Ozoliņš Kārlis

Raksta ID: 410

Atjaunināts: 29 decembris, 2021

Pedagogs, dziedātājs, lokālās vēstures pētnieks
Dzimis 1904.gada 18.februārī Balvu (tagadējā Kubulu) pagasta Dvorupē. Ģimenē viņi bija septiņi bērni. 1915.gadā Balvu evaņģēliski luteriskā draudze savās telpās atver pamatskolu ar latviešu mācību valodu. Kārlis te mācās trīs gadus līdz 1918.gadam. 1920. -1925.gadā viņš turpināja mācības Balvu Komercskolā. Mācoties komercskolā, dziedājis skolēnu jauktajā korī un 1922.gadā piedalījies Rīgā Jaunatnes dziesmu svētkos. Skolā H.Polfandera vadībā darbojies zēnu dubultkvartets, kurā līdz ar K.Ozoliņu dziedājis vēlākais operas solists Tālis Matīss. Kvartets ar koncertiem uzstājies ne tikai Balvos, bet arī Ludzā, Kārsavā, Rēzeknē. Mācoties komercskolā, Kārlis dzīvojis privātdzīvoklī, kura saimnieks Grīmiņš bija Balvos atvēris savu foto darbnīcu. Kārlis šad tad viņam palīdzēja. Un no tā laika fotografēšana viņam iet līdzi dzīvē visu mūžu.
Pēc komercskolas beigšanas, K.Ozoliņš gatavojās kļūt par pasta darbinieku, bet gadījums dzīvi pagrieza citā virzienā. Bērzpils pusē, Slavītu pamatskolā vajadzēja skolotāju. Tā Kārlis kļuva par pedagogu. Vasarā viņš mācījās skolotāju sagatavošanas trīs mēnešu kursos un ar 1926.gada 1.oktobri sāka strādāt Kubulu pamatskolā. Te viņš arī sastapa savu nākamo sievu Teklu Bušu.
1927.gadā K.Ozoliņš sāka vadīt jaukto kori pie Kubulu pamatskolas. Arī vēlāk – 1935.gadā strādājot Kacēnu pagasta Purmalas skolā, vadīja nelielu vīru kori, ar kuru piedalījās 1938.gada Dziesmu svētkos Rīgā un 1940.gada svētkos Daugavpilī.
Ar 1944.gada 1.septembri Kārlis Ozoliņš tika nozīmēts par Stacijas 7-gadīgās skolas direktoru. Te viņš nostrādāja līdz pat pensijai 1965.gadā.
Bet ar dziesmu Kārlis ir saistīts visu mūžu. Jauktajā korī dziedāt sāka ap 1920.gadu, kad pēc pirmā pasaules kara Balvos tika organizēts koris H.Polfandera vadībā. Kārlis ar māsu katru svētdienu kājām gāja 13 kilometrus uz mēģinājumu. Vēlāk pēc kara Kārlis ar sievu dziedājis Balvu Kultūras nama korī, pēc tam – arī rajona skolotāju korī. Pēdējie viņa Dziesmusvētki, kuros viņš piedalījās 86 gadu vecumā bija 1990.gadā.
Kopš 1989.gada K.Ozoliņš bija Balvu novada Kultūras fonda kopas biedrs. Pateicoties viņam, kopa saņēmusi vērtīgus materiālus par Balvu rajona koru un rajona skolu vēsturi, par Kubulu pagastu. Tagad daļa Kultūras fonda materiālu glabājas Balvu centrālās bibliotēkas Novadpētniecības lasītavā. Te ir K.Ozoliņa apkopots materiāls „Balvi agrāk un tagad”, kurā ir gan vēsturiski dati, gan 97 fotogrāfijas par Balvu vēsturi. Muzejam un Stacijas pamatskolai viņš nodevis fotogrāfijas, fotokopijas, diapozitīvus, dažādus aprakstus, vēstules, dažādas ziņas par kultūras pasākumiem, albumus, apliecības, apsveikuma kartiņas, atmiņu pierakstus, dziesmu svētku programmas, liecības, vecas grāmatas, avīzes, žurnālus.
Mūža nogali Kārlis Ozoliņš pavada pie meitas Ainas Rīgā. 2004.gadā vēl tiek nosvinēta ilggadējā Balvu rajona vēstures izzinātāja, skolotāja, dziedātāja, fotogrāfa simts gadi. Miris 2005.gada 29.novembrī
Pēc K.Ozoliņa nāves, meita Aina, izpildot tēva vēlēšanos, visas novadnieka personiskās lietas, kas saistītas ar mūsu vēsturi, 2009.gadā uzdāvināja Balvu novada muzejam. Muzejā tagad ir iekārtota istaba, kuras interjers komplektēts ar priekšmetiem, kurus savā laikā izmantojis skolotājs