| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Dzimusi 1956.gada 10.aprīlī Vecumu pagasta Ezermalas ciemā. Skolas gaitas uzsāk Dravnieku pamatskolā, bet turpina Viļakas vidusskolā, kuru ar labām un teicamām sekmēm absolvē 1974.gadā. Tā kā skolas gados visvairāk interesē vēsture, tad mācības Irēna turpina Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru beidz 1979.gadā. Pēc studijām Irēna Šaicāne saņem norīkojumu uz Balvu 1.vidusskolu. Te viņai tiek uzticēta arī novadpētniecības pulciņa vadīšana. 1986.gada rudenī, tuvojoties pilsētas 60.gadadienai, skolas direktors Leonards Silovs skolas bēniņu telpās aicina izveidot skolas muzeju. Muzeju atklāj 1988.gada 30.janvārī. Turklāt tagad muzejs no vienas nelielas telpas ir izaudzis līdz trim plašākām telpām turpat skolas ceturtajā stāvā.
Lai papildinātu zināšanas vēsturē, 1998.gadā Irēna iestājas Daugavpils Universitātes maģistratūrā. Studijas tiek pabeigtas 2000.gadā, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu vēstures apakšnozarē, rakstot maģistra darbu par tēmu „Vidējā izglītība Balvos: Balvu komercskola un Balvu ģimnāzija (1921 – 1944)”. Iesāktā maģistra darba tēma tiek papildināta, un 2001.gada aprīlī, kad Balvu pilsētas ģimnāzija šajā mācību gadā atzīmē 70 gadu jubileju, apkopotais materiāls izdots grāmatā „Komercskola un ģimnāzija Balvos”.
Irēna Šaicāne visus savus darbus gatavo rūpīgi pārbaudot faktus arhīvos Alūksnē un Rīgā. Studējot maģistratūrā, Irēna sāka pētīt un noskaidrot - kā padomju režīma represijas skāra balveniešus, īpaši pievēršot uzmanību 1941. un 1949.gada deportācijām. Sagatavotais pētījums 2005.gadā tika izdots brošūrā "Balvenieši padomju režīma gados (1940 - 1941) un (1944 - 1949): dokumentos un atmiņās". Jau rakstot par balveniešiem, tika atrasts daudz materiālu par to, kādas bija toreizējo jauniešu aktivitātes pēc Otrā pasaules kara Viālkas pusē, kur jaunieši 1945.gadā bija izveidojuši divas nacionāli noskaņotas organizācijas. Top pētījums "Padomju tiesas procesi 1946.gada 11.martā un 10.aprīlī: Jaunieši stāsta pēc... 60 gadiem", uz kura prezentāciju tika sapulcināti to dienu jaunieši. Pētījumu par jauniešiem „Jauniešu nacionālās organizācijas Viļakas (Abrenes) apriņķī 1945.gadā: Jaunieši stāsta pēc 60 gadiem”, kas balstās uz jauniešu atmiņām un arhīvu studijām, skolotāja iesniedz arī L.Bērziņa konkursam un 2006.gadā kļūst par Luda Bērziņa prēmijas laureāti. 2006.gadā Irēna Šaicāne iesniedza projekta pieteikumu Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstiem par jauniešu organizācijām Viļakas apriņķī. Projekts tiek atbalstīts un atkal turpinās darbs. Raksts "Viļakas jauniešu nevardarbīgās pretošanās organizācijas 1945.gadā" publicēts Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 21.sējumā 2007.gada novembrī (ar norādi – novadpētnieka vākums).
Skolotājas Irēnas Šaicānes veikums novadpētniecībā ir sabiedrības ievērots un novērtēts. 1990.gadā viņa saņem Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stidendiju, jo pēta un apkopo materiālus par Balvu puses novadniekiem – operdziedoni Tāli Matīsu, kokles virtuozu Aloiziju Jūsmiņu, gleznotāju Jāni Ūdri. Ar LKF atbalstu 1994.gadā Balvu novada muzejs izdod I.Šaicānes apkopoto materiālu par T.Matīsu brošurā „Tālim Matīsam – 90”. Lai darītu interesantāku Balvu pilsētas vēstures apguvi, Irēna apkopo savās vēstures stundās izmantotos uzdevumus un 1998.gadā iznāca brošūra "Balvi - jautājumos un atbildēs". Par šo darbu skolotājai pienākas laureātes gods konkursā "Kristīgā humānā izglītība"
2009.gadā iznāca Irēnas Šaicānes grāmata "Balvi - pilsēta ezeru krastos - vēstures lappusēs (1549 - 2009)", kas ir fundamentāls pētījums par mūsu dzimto pilsētu gandrīz pusgadsimta griezumā, bet 2013.gadā - grāmata "Balvi un balvenieši". Savukārt, 2014.gadā iznāca Irēnas Šaicānes vēsturiskais pētījums "Mazliet par dzīvi... 20.gadsimtā Latvijā un ne tikai Jāņa Bluča atmiņās". Šo darbu interesenti var iepazīt Balvu Valsts ģimnāzijas muzeja mājaslapā un skolas muzejā.
Savukārt, 2016.gada februārī iznāca I.Šaicānes grāmata "Sports Ziemeļlatgalē: ceļš līdz Olimpiskajai medaļai", kurā apkopoti stāsti, liecības un fotogrāfijas par dažādiem sporta veidiem, personībām - viņu sasniegumiem un ieguldījumu sportā.
Kopš 1989.gada Irēna Šaicāne ir Balvu rajona vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, bet no 1998.gada arī kultūras vēstures metodiskās apvienības vadītāja. Skolotāja aktīvi darbojusies Latvijas Kultūras fonda Balvu kopā, vada rajona Zinātnes dienās vēstures - kultūrvēstures sekciju, no 2001.gada piedalās centralizētā vēstures eksāmena darbu labošanā, bet līdz 2005.gadam piedalījās arī kultūras vēstures eksāmena darbu labošanā.
2001.gadā Irēnai Šaicānei piešķirts nosaukums „Gada skolotājs - 2001” Balvu rajonā, kā arī skolotāja saņem LR Izglītības un zinātnes ministrijas Goda diplomu par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārizglītojošā izglītībā.
2009.gadā piešķirts Latgales plānošanas reģiona Atzinības raksts, ar 2011.gada 16.marta Ordeņu kapitula lēmumu Irēnai Šaicānei piešķirts Atzinības krusta V šķiras ordenis, bet 2012.gadā viņa saņem Skolu muzeju biedrības Pateicības raksts
I.Šaicāne grāmatas atvēršanas svētkos Balvu Kultūras un atpūtas centrā 2009.gada 4.septembrī (I.Bobrovas foto); Irēna Šaicāne ar vīru Aini Šaicānu, saņemot Atzinības krusta ordeni 2011.gada 1.maijā (R.Cibules foto)