Zondaks Valerians

Raksta ID: 427

Atjaunināts: 09 oktobris, 2015

Katoļu garīdznieks, bīskaps

Dzimis 1908. gada 2. aprīlī Viļakas pagasta (tagad Susāju) Svilpovas ciemā Donata un Agates Zondaku ģimenē. Skolas gadi Valerianam sākās Eržepoles tautskolā 1. pasaules kara laikā, bet beidza viņš jau Viļakas pamatskolu 1923. gadā. Pēc pamatskolas beigšanas dzīves ceļš Valerianu Zondaku aizveda uz Aglonas ģimnāziju, jo dekāna Pētera Apšinīka vadītajā Viļakas draudzē kļuva zināms, ka Aglonā ir atvērta mācību iestāde trūcīgajiem Latgales katoļu jauniešiem. Nokārtojis eksāmenus latviešu valodā un reliģijā, piecpadsmit gadīgais zēns kļuva par ģimnāzijas audzēkni, uzreiz iekļūstot 1. speciālajā klasē. Zondaks bija ļoti apdāvināts un uzcītīgs skolnieks. Visus četrus ģimnāzijas gadus viņš bija centīgāko skolēnu sarakstā. Darbojās ģimnāzijas skolēnu pulciņa "Astra" matemātikas sekcijā, lasīja referātus par matemātikas jautājumiem, saņēma godalgas par saviem zīmējumiem un rasējumiem.
Ģimnāziju Valerians Zondaks beidza 1927. gadā . No 15 2 izlaiduma audzēkņiem 6 aizgāja mācīties uz Katoļu Garīgo semināru Rīgā. To skaitā bija arī Zondaks. Garīgo semināru viņš beidza 1932. gadā un 8. maijā Sv. Jēkaba katedrālē arhibīskaps Antonijs Springovičs iesvētīja Valerianu Zondaku par priesteri, bet pirmo Svēto Misi pēc tradīcijas Zondaks noturēja dzimtajā Viļakas draudzes baznīcā.
Lai garīdznieki iegūtu akadēmisko izglītību arī laicīgajās zinātnēs un varētu strādāt par mācību spēkiem, galvenokārt Aglonas ģimnāzijā, tajā pašā 1932. gadā četri jaunie priesteri tika sūtīti mācīties dažādās LU fakultātēs. Valerijans Zondaks uzsāka studijas LU Matemātikas fakultātē, bez tam viņš LU studēja arī dabaszinātnes un 1937. gadā pabeidza studijas , iegūstot matemātikas maģistra grādu. Paralēli studijām, viņš bija Aglonas draudzes vikārs, vēlāk Rušonas draudzes prāvests, matemātikas un astronomijas skolotājs Jaunaglonas meiteņu un Aglonas zēnu ģimnāzijā.
1940. gadā, pēc padomju okupācijas, priesteri no skolām tika padzīti, arī Valerians Zondaks. Vācu okupācijas laikā viņš atkal atgriezās skolā.
Pēc otrā pasaules kara Zondaks bija prāvests Barkavas draudzē, bet 1946. gadā Latvijas Romas katoļu baznīcas vadība aicināja viņu uz Rīgu. Valerians Zondaks kļuva par Garīgā semināra profesoru. Tajā pašā laikā Zondaks bija prāvests Sv. Jēkaba katedrālē no1949. gada, Katoļu baznīcas kūrijas notārs no 1952. gada un kūrijas kanclers.
1953.gada februārī profesoru Zondaku apcietināja. Pret viņu tika pielietoti fiziskās ietekmēšanas līdzekļi - turēšana ļoti aukstā vai karstā kamerā, pratināšana naktīs, gulēt neļaušana ne naktīs, ne dienā, sišana ar stieni pa kājām u.c. Šo fizisko mocību sekas palika jūtamas visā bīskapa turpmākajā dzīvē. Kara tribunāls notiesāja Zondaku uz 25 gadiem 1956. gadā viņu atbrīvoja, bet 1957. gadā vēlreiz arestēja un no apcietinājuma viņš tika atbrīvos tikai 1960. gadā. Kopā dažādos PSRS cietumos bija pavadīti 6 gadi un 7 mēneši.
Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma viņam kādu laiku bija liegts kalpot draudzēs un Valerians Zondaks uzturējās pie Šķilbēnu draudzes prāvesta
1966. gadā Valerianu Zondaku atkal baznīcas vadība aicināja uz Rīgu par Garīgā semināra profesoru, bet no 1969. gada viņš bija semināra rektors līdz pat savai nāvei 1986. gadā. Viņam bija izcila loma jauno katoļu garīdznieku sagatavošanā smagajos okupācijas gados.
70. gados katoļu baznīcas vadība gatavoja Valerijanu Zondaku bīskapa amatam. Pārvarot visus šķēršļus un saņemot valdības atļauju, 1972. gada 15. oktobrī bīskaps Juliāns Vaivods un profesors Valerians Zondaks izbrauca uz Romu.
1972. gada 12.novembrī Sv. Pētera bazilikā Pāvests Pāvils VI iesvētīja par bīskapu Valerianu Zondaku. Atgriezies Latvijā , Zondaks turpināja Garīgā semināra rektora darbu, veica dažādus uzdevumus Vatikānā, vizitēja daudzās Latvijas katoļu draudzes un noturēja svinīgus dievkalpojumus.
1986. gadā viņš vadīja ievada dievkalpojumu Latvijas kristianizācijas 800 gadu jubilejas svinībās Sv. Franciska baznīcā Rīgā.
Bīskaps Zondaks nesagaidīja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņš nomira 1986. gada 27. septembrī 78 gadu vecumā un apbedīts Sv. Franciska baznīcas dārzā blakus Garīgajam semināram.

/pēc skolotājas Leontīnas Maksimovas apkopotajiem materiāliem/