Aleksandrovs Jānis

Raksta ID: 431

Atjaunināts: 30 janvāris, 2019

Agronoms, Balkanu dabas parka izveidotājs

Dzimis 1919.gada 4.novembrī Abrenes apriņķa Šķilbēnu pagasta "Balkanos", kur viņa tēvs 20 hektāru lielajā saimniecības teritorijā saviem bērniem bija uzcēlis divas mājas. Vēlāk, pēckara gados, vienu no tām nacionalizēja, izveidojot par Kangaru skolu.
Jānis mācījies Šķilbēnu lauksaimniecības skolā, tad mācīdamies pa vakariem, pabeidza Ludzas vidusskolu un iestājās un 1957.gadā pabeidza Mičurinskas Augļkopības un dārzeņkopības institūtu, vienlaikus trādājot Ludzas lauksaimniecības vidusskolā par dārznieku un saimniecības vadītāju. Te viņš sācis atjaunot parku pie bijušās Vitebskas ģenerālgubernatora Arcimoviča dzimtmuižas. Pēc skolas likvidēšanas atnācis atpakaļ uz dzimto Balvu pusi un kādu laiku bijis kolhoza "Zelta vārpa" priekšsēdētājs līdz brīdim, kad nāca gaismā, ka viņš karojis "nepareizajā pusē" - vācu leģionā. Nācās uzrakstīt atlūgumu. Pēc tam Jānis Aleksandrovs 25 gadus strādāja Baltinavas paraugsaimniecībā par ierindas agronomu. Baltinavā Jānis sāka kopt un atjaunot simtgadīgo Baltinavas parku, kurš oficiāli tika atklāts 1990.gadā. Sešu gadu laikā labiekārtotais Baltinavas muižas parks uzvarēja 1990.gada konkursā "Gada labākā celtne".
1990.gadā J.Aleksandrovs atguva savā īpašumā tēva celto māju un sāka saimniekot "Balkanos". Sākumā muzeja ierīkošana viņam pat nebija prātā, sāka vienkārši ar apkārtnes sakopšanu. Iztīrīja pirmo ekskursiju taku gandrīz vai teiksmainā egļu mežā, pa kuru tagad var aizstaigāt līdz 1919. gada mežabrāļu ierakumiem un dziļai gravai, kurā, kā teika vēsta, nogrimusi baznīca. Balkanu novadpētniecības muzejs durvis pirmajiem apmeklētājiem vēris 1996.gadā. Muzeja lielākajā istabā redzama tiešām unikāla ekspozīcija - vairāk kā tūkstoš fotogrāfiju par

Abrenes apriņķa dzīvi. Atsevišķos fotoalbumos sakopotas Abrenes apriņķa robežsargu, aizsargu, visu skolu ēku, skautu, mazpulku, visu pagastu vecāko un citu darbinieku, skolotāju un skolu pārziņu fotogrāfijas. Tāpat izlasāmi pašdarbīgā vēsturnieka savāktie materiāli par Abrenes novadu, Viļaku, Balviem utt. J.Aleksandrovs izpētījis arī Latgales novada mazpulku vēsturi, jo pats darbojies mazpulkos un 1937.gadā viņam tika piešķirts nosaukums "mazpulka diženais".
Pēc J.Aleksandrova iniciatīvas Balvu rajona padome pieņēma lēmumu par Šķilbēnu pagasta Balkanu kalnu teritorijas apstiprināšanu par aizsargājamu dabas objektu - dabas parku. Viņš lika dabas parka izveides pamatus, izveidoja tūrisma maršrutu.
Savā laikā J.Aleksandrovs bija darbīgs mazpulcēns, kuram 1937.gadā tika piešķirts nosaukums "Mazpulka diženais". Viņš arī daudz pētījis Latgales novada mazpulku vēsturi
J.Aleksandrovs bija Latvijas Kultūras fonda Balvu kopas dalībnieks, Nacionālo Daugavas vanagu Balvu nodaļas biedrs. Bija ievēlēts par Balvu rajona Agronomu biedrības Goda biedru un saņēmis Latvijas Agronomu biedrības balvu "Zelta vārpa".
Kopā ar dzivesbiedri Devgasiju Aleksandrovu izaudzināja trīs bērnus.
Miris 1998.gada 25.jūnijā

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no L.Šaicānes personīgā arhīva: J.Aleksandrovam LAB konferencē Vecaucē tika piešķirts "Zelta vārpas" laureāta nosaukums (1995); J.Aleksandrovs (otrais no kreisās puses) mazpulcēnu rindās (1937); piemiņas zīme Balkanos