Kuļšs Pīters (pseidonīms Cērpiņu Blauzga)

Raksta ID: 456

Atjaunināts: 27 decembris, 2021

Literāts
Dzimis 1886. 1. oktobrī (pēc vecā stila) pašreizējā Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Stiglovas ciemā trūcīgā sešu bērnu ģimenē.Pīteram palaimējās ar pārtikušiem radiniekiem, jo viņa vectēvs Jānis Logins (mammas tēvs no Loginu ciema) dzīvoja Pēterpilī un strādāja par uzraugu Ķeizariskajā teātrī. Ar viņa atbalstu un finansiālu palīdzību Pīters Kuļšs pabeidza Katrīnas ģimnāziju un studēja Pēterpils universitātē tieslietas. Studiju laikā aktīvi iesaistījās Pēterpils latgaliešu sabiedriskajā dzīvē, ko vēlāk aprakstīja savos atmiņu stāstos. Studijas pārtrauca Pirmais pasaules karš, jo jaunekli iesauca cara armijā. Viņš nonāca Orenburgas kara skolā, ieguva virsnieka pakāpi un cīnījās vairākās frontēs. Pīters Kuļšs Latvijā atgriezās 1921. gadā un strādāja Latgales Lauksaimniecības biedrību savienībā Daugavpilī. 1929. gadā viņš pārcēlās uz Rīgu un strādāja Zemkopības ministrijā par Latgales lietu pārzini un vecāko zemju revidentu. Vēlāk Kuļšs bija Tautas Labklājības ministrijas Rīgas darba apgādes pārzinis. 1940 .gadā Pīters Kuļšs kļuva par Iekšlietu ministrijas Politiskās nodaļas vadītāju, 1941. gadā - par Rūpniecības ministrijas lietu pārvaldnieku. Ienākot vāciešiem , 1941. gada jūnija beigās Kuļšu arestēja un 13. augustā nošāva. Apbedīts Biķernieku masu kapos.
Savus literāros sacerējumus Pīters Kuļšs parakstījis ar pseidonīmu Cērpiņu Blauzga. Viņa daiļradi pētījuši rakstnieki Alberts Ločmelis un Augusts Eglājs. Nozīmīgākais darbs ir vēsturiskā teika "Mārgu sola", kurā izmantoti dzimtajā pusē noklausītie nostāsti. Tā publicēta 1936. gadā laikrakstā "Jaunais Vōrds". Cērpiņu Blauzga rakstījis politiskus feļetonus, kuros stāstījis par politiķu un Saeimas deputātu vājībām. Daudzi no viņa uzrakstītajiem feļetoniem ir aktuāli arī šodien. Tā laika preses izdevumos publicēti ap 200 feļetoni, bet literārais mantojums nav apkopots grāmatā.