Literāte
Dzimusi 1985. gada 7. aprīlī  Balvu rajona Upītē literāta (dzejnieka, publicista, stāstnieka, feļetonista), sabiedriska darbinieka, zemnieka, bibliotekāra, muzeja vadītāja Antona un skolotājas, Upītes bērnu folkloras kopas vadītājas Irēnas Slišānu  četru bērnu ģimenē kā jaunākā meita
2000. gadā Mārīte pabeidza Upītes pamatskolu un devās mācīties uz Bulduru Dārzkopības vidusskolu, kuru pabeidza 2004. gada decembrī un ieguva Parka tehniķa diplomu.
2005. gadā iestājās Rēzeknes Augstskolas Humanitārajā un juridiskajā fakultātē, kur studē programmā „Filoloģija ".
Jau kopš bērnības tētis Antons Slišāns viņai ir liela autoritāte, tāpēc gribot līdzināties viņam, sākusi interesēties par dzeju, sākotnēji tās bijušas tikai bērna sarunas, iespaidi, idejas… Taču laikam ejot, savas emocijas sākusi uzlikt uz papīra un, pateicoties tēta stimulam, no 2002. gada jau publicējas kultūrvēsturiskajā un literārajā gadagrāmatā „Tāvu zemes kalendārs” kā arī almanahā „Olūts”.
 Pats lielākais notikums viņas dzīvē -2008. gadā iznākusī grāmata „Dzīves mīlēšana” kopā ar otru autori Ilzi Keišu. Tajā ievietoti abu meiteņu nepublicētie darbi, kas atbilst tēmai - dzīves mīlēšana. Mārītes sacerētā luga „Pupulaksti nav pupu mizas” pēc Rūdolfa Blaumaņa stāsta „Zirgs, trīs govis un simts rubļu” motīviem iestudēta Rēzeknes Augstskolā kopā ar kursa biedriem kā gala pārbaudījums kursā par Blaumaņa daiļradi.
No 2008. gada decembra līdz 2013.gadam Mārīte Slišāne strādāja Upītes bibliotēkā par bibliotekāri. Tad devās uz Rīgu, bet lielpilsētā drīz vien viņa saprata, ka bez Upītes nevar, un pēc nepilniem četriem prombūtnes gadiem, atgriezās dzimtajā vietā. Upītē Mārīte uzsāka piepildīt bērnības sapni - nodarboties ar putnkopību. 2018.gadā viņa ar savu projektu startēja Viļakas novada projektu konkursā, kur guva nelielu finansējumu. Patreiz Mārītes ganāmpulkā ir 120 putni - nodarbojas ar cāļu inkubāciju un olu tirgošanu. Ir izveidota Facebook lapa "MaGaLiņa cipītes". Tā kā ir savu vistu olas Mārīte daudz gatavo bērnības cepumus, tortes, citus saldumus. Ar saviem cepumiem viņa piedalījās Nemateriālā kultūras mantojuma svētkos "Gūdi"
2018.gadā, tēta Ontona Slišāna 70 gadu jubilejas gadā, Mārītei piedzima trešais bērniņš - dēliņš Ontaniņš. Šajā laikā viņa sāka cept tortes ļoti intensīvi. Kopumā piedāvājumā ir vairāk nekā desmit veidu tortes, bet tiek cepti arī cepumi, plātsmaizes, pīrādziņi ar bērnības garšu.Tie ir novērtēti un iekļauti Upītes kulinārajā mantojumā. Ir bijis, kad mēnesī vidēji ceptas 40-60 tortes. Kopš 2023.gada februāra Mārīte strādā par Baltinavas pagasta daiļdārznieci.

Mārīte turpina rakstīt un pārsvarā visi darbi rakstīti latgaliski, jo tā ir dzimtā valoda, kurā runā, domā un dzīvo, tāpēc vieglāk savas domas, jūtas un emocijas izklāstīt. Rakstīt gan sanāk retāk, jo lauku dzīve un trīs bērni prasa savu. Tagad viņa vairāk pievērsusies bērnu darbiņiem - burtu dzejolīši, mazi tekstiņi, pasaciņas. Katru gadu Mārīte piedalās "Upītes Uobeļduorzā".

2022.gada 10.septembrī Rēzeknes novada Rogovkā notika pirmais slams latgaliski "Rogovkys dzejis voga", kurā sacentās deviņi latgaliski rakstošie autori. Par uzvarētāju trijās sacensību kārtās žūrija un skatītāji atzina Mārīti Slišāni.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

L.Dukaļskas foto - Mārīte Slišāne (2009); R.Cibules foto - Mārīte "Upītes Uobeļduorzā" ar mazo Matildi (2012); ar bērniem (2019)