Literāts, sabiedriskais darbinieks
))
Dzimis 1929. gada 16. februārī septiņu bērnu ģimenē Baltinavas pagasta Deņicovas ciemā. Viņi bija pieci brāļi un divas māsas. Pēteris no visiem brāļiem bija jaunākais. Tēvs bija nolēmis, ka viens no dēliem jāizskolo un gribēja, lai Pēteris kļūtu par garīdznieku, bet dēls sapņoja būt skolotājs.Taču dzīve visu izmainīja. Pēkšņi nomira tēvs un nāca četrdesmitais gads. Drīz sākās otrais pasaules karš. Divpadsmitgadīgais Pēteris, vienīgais no vīriešiem, palika mājās pie savas zemītes, jo mobilizācijai tika pakļauti vecākie brāļi.
Smagi un nabadzīgi bija bērnības un jaunības gadi. Kolhozā nostrādāti 15 gadi par velti, par tukšajām izstrādes dienām.
1991. gada janvārī Pēteris bija Briežuciema pagasta padomes priekšsēdētājs. Viņš organizēja cilvēkus un brauca uz barikādēm Rīgā.
Apbrīnojama ir Pētera aktivitāte un enerģija.
Zemes reformas rezultātā vajadzēja atstāt mājas, kurās nodzīvoti 30 gadi, iekopts dārzs, izaudzētas ābeles, un sākt visu no jauna. Visi šie likteņa pavērsieni, pārdzīvotais un redzētais 20. gadsimta četrdesmitajos, piecdesmitajos un vēlākajos gados lika pievērsties rakstīšanai. Pastāstīt par to citiem. Sarakstītas dokumentālas grāmatas par Baltinavas puses vietām un cilvēku likteņiem laikmetu griežos:
"Kur ilgu dzērve brien..." (2003, 2004 - papildināta)
"...Te maldu putni kliedz" (2006),
"Diennakšu melnbaltais likteņa sūtnis (2008),
"...here the birds of my illusions scream" (2011) - vienā grāmatā izdotas trīs agrāk sarakstītās grāmatas angļu valodā.
"Aizbraucēji un palicēji" (2012),
"Mūžu nodzīvot" (2015),
"Dzīve ir skaista" (2016).
Pēteris Keišs par savu literāro darbību ir saņēmis Latvijas Valsts Aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda Zīmi, ir Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks. 2012.gadā apbalvots ar Atzinības krusta pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi.
Miris 2018.gada 1.maijā
))
))
Foto no personīgā arhīva un Balvu centrālās bibliotēkas novadpētniecības fonda: grāmatas "Kur ilgu dzērves skrien" atvēršanas svētkos Baltinavā; 85.dzimšanas dienā (2014)