Kultūras darbinieks, mūziķis, literāts

Dzimis 1969. gada 29. jūnijā Balvos. 1987. gadā beidzis Balvu vidusskolu. Mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā, kuru pabeidzis 1989.gadā, iegūstot masu pasākumu organizatora diplomu. Kopš izglītības iegūšanas gan pamatdarbs, gan blakus intereses ir saistītas ar kultūras darbu un darbošanos izklaides biznesā. Strādājis Balvu kultūras namā no 1990.-1999. gadam, no 2000.gada strādā SIA "Diogens Audio"- sākumā, kā pasākumu producents, vēlāk pārdevējs – konsultants mūzikas instrumentu, skaņu un gaismu aparatūras tirdzniecības jomā. No 2009. gada strādā arī Balvu novada Kubulu kultūras namā par skaņu un gaismu operatoru. Paralēli pamatdarbam līdzvērtīgu vietu dzīvē ieņem darbošanās sabiedriskajā dzīvē un privātbiznesā, sniedzot gan tehniska, gan mākslinieciska rakstura pakalpojumus. Ieguvis II vieta konkursā „Latgales Kultūras darbinieks 2001”, saņēmis Balvu novada gada balva kultūrā „Mūsu Lepnums 2012”, bet 2014. gadā saņēmis Balvu novada Atzinības rakstu par aktīvu iesaistīšanos novada kultūras un sabiedriskajā dzīvē un Balvu novada atpazīstamības veicināšanu. Lielākais vaļasprieks ceļošana un sēņošana. Viņš pats par sevi saka –  „Lielākā dīvainība – optimisms”.
Runājot par Māra Lāpāna darbošanos, var iezīmēt vairākus galvenos virzienus:
Teātris. Kopš 1988.gada darbojas Balvu Tautas teātrī. Teātra izrādēs viņš iestudējis dažādas lomas – Mežsargs - J.Zeibolta „Dullais barons Bunduls”, Gliemezītis - A. Rijkura “Gliemezītis- riteņbraucējs”, Atis - R. Blaumaņa „Trīnes grēki”, Trusītis - “Kad tu atnāksi atkal?”- pēc A.A. Milna “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, Skolotājs - M. Tvena „Toma Sojera piedzīvojumi”, Bankas darbinieks - Dž. B. Prīslija „Skandalozais notikums ar misteru Ketlu un misis Mūnu”, Sardzes vīrs - F. Šillera „Marija Stjuarte”, Karalis/skrandainis - M. Tvena „Princis un ubaga zēns”, Džeks - B. Tomasa “Krustmāte no Brazīlijas”, Ēzelītis - “Brēmenes muzikanti”, Taukšķis - R. Blaumaņa “No saldenās pudeles”,  Tēvs - H. Vuolejoki “Jaunā saimniece”, Kaimiņš - S. Moema “Apsolītā zeme”, Inokentijs - A. Ostrovska “Sirds nav akmens”.
Kā skaņu vai gaismu operators piedalījies Balvu Tautas teātra izrādēs - J. Rainis „Krauklītis”, J.Zvirgzdiņš, G. Gudets „Jubilejas gads”, H.Paukšs „Miroņūpis”, G. Mistrāla „Šai brīdī, tik rūgta kā jūras sāļums”, J. Rainis „Pūt vējiņi”, A. Brigadiere „Sprīdītis”, „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, Aspazija „Runā, dvēsele, tas ir tavs laiks” II, M. Misiņa „Nekad es nebūšu ikdiena tava”, G. Mistrāla „Es paceļu un vaļā veru savu sirdi”, A. Rancāne „Advente”, L. Brīdaka „Ienāc pasaulē manā, H. Ibsens „Heda Gablere”, Š. Bodlērs „Es karalis tai zemē, kurā vienmēr līst”, „Tik labi paslēpos”, U. Siliņš „Didzis un zvaigžņu zēns”, Ž. Anujs „Antigone”, E. Vulfs „Tas ir laiks", A. Čehovs „Bildinājums”, A. Čehovs „Ragana”, E. Vulfs „Pirmie soļi”, A. Čehovs „Atraitnīte”, A. Čehovs “Lācis”, V. Šekspīrs „Mācību stunda pie Šekspīra”.
Paralēli Balvu Tautas teātrim Māris darbojas arī biedrībā “Balvu Teātris”, kura dibināta 1999. gadā (amats - valdes priekšsēdētājs). Darbība ir vērsta dažādu sabiedrisku aktivitāšu un kultūrvides uzturēšanas virzienā, kā arī, tas ir pamats personīgu režisorisku ieceru veidošanai. Mārim Lāpānam kā režisoram iestudētas 3 teātra izrādes: dzejas izrāde –  "Mēs uzcēlām pili..." 2009. gadā, izrāde bērniem - O.Preislers "Mazā raganiņa" 2012.gadā un muzikāla dzejas izrāde - “Viegli pieskarties pasaulei vēlos…”  2018. gadā.
Būtiska vieta Māra darbībā ierādīta arī dažādu bērnu izklaides pasākumu organizēšanā. Galvenie no tiem ir bērnības svētku un un bērnu ziemassvētku eglīšu pasākumu veidošana. Kopš 1991. gada  (sākotnēji ne zem biedrības vārda) ir izveidoti scenāriji un iestudētas apmēram 35 dažādas programmas, kā - "Domino un Cirka kauliņa Ziemassvētku piedzīvojums", "Kā briedis Rūdolfs pazaudēja Ziemassvētku vecīti...!", "Skursteņslauķis Turpšurpbāzis un ruksīte Puksīte", "Dzeltengalvītes Ziemassvētki", "Flinstonam ir ideja...!!!", ”Durvju mākslinieks un Virves dejotāja”, „Jautrais pastnieks kapteinis Džeks”, „Kas tas tāds – Atkalnekasnesanāca”, „Piparkūkas un Pīrādziņa Piparziemassvētki”,  „Ziemassvētki Buratīno zemē!”,  "Lācis un Baravika", "Luksofora namiņš", “Gaidām ciemos”, "Datorpele-Lauku pele", "Ielūdz Ziemassvētku vecītis kopā ar papagaiļiem Villiju un Līzi", „Krauklis un Mazā Raganiņa svin Ziemassvētkus”, " Zaķis Fiksis, zaķene Fiksa  un lielais kalendārs", „Kā Ežu ģimene Ziemassvētkus gaidīja”, "Tētis Pēcis meklē meitiņai Pēciņai nodarbošanos!", u.c.
Organizēti radošie vakari – tikšanās ar Guntaru Raču (2015.gadā), Zigfrīdu Muktupāvelu ( 2016.gadā), Gintu un Kristapu Krievkalniem (2017.gadā).
Realizēti vairāki sabiedriska labuma projekti: “Ezera sonāte”  (strūklakas uzstādīšana Balvu ezerā),  “Svaigā gaisā” (zviļņu uzstādīšana Balvu pilsētas skvērā), “Gaismas nevar būt par daudz” (gaismu tehnikas iegāde). Atbalstīti arī dažādi pasākumi un citas aktivitātes – atbalsts Gaļinas Gruziņas grāmatas “Ķinķēziņi” izdošanā, A. Šaicāna atceres pasākumu veidošanai, teātra izrāžu “Māsas” un  “Sirds nav akmens” materiālais un tehniskais atbalsts, atbalstītas jauno talantu radošās ieceres (grupas "Alu Cilvēki" studijas ierakstu veikšana), konkursa “Mis un Misters Balvi”, festivālu “Osvalds” un  “Savējie” tehniskais atbalsts, u.c.
Mūzika un literatūra. Izdotas 3 dzejas grāmatas -1998. gadā izdots dzejoļu krājums „Garām sev”, 2009.gadā - "Es saslimu ar Tevi", 2020.gadā - "Viegli pieskarties pasaulei". Māris darbojies mūzikas  grupās „OTTO”, „3 Stenori”, „Projekts M”, "Pārsteigums", „Mani Mākoņi”, muzikālajā apvienībā "AINIS" kā izpildītājs, spēlējot ģitāru un dziedot. Visilgstošākā darbība, kopš 1993.gada, ir gruoa "OTTO" , kurā kopā ar kolēģi Juri Ķirsonu darbojas joprojām. Sacerētas ap 80 autordziesmas. No tām 37 ierakstītas studijas formātā. Sacerēta mūzika divām teātra izrādēm „Brēmenes muzikanti” un „Mazā Raganiņa”. Izveidotas vairākas joku koncertprogrammas variācijas grupai "3 Stenori".
Pasākumu organizēšana. Kopš 20 gadsimta 90-to gadu sākuma Māris nepārtraukti iesaistījies dažādu pasākumu organizēšanā un producēšanā - sākotnēji kā Balvu rajona Kultūras nama darbinieks, bet kopš 1995. gada arī individuāli un sadarbībā ar citiem partneriem. Lielākie no tiem: Mūzikas festivāls "Osvalds" (sākotnēji un vēlāk  paralēli -Balvu rajona muzikantu saiets) (1995.-2016.). Uz doto brīdi festivāla organizēšana ir pārtraukta.
Konkurss “Mis un Misters Balvi” producēšana  (2004., 2006., 2007.), konkursa "Mis un Misters Balvi" režija ( 2011.- 2017.)
Sudrabkāzu pasākumi Balvu Dzimtsarakstu nodaļā (2005. - 2015.)
Koncertuzvedumi – Līgo svētku brīvdabas uzvedumi Balvu pilsētā (2004., 2006., 2014.),  A. Šaicāna piemiņas koncerts (2012., Balvu estrādē), A. Šaicāna atceres pasākums ”Pagājis laiks un atkal, draugs...” (2017. g. Balvu estrādē), „Es pārnākšu” (2018.g. Viļakas estrādē).
Viļakas novada autordziesmu koncerts „Mūsu dziesma” 2019.g.
Dzīvā mūzikas festivāls „Savējie” Kubulu KN (2013.g.-2018.g.)
Vēl - mūzikas festivāls „Valmieras Zvaigžņu nakts” (2002.-2003.), jauno rokgrupu konkurss „Mediators” 2009.g., u.c.
Pasākumu tehniskais nodrošinājums. Laika gaitā, darbojoties kā pasākumu organizatoram, Mārim gūtas iemaņas arī darbā ar skaņu un gaismu. Vienlaicīgi šīs praktiskās iemaņas ir kļuvušas par viņa dzīves hobiju. Izpildīti dažāda mēroga un sarežģītības pakāpes darbi.

2021.gadā par ilggadēju pašvaldības kultūrvides kopšanu, tradīciju radīšanu, pozitīva novada tēla veidošanu un novada vārda popularizēšanu Māris Lāpāns apbalvots ar Balvu novada domes Atzinības rakstu.

                                               
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no M.Lāpāna foto arhīva: 2.foto - pēc izrādes "Heda Gablere"(1966, Māris - pirmajā rindā); 5.foto - grupa OTTO