| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Ceļmalu krusti Latgales ainavā redzami jau no 19. gadsimta . Šādus krustus var redzēt vairākās Eiropas katoliskajās zemēs, kā Austrijā, Itālijā, Polijā, Vācijas Bavārijā, Šveicē, Lietuvā. Tie, kopš seniem laikiem, celti apdzīvotu vietu tuvumā, pie mājām, ceļu krustojumos un tos veidoja vietējie amatnieki kopā ar apkārtējiem iedzīvotājiem. Krusts Latgales katoliskajās tradīcijās ir pārdomu un apstāšanās vieta, kur vajag galvu pacelt uz augšu, noņemt cepuri, atdot godu Dievam.
Jau gandrīz divsimt gadu klusos maija vakaros Latgales ceļmalu krusti pārvēršas par mazām baznīcām, kur cilvēki iet lūgties. Maija mēnesis katoļu tradīcijās tiek veltīts Dievmātes godam. Šo tradīciju Romā 1750 .gadā ieviesa jezuīti, bet, sākot ar 19. gadsimtu maija dievkalpojumi kļuva pazīstami visā Eiropā. Latgalē šī tradīcija tika kopta un godā turēta pagājušā gadsimta 20.-30. gados, bet padomju periodā daudzi krusti tika nogāzti un iznīcināti, un tradīcija sāka izzust. Vecākā paaudze aizgāja mūžībā un tradīciju pārmantotība bija apdraudēta. Sākoties Atmodas periodam, atjaunojās arī katoliskās tradīcijas. Ceļmalu krusti daudzviet tika atjaunoti un atjaunojās arī maija mēneša tradīcijas. "Ir lietas, kas raksturo, Latgali īpašāk nekā citas, un tādi arī ir maija dziedājumi pie krustiem. Diemžēl šī dvēseliski skaistā tradīcija var aiziet nebūtībā. Tāpēc mums ir svarīgi šo tradīciju pētīt un dokumentēt, lai vēstītu par to citu novadu ļaudīm” uzskata Balvu rajona valsts kultūras inspektore Ruta Cibule. Viņa kopā ar Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģi Andu Beitāni, etnogrāfiskā kolektīva “Rekavas Dzintars” vadītāju Dzintaru Čerbakovu un daudziem citiem domubiedriem 2003. gadā realizēja KKF atbalstīto projektu “Maija dziedājumi Ziemeļlatgalē”, kura rezultātā tika apzināti daudzi fantastiski cilvēki ar brīnišķigām balsīm, tika pētītas dziedāšanas pie trīspadsmit rajona ceļmalu un kapsētu krustiem, pierakstīta informācija. Darba rezultātā 2004. gada maijā notika seminārs “Maija dziedājumi Ziemeļlatgalē”.
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
