Keišs Pēteris

Raksta ID: 434

Atjaunināts: 17 maijs, 2012

Sabiedriskais darbinieks, Rēzeknes pilsētas Goda pilsonis

Dzimis 1941.gada 29.jūnijā Baltinavas pagasta Zeltiņos lauksaimnieka ģimenē. Vispirms mācās Baltinavas vidusskolā, bet no 1961. līdz 1966.gadam - Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, kur ieguva kordiriģenta un dziedāšanas skolotāja kvalifikāciju. Uzreiz 1966.gadā sāk strādāt Rēzeknes pilsētas izpildkomitejas Kultūras nodaļas vadītāju. 1979.gadā P.Keišs strādā par Rēzeknes pilsētas kultūras nama un Rēzeknes Piena konservu kombināta kultūras nama direktoru.
1989.gada februārī P.Keišs piedalījies Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības dibināšanā. Ir biedrības priekšsēdētājs arī tagad. 1990 - 1992.gadā viņš aktīvi piedalījies pieminekļa "Vienoti Latvijai" atjaunošanā Rēzeknē, N.Rancāna pieminekļa celtniecības organizēšanā, Latgales Atmodas darbinieka F.Kempa mirstīgo atlieku pārvešanā no izsūtījuma vietas uz Latviju (1991). P.Keišs bijis I un II pasaules latgaliešu saieta rīcības komisijas priekšsēdētājs un projekta koordinators 1992. un 2002.gadā
No 1990.gada sešus gadus bija valsts kultūras inspektors Rēzeknē. 1996.gadā no savienības "Latvijas ceļš" ievēlēts Saeimā, kur darbojies līdz 1998.gada oktobrim. Būdams Saeimas deputāts, P.Keišs organizēja latgaliešu politiķa un sabiedriskā darbinieka F.Trasuna darbu "Dzīve un darbi" izdošanu četros sējumos. 1999. un 2000.gadā - bija kultūras ministra padomnieks reģionālajos jautājumos, pēc tam atgriezies Rēzeknē un bija AS "Rēzeknes Piena konservu kombināta" kultūras nama direktors. P.Keišs ir Latvijas aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Rēzeknes nodaļas priekšsēdētājs un biedrības „Vienoti Latvijai” valdes priekšsēdētājs.
2003.gadā Pēteris Keišs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi. 2007.gadā viņam piešķirts Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojums par latgaliskās kultūrvides izpēti, veidošanu un saglabāšanu.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

E.Utāna foto - P.Keišs ar sievu saņemot Rēzeknes pilsētas Goda pilsoņa apbalvojumu