))
Dzimis 1948. gada 28. decembrī Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Stabļovas ciemā Domenika un Annas Slišānu ģimenē. 1956.-1964. gadā mācījies Upītes astoņgadīgajā skolā
1964.-1968. gadā – Bulduru Dārzkopības tehnikumā, iegūstot dārzkopja un biškopja kvalifikāciju.
1974.-1980. gadā neklātienē mācījies glezniecību un grafiku Maskavas Mākslas tautas universitātē.
1978.-1984. gadā neklātienē studējis LLA Jelgavā un ieguvis diplomēta agronoma specialitāti.
Strādājis par ražošanas iecirkņa vadītāju, galveno agronomu, kolhoza priekšsēdētāju,
Upītes pamatskolā mācījis dabas mācību, zīmēšanu un Rekavas vidusskolā Latgales kultūrvēsturi.
No 1995. gada bija Upītes bibliotēkas vadītājs, līdztekus Upītes kultūrvēstures muzeja dibinātājs, uzturētājs un sabiedriskais vadītājs
Antons savu mūžu un laiku veltījis novada tradīciju apzināšnai, kopšanai, novadnieku piemiņas saglabāšanai un iedzīvināšanai, latgaliešu valodai. Viņš cītīgi vācis un pierakstījis mutvārdu un muzikālo folkloru Šķilbēnu un Baltinavas pagastos. Kopā ar priesteri Miķeļi Jermacānu jau pagājušā gadsimta 70. gados ierakstījis magnetafona lentēs Šķilbēnu pusē dziedātos psalmus par mirušajiem, garīgās dziesmas un tautas dziesmu dziedāšanu laukā visa gada garumā. Viņš bija Rekavas un Upītes etnogrāfiskā ansambļa dibinātājs un Upītes etnogrāfiskā ansambļa vadītājs, Latgaliešu Kultūras Biedrību Savienības valdes loceklis un LKB Balvu nodaļas priekšsēdētājs.
Antons Slišāns organizēja un vadīja Upītē ikgadējos Kūkovas novada bērnu un jauniešu svētkus, folkloras un dzejas dienas, mīlestības dzejas un dziesmu festivālu “Upītes Uobeļduorzs”, organizēja Ziemeļlatgales mākslinieku darbu izstādes.
Viņa vadītās zemnieku saimniecības “Jākupāni” grāmatu izdošanas radošā grupa izdeva gan paša, gan citu novadnieku grāmatas. Apgāds sabiedrību iepazīstināja ar jauniem vārdiem literatūrā, klajā laižot vairāk nekā divi desmiti grāmatu.
Radošajam darbam pievērsies, mācoties Bulduros, kur vadījis tehnikuma literāro pulciņu un žurnālu “Jaunība”. Pirmās publikācijas 1981. gadā rajona laikrakstā “Vaduguns” – trīs dzejoļi Šķilbēnu pagasta izloksnē.
Sarakstījis un izdevis 29 grāmatas dzejā un prozā kā bērniem tā pieaugušajiem gan latgaliešu, gan literārajā valodā. Viņa darbi publicēti daudzos Latvijas preses izdevumos, ievietoti kopkrājumos, almanahos, gadagrāmatās kā “Saule izkapts kātā” (1991), "Olūts", “Tāvu zemes kalendars” u.c. Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs no 1994. gada
Kopā ar sievu skolotāju Irēnu izaudzinājuši un izvadījuši dzīvē četrus bērnus, palīdzējuši audzināt mazbērnus.
))
2000. gadā Antons Slišāns saņēmis Lielo folkloras gada balvu.
2007. gada Dzejas dienās Antons saņēma apbalvojumu par izcilu devumu reģionālajā literatūrā un labāko novada dzejas krājumu "Tītupats".
2008.gadā VKKF padome Antonam Slišānam piešķīrusi mūža stipendiju un Ordeņu kapituls apbalvojis viņu ar V šķiras Atzinības krustu.
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2009" titula "Gada kultūras darbinieks" ieguvējs. 2011.gada februārī, jau pēc nāves viņam piešķirtas vēl divas latgaliešu kultūras gada balvas. "Boņuks 2010" tika piešķirts par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā un par labāko literāro darbu - "Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana".
Miris 2010.gada 15.decembrī. Apglabāts Breksenes kapos
2011.gada 28.decembrī, Antona 63.dzimšanas dienā Upītes tautas namā bija grāmatas maziem bērniem "Labi, ka labi" atvēršanas svētki. Šo grāmatu autors izdošanai bija sagatavojis pats - sarakstījis dzejoļus un sarunājis arī mākslinieci Rudīti Kašu. Lai grāmata nāktu klajā, bija parūpējušies viņa bērni.
2013.gada 28.decembrī tika iesvētīts piemineklis Ontonam Slišānam - "Myuža gruomota". Pieminekļa autors ir tēnieks Vitālijs Peļņa
Antona Slišāna piemiņai bija veltīts folkloras festivāla "Baltica 2015" pasākums "Mantinieki. Ziemeļlatgale" Latvijas Mūzikas akadēmijā 2015.gada 16.jūlijā, kurā uzstājās Ziemeļlatgales etnogrāfiskie ansambļi. 2018.gada nogalē tika izdots kopkrājums "Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ", kurā apkopoti visi A.Slišāna rakstītie dzejoļi bērniem gan latviešu, gan latgaliešu valodā
Antona Slišāna grāmatas:
Raibī panti (1991), Lyugums sapneišam (1992), Tāvaine muna (1992), Par gadskārtu Jānīts nāca (1993), Cik vējam krāsu? (1994), Zynamōs meikleites (1995), Lela ceļa maleņā (1995), Šērve jeb kur tavi ideāli? (1995), Ziemneši (1996), Sovu liktini izsōpūt (1996), Ar myužeibu sasarunoj (1997), Rūtaļu gods (1997), Salnas nenokosts zieds (1998), Upītes ābeļdārzs (1998), Rotaļa (1998), Liktiņdorbs (1999), Saulei par prieku (1999), Olūtā smielieja (2000), Nepareizais (2000), Laiks (2001), Atnadzis jeb šis labvēlīgais latgaliskums (2003), 12 (2006), Tītupats (2007), Kotram. Kaждому. Egautele. (2008), salve regina (2008), Škilbanu Romys katoļu draudze i Suopu Dīvmuotis bazneica Rekovā (2008), Latgaļu volūdys vuordneica: Zīmeļlatgola (2009), Rūtaļu vydā (2009), Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana (2010), Labi, ka labi (2011), Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ (2018)
))
O.Slišāns Balvu Centrālajā bibliotēkā (L.Dukaļskas foto); Slišāna portrets, ko izadījusi meita Lienīte Slišāne (2013) un Ontans Upītē (A.Slišāna foto)
Esam nolēmuši kultūrvēstures datu bāzi papildināt ar īpašu sadaļu, kas būs veltīta mūsu nu jau mūžībā mītošā kolēģa Antona Slišāna piemiņai. Par ierosmi šim lēmumam kalpoja tikšanās ar operatoru Raiti Vulfu, kura devums Antona dzīvesziņas dokumentēšanā ir nepārvērtējams. Sākotnēji savai datu bāzei pievienojam saites uz Raita Vulfa iestrādēm topošajam DVD krājumam par Antonu. ….. bet ne tikai, katra darbība, kas liecina, ka Antona aizsāktie darbi tiek turpināti,būs vēlams papildinājums mūsu lokālās kultūras vides liecību krātuvei.
Raitis Vulfs ar augstāko izglītību fizikā (bakalaurs), 15 gadus nostrādājis skolā par fizikas, matemātikas, dabas zinību, ģeogrāfijas un sporta skolotāju, nolēma kardināli mainīt profesionālo nodarbošanos, kļūdams par dokumentālo filmu režisoru, scenāristu un vēlāk arī operatoru. Šobrīd pēc 10 gadu darbības šajā jomā ir izveidots mācību filmu komplekts pamatskolām dabas zinībās, filma-lekcija par krāsu mācību vizuālajā mākslā, divas dokumentālās filmas par Moricsalas dabas rezervātu, vairāki raidījumi televīzijā par dabu un mazākumtautību kultūras dzīvi Latvijā, divas dokumentālās filmas par latviešu teicējām Ziemeļlatgalē, filmas par līvu jauniešiem un krievu tradicionālo kultūru Latvijā. Kopš 2005.gada dokumentējis Ziemeļlatgales Šķilbēnu pagasta, Upītes ciema novadpētnieka Ontona Slišāna(1948-2010) dzīves gaitas, un 2013.gadā paredzēts viņa piemiņai izdot DVD krājumu, kurā apkopoti visi filmēšanas laikā uzkrātie audiovizuālie materiāli par šo unikālo cilvēku.