p.n. Krišjāņi, Balvu rajons LV - 4574
Ir ziņas, ka Krišjāņu pagasta bibliotēka dibināta ap 1951. gadu, lai gan dokumenti par dibināšanu Alūksnes zonālajā arhīvā nav atrasti. Pirmais ieraksts inventāra grāmatā datēts ar 1955. gadu. Bibliotēkas darbības laikā sešas reizes mainīta tās atrašanās vieta un bibliotēkā strādājuši vienpadsmit bibliotekāri. Pirmie bibliotēkas darbinieki nav zināmi, jo tie strādājuši, acīm redzot, pavisam īsu laiku. Pirmais zināmais bibliotekārs bija vietējā kolhoza "Cerība" agronoms Jānis Romans ar vidējo lauksaimniecisko izglītību, kurš nācis no tagadējā Ludzas rajona Saļnevas pagasta. Nav ziņu, kāpēc viņš , būdams agronoms, sācis strādāt bibliotēkā. Romāns nostrādājis bibliotēka līdz 1959. gada 13. augustam, kad pēc Rīgas Kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas, par bibliotēkas vadītāju Krišjāņu ciema padomē nozīmēta Veronika Bundže (Irbīte).Līdz ar speciālista ierašanos, izmainījies arī bibliotēkas darbs. Tika veidoti bibliotēkas katalogi, pareizi kārtota dokumentācija, organizēti pasākumi. Irbīte bibliotēkā nostrādāja līdz 1967. gada rudenim, kad, sakarā ar ģimenes pārcelšanos nomainīja arī darba vietu un sāka strādāt Balvu rajona centrālajā bibliotēkā.
Pēc Veronikas Irbītes 1967. gada rudenī bibliotēkā sāka strādāt Jadviga Akule (1967.-1968.) pēc profesijas grāmatvede, Anisija Leitāne (1968.-1969), Stefānija Škapare (1969.-1973.), Aina Curika (vēlāk Loča) (1973.-1976.), Maruta Kalniņa (1976.-1978.), Veneranda Dzene (1978.- 1980.), Ingūna Guste (1979.-1981.), Gunta Ludborža (1981.- 1987. un 1988.- strādā pašlaik)). Guntas Ludboržas bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā bibliotēkā strādāja Ināra Vagule (1987.) un Irēna Romāne (1988)
Bibliotēka sešas reizes mainījusi savas telpas. Pastāvēšanas sākumā bibliotēka atradusies Krišjāņu tautas nama ēkā, bet, kad šīs telpas ievajadzējās kolhoza „Cerība” kantorim, tad bibliotēku pārcēla uz nacionalizētajām Purniņu mājām, kur bija izvietota Krišjāņu ciema padome, pasta nodaļa un milicijas pilnvarotā dzīvoklis. Pēc tam to vēlreiz pārcēla uz Krišjāņu tautas nama ēku, jo kolhoza administrācijai bija vieta jaunajā daudzdzīvokļu ēkā. Pirmajos neatkarības gados bibliotēku ievietoja padomju laikā uzceltās sadzīves pakalpojumu ēkas otrajā stāvā, kur pirmajā stāvā atradās Krišjāņu pagasta padome. Vēlāk bibliotēku pārvietoja uz daudzdzīvokļu māju. Šis apstāklis arī paglāba bibliotēku no izpostīšanas, jo  sadzīves pakalpojumu ēka vēlāk nodega..
Šobrīd bibliotēkas telpas ir 95 m². Lasītājiem ir 15 darba vietas, ir datori ar bezmaksas interneta pieslēgumu, printeri, kopēšanas iekārta, skeneris.
2012.gadā bibliotēkā tika veikts remonts, izveidojot vienotu lasītāju apkalpošanas zonu, atsevišķā telpā ir internetlasītava. Bibliotēkā ir 15 lasītāju vietas,7 datori , multifunkcionālā iekārta un laminētājs. Un 2012.gada novembrī bibliotēkā sāka strādāt Ineta Ludborža.2013.gada maijā Ineta devās dekrēta atvaļinājumā un bibliotēkā sāka strādāt Sanita Sinele, kas ir arī tagad bibliotēkas vadītāja.
Katru gadu bibliotēkā notiek bibliotēku nedēļas pasākumi, Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas pasākumi, bibliotēka piedalās Bērnu/jauniešu/vecāku žurijas lasīšanā. Tiek rīkotas grāmatu izstādes, veltītas rakstnieku un dzejnieku apaļu jubileju gadskārtām, svētku un gadskārtu pasākumi un izstādes!

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no Krišjāņu pagasta bibliotēkas fonda: Pašreizējā bibliotēkas ēka; Gunta Ludborža; bibliotēkā