Vēsturnieks
Dzimis1920.gada 11.janvārī Baltinavas pagasta "Latušēnu" mājās. Henrihs mācījās Baltinavas pamatskolā, pēc tam 1934.gadā iestājās Malnavas Lauksaimniecības skolā. 1939.gadā to beidza un strādāja tēva saimniecībā. Otrā pasaules kara laikā 1943.gada vasarā viņš tika iesaukts leģionā un 1944.gadā Vācijā saņemts gūstā. Nu jau sarkanās armijas soda bataljonā vajadzēja izpirkt "grēku pret padomju dzimteni". Tur arī dabūts ievainojums. No hospitāļa Astrahaņā Henrihs atgriezās tēva mājās. Mājās bija ierīkota Baltinavas spirta brūža palīgsaimniecība, tēvam paša mājā atstājot tikai divas istabas, bet pārējās telpas nacionalizētas. Kādu laiku Henrihs strādāja par šīs palīgsaimniecības vadītāju.
1946.gadā Henrihs Logins iestājas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, bet no 3.kursa atskaitīts kā "kulaka dēls". Pēc izslēgšanas no augstskolas viņš palika Rīgā un meklēja darbu. Neilgu laiku strādāja laikraksta "Pionieris" redakcijā, bet, mainoties redakcijas vadībai, kā bezpartejiskajam un pie tam vēl leģionāram, no darba nācās aiziet. H.Logins strādāja pilsētas dārzu un parku saimniecībā, ceļu un tilta būves organizācijā, tad līdz pat aiziešanai pensijā 1980.gadā - "Komunālprojektā".
Atmodas gados Henrihs Logins divas reizes apmeklēja ASV. Pirmo reizi ciemojoties pie brāļa, uzņēma sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem malnaviešiem - kādreizējiem lauksaimniecības skolas studiju biedriem - un mudināja viņus rakstīt atmiņas. Tas bija sākums atmiņu grāmatai par pirmās Latvijas Republikas laika Valsts Malnavas Lauksaimniecības vidusskolu. Grāmatas "Mūsu Malnava" atvēršanas svētki notika 2001.gada 7.jūlijā - skolas 80 gadu jubilejā.
Kaut arī lielu dzīves daļu Henrihs Logins pavadījis Rīgā, ar sirdi un prātu viņš vienmēr bijis piederīgs dzimtajam novadam, un arī viņa mūža darbs, kas palicis grāmatā, publikācijās, manuskriptos, ir veltīts Latgalei, Abrenes novadam, Malnavas Lauksaimniecības skolai, Baltinavai. Savai sirdslietai - novada vēstures pētniecībai, Henrihs pilnībā varēja nodoties tikai pensijas gados. Viņa paveiktais, pētot un apkopojot arhīvu materiālus, atmiņu pierakstus, krājās mašīnrakstā aprakstītos papīra kalnos, kas satur vienreizēju informāciju par dzimto pusi un Abreni. Tagad šie materiāli atrodami gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas Rokrakstu nodaļā, gan Baltinavas pagasta muzejā un Baltinavas vidusskolā, gan Balvu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības lasītavā.Dzimtenes vēstures izpēte nebija viņa maizes darbs, bet tam tika atdots viss brīvais laiks un visa enerģija līdz pēdējiem dzīves mirkļiem

Henrihs Logins mira 2001.gada 20.septembrī un apglabāts Baltinavas pagasta Merkuzīnes kapsētā.

Avotu saraksts par H.Loginu un viņa rakstu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no Baltinavas muzeja fondiem: Henrihs Logins (1972); apkopotie atmiņu stāsti "Mūsu Malnava"; Baltinavas muzeja atklāšana 1997.gada 28.maijā (redzams labajā pusē)