (Noslēguma koncerts Mežaparkā; pūtēju orķestru koncerts Doma laukumā;  finālkonkursā Lielajā Ģildē iegūta 1.vieta II augstākās grūtības grupā;  Garīgās mūzikas koncerts  Sv.Jāņa katedrālē.
2012.g. V Latvijas pūtēju orķestru konkurss - 3.vieta II augstākās grūtības grupā.
2011.g. Latgales un Vidzemes pūtēju orķestru svētki Smiltenē,  IV Latvijas pūtēju orķestru konkurss - 2.vieta II augstākās grūtības grupā.
2010.g. III Latvijas pūtēju orķestru konkurss - 3.vieta II augstākās grūtības grupā.
2009.g. II Latvijas pūtēju orķestru konkurss - 2.vieta II augstākās grūtības grupā; Starptautiskais deju festivāls “Eima, eima” Balvos.
2008.g. XXIV Vispārējie latviešu dziesmu svētki  (Noslēguma koncerts Mežaparkā; pūtēju orķestru koncerts Doma laukumā;  Finālkonkurss Lielajā Ģild- 1.pakāpe II augstākās grūtības grupā.
2007.g. Latgales un Vidzemes pūtēju orķestru svētki Balvos “Ielūdz Balvi”; I Latvijas pūtēju orķestru konkurss veltīts G.Ordelovska 80.dzimšanasd dienai Jelgavā –1. vieta II augstākās grūtības grupā.
2006.g. Latgales novada Garīgās mūzikas svētki Balvos.
2005.g. Latgales un Vidzemes pūtēju orķestru svētki Rēzeknē “Skani, Latgale, dzimtā”.
2004.g. Latvijas XI pūtēju orķestru svētki Ventspilī “Re, kur muzikanti spēlē” (novadu skatē Rēzeknē II pakāpe II grupā).
2003.g. XXIII Vispārējie latviešu dziesmu svētki  (Noslēguma koncerts Mežaparkā, pūtēju orķestru koncerts Doma laukumā); Finālkonkurss Lielajā Ģildē –II vieta II grupā.
2002.g. Latvijas pūtēju orķestru V salidojums Ogrē,
2000.g. Garīgās mūzikas koncerts “Lūgšana dvēselei” Balvos,
1998.g. XXII Vispārējie latviešu dziesmu svētki  (Noslēguma koncerts Mežaparkā, pūtēju orķestru koncerts,  finālkonkurss Lielajā Ģildē);  novadu skatē Ludzā III vieta A grupā.
1997.g. Latgales dziesmu svētki Viļānos “Ar putniem debesīs”.
1996.g. Latvijas pūtēju orķestru VI  salidojums Daugavpilī,
1995.g. Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki Rīgā,
1993.g. XXI Vispārējie latviešu dziesmu svētki  Rīgā (Noslēguma koncerts Mežaparkā, pūtēju orķestru koncerts,  finālkonkurss Lielajā Ģildē),
1990.g. XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki  Rīgā (Noslēguma koncerts Mežaparkā, pūtēju orķestru koncerts,  finālkonkurss Lielajā Ģildē),
1989.g. Latgales novada dziesmu svētki Ludzā.
Mūzikas akadēmijas asociētais profesors, profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" diriģents Jānis Puriņš par mūsu orķestri ir teicis: "Latgale nav bagāta ar saviem pūtēju orķestriem, bet tieši šim novadam pieder viens no valsts labākajiem orķestriem - pūtēju orķestris "Balvi", kuru vada diriģents Egons Salmanis."
2008.gadā izdots buklets "PŪTĒJU ORĶESTRIS BALVI"