Kļaviņš Jānis

Profesors, medicīnas zinātņu doktors, vokālists
Dzimis 1921.gada 6.maijā Abrenes apriņķa Rugāju pagasta "Dreimanovā" Jāņa un Idas Kļaviņu ģimenē. Ar izcilām dotībām mācījies Rugāju pamatskolā un beidzis Balvu valsts ģimnāziju 1939.gadā. 1941.gadā iestājies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. 1944. gada rudenī kā bēglis ar kuģi nokļuvis Vācijā, kur Ķīles universitātē vēlējās turpināt medicīnas studijas. Pēckara gados Vācijā tādus bēgļus kā viņš universitātē neuzņēma. Jānis Kļaviņš iestājās Libekas konservatorijā (vēlāk pārdēvēta par mūzikas akadēmiju) un 1959. gadā to absolvēja kā vokālists. Kad bija iespēja iestāties Ķīles universitātē, J.Kļaviņš to nekavējoties izdarīja. Tā kā mūziku atstāt negribējās, viņš vairākus gadus paralēli studēja Libekā un Ķīlē. Ķīles universitāti absolvējis 1948. gadā ar uzslavu, 1959. gadā tur ieguvis medicīnas doktora grādu.
Uz ASV Kļaviņu ģimene pārcēlās 1951.gadā. Te viņš kļuva par atzītu patalogu. Profsora J. Kļaviņa zinātniskās darbības pētniecības virziens ir onkoloģija, konkrēti – molekulārā bioloģija ar tumormarkeriem (vielas, kas organismā producē vēža šūnas vai arī producē atšķirīgas šūnas). Jānis Kļaviņš ir Starptautiskās Tumormarkeru Onkoloģijas Akadēmijas dibinātājs un prezidents no 1984.gada līdz 2005.gadam. Ievēlēts par šīs akadēmijas Goda prezidentu. Akadēmija katru gadu kādā no pasaules valstīm organizē starptautisku konferenci par pētījumu rezultātiem. 2005.gada konferencē Itālijā J.Kļaviņam pasniedza ievērojamā pataloģijas un fizioloģijas zinātņu dibinātāja profesora Rūdolfa Virchova balvu. Žurnāls "Leadership Medica" 2005.gadā vienu numuru speciāli veltījis profesoram Dr.Jānim Kļaviņam. No 1986.gada līdz 2005.gadam J.Kļaviņš bijis arī Tumoru marķieru onkoloģijas žurnāla galvenais redaktors.
J.Kļaviņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Latvijas Universitātes Goda doktors. 2000.gadā par sasniegumiem medicīnas nozarē apbalvots ar LZA Paula Stradiņa godalgu
Profesors J.Kļaviņš sarakstījis vairākas publikācijas, nozīmīgākā ir "Tumor markers", kas izdota 1986.gadā Ņujorkā. Ieguvis daudzus akadēmiskos goda nosaukumus.

Latviešu sabiedrībā Jāni Kļaviņu pazīst arī kā mūziķi. Pēc Lībekas mūzikas akadēmijas absolvēšanas ar uzslavu daudz dziedājis kā Eiropā, tā ASV. Papildinājies Milānas "La Scala" operā pie Alesandro Mantovani un Ņujorkā pie Vinifreda Sesila. Blakus zinātniskajam darbam medicīnā dziedājis kā solists Amerikas Operas teātrī Klīvlendā, Linkolna centrā Ņujorkā un kopā ar izciliem amerikāņu mūziķiem Kārnegija zālē. No Šūberta Apvienības 1984.gadā saņēmis augstāko atzinību - diplomu ar lielo Šūberta zelta medaļu par Šūberta dziesmu interpretāciju. Bez Šūberta savās soloprogrammās labprāt iekļāvis arī Mālera un, protams, latviešu komponistu - Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Volfganga Dārziņa, Alfrēda Kalniņa dziesmas. Ir komponista A.Okolo - Kulaka garīgā veikuma oficiālais mantinieks. Šī komponista jaundarbu koncertā Kārnegija mazajā zālē 70.gadu beigās programmas galveno daļu aizņēma "Kapelmeistara Kreislera balāde" ar Pētera Aigara tekstu 19 dziedājumos. Šis darbs bija veltīts tieši J.Kļaviņam un  viņš bija tā pirmais izpildītājs. Ierakstījis visas Jāzepa Vītola solo dziesmas. Četru kompaktdisku albūmā ietverts visu 108 solo dziesmu ieskaņojums, kas ir kamerdziedoņa J. Kļaviņa radošā mūža kapitāldarbs (izdevusi “Rīgas skaņu ierakstu studija”, Rīgā, 1998). Par sasniegumiem mūzikā apbalvots ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda goda diplomu un balvu.
Dzīvesbiedre - tēlniece Minjona Kļaviņa, ģimenē divas meitas un divi dēli.
Pēc 45 gadu prombūtnes, Latvijā un arī Rugājos un Balvos J.Kļaviņš ciemojies 1989.gada oktobrī. Šajā ciemošanās reizē izcilais vokālists sniedzis koncertu gan Rugājos, gan Balvos - Balvu pamatskolā.
2000.gadā Jānis Kļaviņš apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, ko profesoram Valsts prezidente pasniedza 80 gadu dzimšanas dienā 2001.gadā.
2017.gadā iznākusi grāmata "Jānis V.Kļaviņš zinātnē, mūzikā, mākslā".

Miris 2018.gada 11.februārī Ņujorkā.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no J.Kļaviņa personīgā arhīva: J.Kļaviņa ģimene; J.Kļaviņs pie Balvu pamatskolas 1989.gadā; J.Kļaviņš saņemot Šūberta apvienības zelta medaļu 1984.gadā; grāmatas vāks